Es gan labprātāk patreiz kaut ko šūtu, bet, ja nu savādāk nevar, tad nu vismaz varu pasapņot un šo to ieplānot.

Jaunkundzei E drīzumā svinams jubilis. Klieta Feliz tam par godu jau ir uzšūta (re, cik labi, ka nācās šo procesu pasteidzināt:), bet ar to jau nepietiek. Kleita esot jāpapildina ar matu lentu no tāda paša auduma. Arī savām draudzenēm meita ir izdomājusi uzdāvināt manis šūtas matu lentes. Tad nu tagad sēžu un kasu galvu. Ir šādi varianti:

Heather Bailey

Heather Bailey piedāvātais matu lentas variants. Esmu jau vienu šādu lentu šuvusi (būs jāparokās bilžu arhīvā). Es gan piegrieztni nedaudz pārveidoju, bet princips tur ir visai vienkāršs. Var pat iztikt bez piegrieztnes, tikai aprakstu izlasot. Man ir doma visas desmit (tik daudz meiteņu mana lielā meita ir ielūgusi uz savas dzimšanas dienas svinībām) matu lentas šūt no viena un tā paša auduma, lai nav jāķildojas, kas kurai labāk patīk. Uz katras matu lentas varētu izšūt tās īpašnieces iniciāļus.

//Between The Lines//

//Between The Lines// matu lentas variants. Izskatās visai vienkārši un saprotami. Ja vēl es mācētu veidot tādas skaistas auduma puķes kā te dažas meitenes (Ineta, tev uz šito padarīšanu ir liels talants;), tad tādu parastu matu lenti varētu uztaisīt par visai glaunu galvas rotu.





Un te vēl viena matu lentas varianta apraksts - Foofanagle matu lenta. Šo var nēsāt no abām pusēm. Es gan laikam to pliko gumija daļu kaut kādi apsegtu ar audumu.

Skip To My Lou

Šī gan nav auduma matu lenta, bet gan ar dekoratīvām lentītēm uzfrišināta matu stīpiņa. Apraksts no Skip To My Lou emuāra. Feini:)




Papildināts 12. aprīlī. Šāda izskatās pēc Heather Bailey apraksta veidotā matu lenta (zilais kronītis neskaitās - matu lenta ir tā sarkanā, kas E jaunkundzei pār roku:)

Kārtoju lielās meitas skapi, un atlasīju par mazu palikušos, un visādi citādi nelietojamos gabalus. Acīs iekrita divi krekliņi ar Lieldienu zaķiem. Pleķus gan nevar izmazgāt, tāpēc mēģinaju tos kaut kā radoši pārvērst no defektiem par efektiem. Talkā nāca pārpalikumi no kādas manis šūtas blūzes, un mans topiņš, kurā es vairs neietilpstu:) Process vēl nav pilnībā pabeigts, bet gribējās padalīties. Jā, un ārā atkal ir saulains!

Es vienmēr sūdzos, ka mums te saules ir par daudz, ka gribētos kādu apmākušos dienu, sniegu, lietu - nu pilnīgi jebko, bet tikai ne sauli. Šodien ir viena no tādām dienām. Debess mala pelēka. Vajadzētu priecāties,bet pieķēru sevi pie domas, ka man tomēr pietrūkst tās saules. (Mērfij, neklausies, jo, ja būs pēc tava prāta, tad jau rīt cepinās kā uz pannas, un būs virs kādiem 40 grādiem). Saules šodien nav, bet lietus arī netaisās līt. Viss ir apputējis, un tuksnesis priecājas, ka var atkal atgūt tam atņemto. Tuksnesis ir salīdis visur, pat uz mana kompjūtera tastatūras. Izgāju mājas priekšā - tur arī viss noputējis. Nabaga bogenvijas prasīja, lai es tās nodušoju. Skat, kāda noputējusi...

Nodušoju arī tikko ziedēt sākušo frangipani manā dārzā:

Jāiet taču gulēt, bet nez kādēļ vēl bakstos, knakstos ap kompjūteru. Pamazām pildu šīšnedēļas šūšanas plānu (man nedēļa sākas ar svētdienu - tā jau ir pierasts, šeit dzīvojot). Sastrīdējos (atkal) ar savu overloku - laikam diegu spriegotāji izļurkājušies. Nestu uz tehnisko apskati un tīrīšanu, ja būtu kur.. Pietrūkst man Rīgas...

Bilde patizla, jo sastrīdējos arī ar savu Nikon. Beigās sanāca miglu bilde ar pingvīnu fonā:) Tagad tik pamanīju, ka kreklam izteikti puiciskas krāsas, bet varbūt tomēr ne?

Gribējās paspēlēties ar krāsām - ķēros pie diegspolīšu kārtošanas. Re kur K jaunkundze man palīdzēja:

Tādas nedaudz nostalģiskas pārdomas par manām vecajām, un ne tik vecām šujmašīnām:

Iesākumā bija vecā labā Singer šujmašīna, darbināma ar roku. Tāda melna,  spīdīga, ar zeltītiem rotājumiem. Tas koka puļķis, kas bija jāgriež uz riņķi, jau pats par sevi bija ko vērts.
Ja pareizi atceros, tad manējā izskatījās apmēram šādi. Un klāt vēl nāca maizes kastei līdzīgs koka vāks.
Manā jaunības dullumā šī šujmašīna likās kaut kas visai arhaisks un neforšs, jo gribējās taču  Čaiku. Kas to būtu domājis, ka tagad es to labprāt godā celtu,  un sauktu par īstu vintidžu, bet šujmašīnas vairs nav. Vai nu arī tā ir labi noglabāta kaut kur pie mammas mājās...

Un tā - sagaidīju es savu Čaiku. Čaika bija kaut kas īpašs. Čaikai bija ZIGZAGA dūriens. Iedomājaties tikai, ZIGZAGA dūriens. Bilde nočiepta no kaut kāda sludinājumu portāla - man tāds dīvāns nekad nav bijis:)
Čaikai nebija ne vainas - šuva kā lielgabals, gan plānus audumus, gan biezas ādas un tamlīdzigas lietas. Atmiņā nāk kaut kāds plaušveidīgs, somai līdzīgs veidojums no maziem ādas gabaliņiem, ar zigzaga dūrienu kopā sastiķētiem...

Pēdējo reizi augstākminētā Čaika ir redzēta un dzirdēta kaut kur Raņķa dambī. Ja satiekat, nododiet no manis sveicienus, jo mums tā arī nesanāca pieklājīgi atvadīties.

Un tad iestājās visai garš nešūšanas periods, jo bija jāmācās, jāceļo, jāpamētājās pa pasauli u.c. svarīgas lietas jāveic. Nu kāda tur šūšana var sanākt:)

Pauze beidzās, jo īsi pirms kāzām sapratu, ka man atkal gribēsies kaut ko šūt. Un tā, mūsu mājās ienāca Pfaff Hobby 1040. Ienāca pa kluso, ar manu vīra vecāku palīdzību (paldies viņiem par to), kā pārsteigums, bet es gan zinu, ka nāca kaut kur pa Ģertrūdes ielu no kāda veikaliņa Stabu ielā. Pfafiņam nebija ne vainas. Šuva visu un šuva pacietīgi. Pfafiņš atceļoja mums līdzi uz tuksnesi. Vēl šo to uzšuva, pāršuva, atlieca... Tagad sēž manā drēbju skapī un gaida, kad atkal to izvilkšu dienas gaismā.

Pfafiņam, vēl Latvijā esot, piebiedrojās Brother 1034D overloks. Šis brālis nāca no Bruņinieku ielas, tāpēc, kā jau ar vietējo, Pfafiņam nekādu saspringtu attiecību ar jaunpienācēju nebija. Katrs pildīja citas funkcijas, un  mierīgi līdzāspastāvēja. Arī brālis overlroks ir mērojis garo ceļu mums līdzi. Vienu brīdi jau domājām, ka esam to zaudējuši, jo kaut kur caur Saudu Arābiju braucot, pārvadātāji bija ne visai maigi "apgājušies" ar manu overloku. Diegu turētājs bija pārlausts uz pusēm. Kad pirma panika bija pāri, palīgā nāca superlīme, un viss atkal bija darba ierindā.

Ūfff, tas vēl nav viss:)

Pāris gadus atpakaļ kādā karstā jūnija dienā, tā ap manu dzimšanas dienu, man uz galda parādījās Singera jaunkundze vārdā Singer Quantum 9940. Singera jaunkundze nav šāda tāda parasta šujmašīna, bet gan kompjuterizēta šujmašīna. Singera jaunkundze mēdz but cimperlīga, bet visā visumā savas funkcijas pilda. Es vēl nemaz visus Singera jaunkundzes piedāvātos dūrienu variantus neesmu iepazinusi. Bet nu pogcaurumi Singera jaunkundzei sanāk pat ļoti glīši. Un vēl, tās podziņas Singera jaunkundzes vadības panelī arī ir ļoti smalkas - man šķiet, ka tiem mani nemanikīrētie nagi diez ko nepatīk...

Nu jau jūs domājāt, ka viss:) Nav gan!

Pēdējais klātnācējs šujmašīnu pulciņā ir brālis  Brother 2340 CV  -sauksim to par "apmaļotāju". Nu tas, kurš tā smuki nošuj svārku un bikšu galus divās līnijās. Un vēl -šitais brālis ir dikti piekasīgs diegu jautājumā. Tādas vidējas kvalitātes diegi tam neiet pie dūšas. Tad nu jāver maciņš tā platāk vaļā, un jameklē īpaši diegi:(




Man ir smagas aizdomas, ka manai visādi izlaidīgai uzvedībai šujmašīnu jautājumā vēl nebūt nav beigas. Gribās teikt kā "Briljanta Rokā" (nedaudz pārfrāzējot) - "Ņevinovataja ja, oņi sami prišļi"!

Kā man patīk piektdienas rīti ar nesteidzīgu kafiju un gulēšanu līdz desmitiem, vienpadsmitiem.... Cienītais uzpasē abas jaunkundzes līdz mammai nedēļas garumā iekrātais miega bads ir daudz maz kompensēts. Piektdienas šeit, kā jau musulmaņu zemē, ir brīvdienas. Tas gan neattiecas uz manu darba devēju... Bet tas jau ir cits stāsts:)

Mani šūšanas plāni nākamajai nedēļai varētu izskatīties šādi:

pāris oliņu no auduma - nāk taču Lieldienas! Ideja un piegrieztne no Retro Mama.
Pagrīdušļūcambikses no Ottobre žurnāla












Krekliņš parastais no Ottobre žurnāla



Ja pēc visa šitā vēl būs kāda kripatiņa enerģijas palikusi, tad varbūt izņemšu piegrieztni pavasara jakai mazajai K. no Ottobre žurnāla. Un vēl vajadzētu kādu cepurīti uzšūt, un vēl, un vēl, un vēl.....:)