12 komentāri
  1. es ar par otro punktu :D :D :D neciešu ne acu galā :D kaut brīžam darbs uzspiež ko tādu stiberēt kājās :(
    un par pēdējo - paldies tev ar ;)

    AtbildētDzēst
  2. Paldies tev, ka tu šeit [tīklā] esi, jo tu blogosfēru padari foršāku! Tiešām!

    AtbildētDzēst
  3. Paldies Tev par to, ka tik jauki proti pateikt PALDIES :) un paldies, ka mums pārējām bloglandietēm ir draudzene kaut kur tālu tālu ziedošā tuksnesī! :)

    AtbildētDzēst
  4. Lielisks ieraksts. Un superīgs tievais salavecis ar uzskrullētiem zābīšiem.

    AtbildētDzēst
  5. Nū.../es tā kautrīgi iešvīkāju ar kāju pusaplīšus/...paldies, par to pēdējo paldies:)

    Es arī mēdzu teikt paldies par visu ko. Katru nedēļu. Savās domās. Tas uzmundrina sevi un liek ieraudzīt daaaaudz labu lietu.

    Un forši, ka tītars palika dzīvs. Par tītara naudu var nopirkt kaut ko meitenēm:), vai ne?

    AtbildētDzēst
  6. Paldies - ir viens no maniem mīļākajiem vārdiem.. skaists tak!!
    Bet nudien - Paldies! par to, ka ir iespēja būt, gan realitātē, gan blogu pasaulē, gan vienkārši sajust visu..

    AtbildētDzēst
  7. Paldies par šo mīļo ierakstu un īpašs paldies par vienu dzīvo tītaru (lai arī zinu, ka priekš patērētājiem tas jau ir nobendēts :()
    Es esmu pateicīga par visu, kas man bijis, ir un būs, jo bez visa tā nebūtu manis tādas, kāda esmu... Oh, kā pateicu :D
    Un man patiešām liels prieks, ka vismaz virtuāli esam pazīstamas :)

    AtbildētDzēst
  8. Paldies, paldies paldiesam un paldies par paldiesiem! :) Es piebiedrojos tam paldiesam par vīru. Uiiii, kāds paldies arī manam par to, ka mani ar visu manu lupatu kaudzi nav izrakstījis no mājas grāmatas un paldies manai meitiņai par pacietību un to, ka piedod man par maniem neklātbūtnes mirkļiem, kurus zogu viņai darbiņa dēļ.

    AtbildētDzēst
  9. un protams, paldies liktenim, ka ir mūs visas te tā smuki savedis kopā bloggerī ;)

    AtbildētDzēst
  10. Nudien skaists ieraksts un es varu tikai PIEVIENOTIES visam iepriekš teiktajam! Paldies jums visām, ka esat, rakstāt, dalieties priekos un pārdzīvojumus ,un ,vispār , vai nav burvīgi, ka varam dalīties... taisni nesen domāju, - ak ja es būtu varējusi jau jaunībā blogot par saviem rokdarbiem... Man blogs būtu km-iem garš:):):)

    AtbildētDzēst
  11. Mīļi vārdi, skaists ieraksts un paldies , ka esi!Atsevišķi paldies par jauko somiņu maniem mašīnā adītajiem darbiņiem, katru dienu man ceļo līdzi, dikti ērta!Visam jau teiktajam varu tik piekrist, ku jauki, ka mēs esam viens otram un tieši mēs!

    AtbildētDzēst