Šodien tāds mazvārdiņieraksts sanācis galu galā nemaz tik mazs nesanāca. Vakar no rīta pamodos, un brīnījos - kas tās ir par izjūtām, kas mani tik pēkšņi ir pārņēmušas. Vai tiešām man būtu piemeties...
Pirmie šļupsti
By Sarkanā Biete6 Commentsadīšana, adīšana ar adāmmašīnu, Al-Wakra, kleitas, SIlver Reed LK-150, vietējais kolorīts,
Nevarēju nociesties, un gribēju jums parādīt, kā man iet ar mašīnadīšanas mākslas apguvi. Iet ļoti lēnām, bet patīk, nu ļoti. Pagaidām mācos valdziņu pieaudzēšanu un ...ēē, kā tad nu sauc to pretējo procesu...
Atklājos:)
Ir pienācis laiks atklāties:) Jā, Bienei un SiStro ir taisnība - tas spoks ar ūsām ir daļa no manas jaunās adāmmašīnas. (Inesei gan pienākas virtuālais žetons par radošās enerģijas uztvērējiem:)Vispār jau nu šī...
Arī pie mums reizēm ir nedaudz jāpadrebinās. Nu ne jau gluži tā, ka skapī būtu jāmeklē vilnas cimdi un zeķes (man laikam tādu nemaz te nav), bet reizēm tā viegli, viegli patrīcēt no tuksneša ziemas vējiem gan ir nācies. Šādās situācijās lieti noder kāda siltāka jaciņa. Un, ja tādas nav, tad mammai ir kārtējais iemesls nedaudz radoši un radoši nedaudz padarboties.
Šī ir jaka no Ottobre žurnāla. No ārpuses ir kaut kas velveta audumam radniecīgs...
...un odere ir ceļojusi no, Nainitāla, Indijā - tālajā 2005.gadā. Vispār jau tas bija speciāls pašminas auduma gabals ar izšuvumiem, kas paredzēts indiešu tradicionālā ietērpa tapināšanai.
Nainitāla ezers vakara dūmakā...
Templis
Vēl kāds skats uz Nainitāla ezeru
Un nedaudz vietējā kolorīta iepērkoties:) Šajā bildē mana draudzene kaut ko mēģina skaidrot vai kaulēties.
Ārpuse - kaut kad, kaut kur pirkts sarkans flīsa audums. Odere no LV. Aizdare ar spiedpogām.
Objektīvu iemeslu dēļ, viena no jakām vēl ir puspabeigta...
...un odere ir ceļojusi no, Nainitāla, Indijā - tālajā 2005.gadā. Vispār jau tas bija speciāls pašminas auduma gabals ar izšuvumiem, kas paredzēts indiešu tradicionālā ietērpa tapināšanai.
Un ja jau ieminējos par šo braucienu, tad pievienoju arī pāris bildes...
Templis
Vēl kāds skats uz Nainitāla ezeru
Un nedaudz vietējā kolorīta iepērkoties:) Šajā bildē mana draudzene kaut ko mēģina skaidrot vai kaulēties.
Un te es izklaidēju vietējos vīrukus, cukurniedri uzgrauzdama...
Labs ir, stāsts taču bija par jakām daudzskaitlī:)
Šī jaka tapa mega ātros tempos, jo pāris decembra dienas bija patiesi aukstas pēc šejienes standartiem. Tapa bez piegrieztnes, par prototipu ņemot vienu no mazās jaunkundzes garderobē jau esošajām jakām. Secinājums - man tomēr vajag piegrieztni, jo tā pa miglu taustoties man ne visa patīk.
Otrs secinājums - Ilze, noņem to "vivid" opciju savam Nikonam, jo šitik "vividīgi" jihtīgi sarkana tā jaka dzīvē nemaz nav. Vai arī beidzot iemācies, kā noteikt pareizo "white balance" iestādījumu...
Un šeit vēl viena jaka procesā. Vispār man ir tādas nelebas aizdomas, ka manai mazajai jaunkundzei tā jau varētu būt par mazu... Izžāvēsim, sašūsim, un tad spriedīsim, ko ar to iesākt.
Dzija - Ogres trikotāža plus vēl kaut kāds nezināmas izcelsmes pavediens.
Tā, kas tad nu vēl... Izdomāju, ka katra ieraksta beigās mēģināšu inkorporēt iekļaut kaut ko ļoti sadzīvisku. Un tā -
Es arī šitādā veidā slēptos no pārējās civilizācijas daļas, ja mans ģīmis būtu šādi izdaiļots...
Un nobeigumā neliela vizuāla mīkla:) Kas tas ir?
Latvijas rūķi turpina pārsteigt!
Vai jūsu pusē Ziemassvētki ir jau aizvadīti, dāvanas saņemtas un godam novērtētas? Man šķita, ka mūsu pusē jau bijām no Ziemas saulgriežien pienācīgi atvadījušies, bet, kā par brīnumu, dāvanu birums joprojām turpinās!!! Šoreiz...
Par Sarkano Bieti
Instazibšņi
Pēdējie ieraksti
Arhīvs
-
►
2015
(11)
- ► septembris (2)
-
►
2013
(44)
- ► septembris (3)
-
▼
2012
(72)
- ► septembris (6)
-
►
2011
(76)
- ► septembris (10)