Nevarēju nociesties, un gribēju jums parādīt, kā man iet ar mašīnadīšanas mākslas apguvi. Iet ļoti lēnām, bet patīk, nu ļoti. Pagaidām mācos valdziņu pieaudzēšanu un ...ēē, kā tad nu sauc to pretējo procesu - noraukšanu? samazināšanu?
Kā modeli izvēlējos šo French Holiday Girl's Dress no Ravelry. Domāju, ka pašā iesākumā pieturēšos pie mazu meiteņu apģērba gabaliem, jo tie top nedaudz ātrāk, "ēd" mazāk dzijas, un par savām pieļautajām kļūdām pēc tam nav gauži jāraud visu nakti spilvenā, kā tas varētu gadīties pēc kāda lielāka gabala uzadīšanas nepareizi.
Man jau pamazām sāk rasties kaut kāda apskaidrība, kurā brīdī, un cik lieli svariņi ir jāpiekar, lai adījums veidotos līdzens. Sapratu arī to, ka ar adāmmašīnas nopirkšanu, mani tēriņi šajā lauciņā nav beigušies. Ir nepieciešami papildus svari, jo mašīnas pamat komplektācijā (latviešu valodas "spelings" manis uzrakstīto "pamatkomplektācijā" sadalīja divos vārdos:) ir tikai divi šādi verķi (un verķus tas pats "spelings" gribēja pārtaisīt par "vergiem" - es nepadevos:).
Silver Reed LK-150 adāmmašīna ir visai pacietīgs "radījums", un nemaz neprotestē, kad caur tās adatām laižu Ogres Trikotāžas kokvilnas dzijas kamoliņus trijās kārtās. Ja arī kāds smalkdiedziņš kaut kur aizķeras, tad tur parasti esmu vainojama es pati, kad nemākulīgi kaut ko esmu sabakstījusi, mēģinot pieaudzēt vai noraukt ar dekeri, ja to tā pareizi sauc latviešu valodā.
Ļoti jau nu gribēju savu adāmgabalu pabeigt vakar, lai paspētu izmazgāt, izžāvēt, sašūt, un jums nodemonstrēt. Piedodiet, bet plāns izgāzās.. Metu visam mieru, kad ap pusnakti kārtējo reizi kleitas aizmuguri nācās ārdīt ārā, jo biju nepareizi izadījusi piedurkņu izgriezumus. Tagad gan visam vajadzētu būt štokos:)
Kamēr es ķimerējos ap savu jauno adāmagregātu, mana mazā jaunkundze mēģina tikt skaidrībā, vai viņai patīk cepures vai ne...
Šodienas ierakstā biju ieplānojusi paturpināt savu vasaras ceļojumu aprakstu, bet man kaut kā gribējās noturēt to virtuālo sniega sajūtu, kuru guvu no Laines, Kristīnes un Pandiņmeitenes. Vispār jau es "uzlādējos" no jums visām - jā, arī no slapjdraņķa un kailsala bildēm jūsu aprakstos:):)
Tātad, savus karstos vasaras piedzīvojumus vēl uz pāris dienām nolikšu maliņā, bet pa to laiku dodu jums mazu ieskatu mūsu "ziemas" izklaidēs pie ūdeņiem Alvakras pusē...
Un pašā nobeigumā - sadzīviski virtuviskais.
Vai kāda no jums ir mēģinājusi cept pankūkas cepeškrāsnī?
Es kaut kā savā galviņā biju iedomājusies, ka tas varētu būt veselīgāks variants par pannas pankūciņām vulgaris, jo eļļa tur piedalītos minimālos daudzumos. Mēģināju savu kabačburkānābolpankūku cept sirdsveida cepamformā. Izcepties jau izcepās, bet ar to ārā dabūšanuno pannas gan negāja tik raiti...
Kā modeli izvēlējos šo French Holiday Girl's Dress no Ravelry. Domāju, ka pašā iesākumā pieturēšos pie mazu meiteņu apģērba gabaliem, jo tie top nedaudz ātrāk, "ēd" mazāk dzijas, un par savām pieļautajām kļūdām pēc tam nav gauži jāraud visu nakti spilvenā, kā tas varētu gadīties pēc kāda lielāka gabala uzadīšanas nepareizi.
Man jau pamazām sāk rasties kaut kāda apskaidrība, kurā brīdī, un cik lieli svariņi ir jāpiekar, lai adījums veidotos līdzens. Sapratu arī to, ka ar adāmmašīnas nopirkšanu, mani tēriņi šajā lauciņā nav beigušies. Ir nepieciešami papildus svari, jo mašīnas pamat komplektācijā (latviešu valodas "spelings" manis uzrakstīto "pamatkomplektācijā" sadalīja divos vārdos:) ir tikai divi šādi verķi (un verķus tas pats "spelings" gribēja pārtaisīt par "vergiem" - es nepadevos:).
Silver Reed LK-150 adāmmašīna ir visai pacietīgs "radījums", un nemaz neprotestē, kad caur tās adatām laižu Ogres Trikotāžas kokvilnas dzijas kamoliņus trijās kārtās. Ja arī kāds smalkdiedziņš kaut kur aizķeras, tad tur parasti esmu vainojama es pati, kad nemākulīgi kaut ko esmu sabakstījusi, mēģinot pieaudzēt vai noraukt ar dekeri, ja to tā pareizi sauc latviešu valodā.
Ļoti jau nu gribēju savu adāmgabalu pabeigt vakar, lai paspētu izmazgāt, izžāvēt, sašūt, un jums nodemonstrēt. Piedodiet, bet plāns izgāzās.. Metu visam mieru, kad ap pusnakti kārtējo reizi kleitas aizmuguri nācās ārdīt ārā, jo biju nepareizi izadījusi piedurkņu izgriezumus. Tagad gan visam vajadzētu būt štokos:)
Kamēr es ķimerējos ap savu jauno adāmagregātu, mana mazā jaunkundze mēģina tikt skaidrībā, vai viņai patīk cepures vai ne...
Šodienas ierakstā biju ieplānojusi paturpināt savu vasaras ceļojumu aprakstu, bet man kaut kā gribējās noturēt to virtuālo sniega sajūtu, kuru guvu no Laines, Kristīnes un Pandiņmeitenes. Vispār jau es "uzlādējos" no jums visām - jā, arī no slapjdraņķa un kailsala bildēm jūsu aprakstos:):)
Tātad, savus karstos vasaras piedzīvojumus vēl uz pāris dienām nolikšu maliņā, bet pa to laiku dodu jums mazu ieskatu mūsu "ziemas" izklaidēs pie ūdeņiem Alvakras pusē...
Un pašā nobeigumā - sadzīviski virtuviskais.
Vai kāda no jums ir mēģinājusi cept pankūkas cepeškrāsnī?
Es kaut kā savā galviņā biju iedomājusies, ka tas varētu būt veselīgāks variants par pannas pankūciņām vulgaris, jo eļļa tur piedalītos minimālos daudzumos. Mēģināju savu kabačburkānābolpankūku cept sirdsveida cepamformā. Izcepties jau izcepās, bet ar to ārā dabūšanuno pannas gan negāja tik raiti...
Tā gan ir laba lieta, izskatās gan sarežģīti bez gala ,bet tas jau laikam laika jautājums!!! Lai veicās :)
AtbildētDzēstMan ļoti patika viss ieraksts, jo sevišķi bildes! Par atsvariņiem esmu šokā, nedomāju, ka tas viss ir tik dīvaini - ja jau mašīna, tad mašīna! Kāda vēl ķimerēšanās ar svariem un atsvariem?
AtbildētDzēstPankūka izskatās smalki, un teksti par plīti nāk tieši laikā, man uz plīts vārās dārzeņi un mizas vistu barošanai, sen bija laiks iet un nogriezt gāzi.
Ui, adīšana ar adāmmašīnu man liekas ķīnas ābece.. jo sevišķi tāpēc, kad gāju šūšanas kursos - mums blakus telpā notika mašīnadīšanas nodarbības un tad nu no tām pāris reizēm, ko tur ielūkojos secināju, ka ir tiešām sarežģīti - visi tie mazie āķīši un ķeksīši.. apbrīnoju, ka Tu pašmācības ceļā mēģini tam izburties cauri. :)
AtbildētDzēstKristīne - ceru, ka Tev ir taisnība, un šīs mākslas apguve ir tikai laika jautājums:) Man jau vairs atpakaļceļa nav - tagad tik jāmācās, jāmācās un vēlreiz jāmācās:)
AtbildētDzēstDiāna - Paldies:)Jā, es ari nezināju, ka tur tik daudz dažādu papildierīču vajadzīgs.Izrādās arī karietes (tas daikts ar rokturi, ko slidina adījumam pāri), arī esot dažādas - rakstainam auduma cita, mežģīņrakstam vēl savādāka...
andrasballe - mjāāā, man arī noderētu kursi dzīvajā, bet nu pagaidām mēģināšu jau arī pamācīties internetā kaut ko no Osinka.ru meitenēm - tur jau pašu velnu var atrast:)
Tavi apraksti par adīšanu ar jauno mašīnu feini!:)) Nekad ar šādu "zvēru" neesmu saskārusies, tāpēc apbrīnoju Tevi, Tavu spēju ķerties klāt tik droši un veiksmīgi šai jomai pašmācības ceļā!
AtbildētDzēstCepure forša, izskatās, ka modelītei patīk!:)) Cepurīte taču arī Tevis darināta?
Ai, cik jauki, ka Tu tā esi pieķērusies un Tev sanāk...Mana jaunkundze nu gan nelaiž vēl mani iemēģināt šo sarežģīto sapni!Lai ir laiks un iedvesma!Un kleitiņa būs feina!
AtbildētDzēst