Tepat vēl esmu...

Kaut gan caur jūnija tuksneša smiltīm drīz jau pati sevi vairs neredzēšu. Tuksneša jūnija specifikas ilustrācijai pievienoju bildi no Katāras Hroniku mājaslapas.



Tik traki vēl pie manas mājas nav, bet par bezsmilšainu grīdu, mašīnu un visu pārējo pagaidām varu aimirst. Sakožu zobus (jep, tur arī smiltis), un skaitu dienas līdz atvaļinājumam...
6 komentāri
  1. ... un es te par liepu lapām uztraucos, kas ''lien'' caur balkona durvīm istabā :))))

    AtbildētDzēst
  2. .... un es par papeļu pūkām...

    AtbildētDzēst
  3. Ak šausmas, kas tas ir? Kaut kāda smilšu vētra? Vai no tādas var nomirt?

    AtbildētDzēst
  4. Tas izskatās kā no filmas! Cik baigs paskats! Tik daudz smilšu un plūdmale nav redzama...

    AtbildētDzēst
  5. Sakožu zobus (jep, tur arī smiltis) - labs humors :D

    AtbildētDzēst
  6. Labi, ka mūsu ciematā lielākā daļa papeļu izzāģēta, citādi ir bijis kā pie jums ar smiltīm. Bet bilde iespaidīga!

    AtbildētDzēst