Ceru, ka visi esat godam nosvinējuši Latvijas svētkus, un novembra drēgnums jums pie kauliem neķeras.
Mūsu galā joprojām ir karsts, un tagad pavisam oficiāli ir iestājusies lietainā sezona. Esmu jau pieradusi pie niknajām lietusgāzēm uz mūsu mājas jumta, un mani šī skaņa pat nedaudz nomierina. Tiesa, ar lietu saistītās barometriskās svārstības mani reizēm padara ļoti miegainu, bet tad es uztaisu sev vienu stipru tasi Bali kafijas (pārpalikums no nesenā brauciena uz šo salu), un dzīve rit uz priekšu.
Bet kas tad ir ar to virsraksta nīlzirgu? Nē, par mājdzīvnieku tāds mums vēl nav kļuvis. Pagājušās nedēļas nogalē mana vīŗa darba vieta visiem saviem darbiniekiem un to ģimenēm uzsauca kopistisku izbraucienu uz Indonēzijas safari - Taman Safari Indonesia. Jau gribēju teikt, ka šis bija pirmais safari manā mūžā, bet tad es būtu nedaudz samelojusies. Septembrī apciemojām Singapūras nakts safari, un Animal Kingdom safari Floridā mēs arī esam pabijuši. Laikam man būs jāsāk dokumentēt šīs lietas, lai galvā nebūtu atmiņu putra.
Uz šo izbraucienu es skatījos ar nelielām bažām, jo biju savā galvā uzbūrusi kaut kādas eiropeiski aizspriedumainas bildes ar nomocītiem dzīvnieciņiem trešās pasaules valstu stilā. Liels bija mans pārsteigums, kad Taman Safari iemītniekus redzēju dzīvajā. Viss ir štokos! Bildes ir nedaudz miglainas, jo lielāko daļu fotografēju caur autobusa logu un kustībā. Šeit noteikti ieguvēji bija automašīnās sēdošie, bet ko nu es te sūdzos. Lai tālāk runā bildes.
Agrs rīts skolas stāvvietā, kur mūs visus sasēdināja jau iepriekš asignētos septiņos autobusos. un te jums pirmais vārds indonēziešu valodā - mums tika autobuss numur viens jeb satu. Darba devēji bija par visu parūpējušies - uzkodas, dzērieni un parka apmeklējums apmaksāts.
Bija interesanti iepazīties arī ar pārējo mūsu autobusa komandu. Kurš cienāja ar indiešu veģetārajiem burgeriem, kurš lasīja. Pamanīju divas grāmatas - Fault in Our Stars un Markesa Simts Vientulības Gadus indonēziešu valodā. Pati sev situ uz pleca, jo Seratus Tahun (Simts gadi) es jau varēju izburtot bez tulkošanas:) Nu bet es to atkal nobīdījos...
Un tā mēs rullējām cauri visam parkam, ik pa laikam apstājoties, lai papriecātos par kārtējo kustoni. Daži bija tik drosmīgi, ka stūrgalvīgi gūlās autobusa priekšā.
Vai arī stūrgalvīgi pieprasīja savu burkānu devu.
Šis lācēns no ūdens zvejoja iekritušos burkānus, vienlaicīgi izpildot visai akrobātiski sarežģītus trikus.
Lācis bez Mašas.
Pusdiensnaudiens kādai mammai ar mazuli.
Atgādinājums parka apmeklētājiem savas rokas un galvas lauvām uzkodām nepiedāvāt jeb kā mans cienītais interpretēja šo uzrakstu - lūdzu nebarot savus mobilos telefonus parka iemītniekiem.
Stūrgalvīgais lielais kaķis, kas mūs autobusu apstādināja uz pāris minūtēm, un projām devās tikai parka uzturētāja mudināts.
Parka karaļi un karalienes no Sumatras un Bengālijas. Visi labi baroti un pārliecināti par savu pārākumu.
Zebras in High Definition. Papētīju tās strīpas tuvumā, un tās tiešām ir ar pikseļu precizitāti. Ak, Māte Daba, cik Tu esi talantīga!
Kaut kādi ragainīši, kam patīk elevācija
Pārējā parka daļa ir izklaides atrakciju, ūdensparka, vēl pāris apskatāmu dzīvnieku un restorānu kokteilis. Šeit noteikti var pavadīt pilnu dienu vai pat divas. Par ūdensparka apmeklējumu piemaksājam pavisam saprātīgas naudiņas, un meitenes varēja nedaudz atvēsināties.
Dabas iPad ar Humbolta pingvīnu, no kura mūsu jaunāko nevarēja nost dabūt.
Klusā daba ar ļoti apmierinātiem krokodīliem un pārgalvīgiem gaiļiem.
Vietējie Romeo un Džuljeta plus bikses
Un te arī pats Komodo varāns ar kompanjonu.
Vispār ar šo milzi joki ir mazi. Tie var būt līdz pat 3 metrus gari un svert līdz pat 150 kg.
Visai oriģināla pieeja bērnu smilšu laukuma dizainam
Laiks doties mājup
Mūsu galā joprojām ir karsts, un tagad pavisam oficiāli ir iestājusies lietainā sezona. Esmu jau pieradusi pie niknajām lietusgāzēm uz mūsu mājas jumta, un mani šī skaņa pat nedaudz nomierina. Tiesa, ar lietu saistītās barometriskās svārstības mani reizēm padara ļoti miegainu, bet tad es uztaisu sev vienu stipru tasi Bali kafijas (pārpalikums no nesenā brauciena uz šo salu), un dzīve rit uz priekšu.
Bet kas tad ir ar to virsraksta nīlzirgu? Nē, par mājdzīvnieku tāds mums vēl nav kļuvis. Pagājušās nedēļas nogalē mana vīŗa darba vieta visiem saviem darbiniekiem un to ģimenēm uzsauca kopistisku izbraucienu uz Indonēzijas safari - Taman Safari Indonesia. Jau gribēju teikt, ka šis bija pirmais safari manā mūžā, bet tad es būtu nedaudz samelojusies. Septembrī apciemojām Singapūras nakts safari, un Animal Kingdom safari Floridā mēs arī esam pabijuši. Laikam man būs jāsāk dokumentēt šīs lietas, lai galvā nebūtu atmiņu putra.
Uz šo izbraucienu es skatījos ar nelielām bažām, jo biju savā galvā uzbūrusi kaut kādas eiropeiski aizspriedumainas bildes ar nomocītiem dzīvnieciņiem trešās pasaules valstu stilā. Liels bija mans pārsteigums, kad Taman Safari iemītniekus redzēju dzīvajā. Viss ir štokos! Bildes ir nedaudz miglainas, jo lielāko daļu fotografēju caur autobusa logu un kustībā. Šeit noteikti ieguvēji bija automašīnās sēdošie, bet ko nu es te sūdzos. Lai tālāk runā bildes.
Agrs rīts skolas stāvvietā, kur mūs visus sasēdināja jau iepriekš asignētos septiņos autobusos. un te jums pirmais vārds indonēziešu valodā - mums tika autobuss numur viens jeb satu. Darba devēji bija par visu parūpējušies - uzkodas, dzērieni un parka apmeklējums apmaksāts.
Bija interesanti iepazīties arī ar pārējo mūsu autobusa komandu. Kurš cienāja ar indiešu veģetārajiem burgeriem, kurš lasīja. Pamanīju divas grāmatas - Fault in Our Stars un Markesa Simts Vientulības Gadus indonēziešu valodā. Pati sev situ uz pleca, jo Seratus Tahun (Simts gadi) es jau varēju izburtot bez tulkošanas:) Nu bet es to atkal nobīdījos...
Un tā mēs rullējām cauri visam parkam, ik pa laikam apstājoties, lai papriecātos par kārtējo kustoni. Daži bija tik drosmīgi, ka stūrgalvīgi gūlās autobusa priekšā.
Šis lācēns no ūdens zvejoja iekritušos burkānus, vienlaicīgi izpildot visai akrobātiski sarežģītus trikus.
Lācis bez Mašas.
Pusdiensnaudiens kādai mammai ar mazuli.
Atgādinājums parka apmeklētājiem savas rokas un galvas lauvām uzkodām nepiedāvāt jeb kā mans cienītais interpretēja šo uzrakstu - lūdzu nebarot savus mobilos telefonus parka iemītniekiem.
Stūrgalvīgais lielais kaķis, kas mūs autobusu apstādināja uz pāris minūtēm, un projām devās tikai parka uzturētāja mudināts.
Parka karaļi un karalienes no Sumatras un Bengālijas. Visi labi baroti un pārliecināti par savu pārākumu.
Zebras in High Definition. Papētīju tās strīpas tuvumā, un tās tiešām ir ar pikseļu precizitāti. Ak, Māte Daba, cik Tu esi talantīga!
Kaut kādi ragainīši, kam patīk elevācija
Pārējā parka daļa ir izklaides atrakciju, ūdensparka, vēl pāris apskatāmu dzīvnieku un restorānu kokteilis. Šeit noteikti var pavadīt pilnu dienu vai pat divas. Par ūdensparka apmeklējumu piemaksājam pavisam saprātīgas naudiņas, un meitenes varēja nedaudz atvēsināties.
Dabas iPad ar Humbolta pingvīnu, no kura mūsu jaunāko nevarēja nost dabūt.
Vietējie Romeo un Džuljeta plus bikses
.JPG)
.jpg)
Kolosāls izbrauciens un apraksts.
AtbildētDzēstLasīju darbā 5 no rīta. Pilnīgi miegs pārgāja, kā aizrautīgi lasīju un skatīju bildes.
Paldies Ilžuk, ka neļauj aizmigt, kad nevaru migt. :)))
Man tagad mācas virsū vakara miegs:D, bet bildes liek acis turēt plaši:D
AtbildētDzēstBrīnišķīgi! Paldies par rakstu!
AtbildētDzēstFantastiskas bildes un stāsts!
AtbildētDzēstSafari ļauj redzēt to, ko savādāk izdodas skatīties tikai national geographic vai līdzīgos kanālos.
AtbildētDzēstVienreizējas bildes!
AtbildētDzēst