...ir jebkura vasara Latvijā. Pat tad, kad tā sagaida ar knapi 16 grādiem plusā. Šovasar atlidojām īsi pirms Jāņiem, un jau no lidmašīnas izkāpjot mūs sagaidīja pamatīgs spirgtumiņš. Zinu, ka patstāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem tas bija "nedaudz" par vēsu, bet mums, Džakartas tveicē izslāpušajiem, tā bija patīkama pārmaiņa.




Fortūna mums šovasar bija īpaši labvēlīga, un mums izdevās sarunāt pagaidmājas tajā pašā ēkā, kurā uzsākām mūsu ģimenes dzīvi, sagaidījām vecākās meitas piedzimšanu, un nodzīvojam līdz pat aizbraukšanai uz Dohu. Cik tur būtu trūcis, un būtu trāpījuši arī tajā pašā kāpņu telpā un dzīvoklī, bet nu visu jau nevar gribēt.  



Jep, un es pat atceros, kad Barona centru cēla, un pat arī to, kā kādā agrā rīta stundā no tā sienas ar lielu blīkšķi uz trotuāra nokrita flīze. 



Mani Feisbuka draugi šo jau noteikti būs redzējuši, bet tāds nu izskatījās viens no mūsu pārtikas pamatkomplektiem. Klasika!









Neskaitāmi braucieni ar tramvaju, Zoodārzs, kilogramiem Latvijas saldējuma un tēja kopā ar kaķiem.





Zili Brīnumi un skaisti tērpi.





Svētki, kas liek tirpiņām skriet pa muguru, un taisni iekšā sirsniņās un papēžos








Rīgas nami, kas liek galvu atliekt savādā leņķī.






 Rīga strādīgā





Rīga naksnīgā




Rīga garšīgā




Latgale - skaistā un noslēpumainā


Gauja gleznainā...


Kāda bija jūsu vasara?