Šorīt manu omu uzlaboja kāds telefona zvans:

"M'am, we managed to turned on!" (Man vienmēr nāk smiekli par šo uzrunu "M'am", jo es vēl joprojām tāda nejūtos:)

Ak, kā no prieka sāka jautri lēkāt mana sirsniņa, jo zvanītājam bija izdevies atdzīvināt manu izšūšanas mašīnu Brother PE-770!!! Un te, maza priekšvēsture:

Izšūšanas mašīnu gribēju jau sen, un, kad zvaigznes bija ieņēmušas šīs uzpariktes iegādei labvēlīgo stāvokli (lasi - finansiālo), mašīna no ASV atceļoja pie manis uz tuksnesi.

Viss bija ļoti jauki. Sākām jau abas pamazām iepazīties, šo to jau paspēju izšūt, bet tad - vienā nejaukā dienā mūsu attiecības tika pāragri pārtrauktas. Ieslēdzu mašīnu, un ausij patīkamās ņurrāšanas vietā bija viens nesmuks paukšķis, kuram sekoja nelaba smaka. Man rociņas nolaidās vēl zemāk par sēžamvietu...

Pats trakākais, ka garantija ASV, bet visa sūtīšana turpu šurpu man izmaksātu vairāk nekā pati šujmašīna, un šeit uz vietas nav Brother tiešo pārstāvju. Sāku jau samierināties ar domu, ka šī šujmašīna man uz galda būs tāpat vien - dekorācijai.

Pavisam nesen sakontaktējos ar kādu servisu, kas apžēlojās, un paņēma manu mašīnu apskatei. No turienes tad arī nāca mans cerības stars.

Viss vēl gan nav beidzies, jo tagad meistaram ir jāpārbauda, vai mašīnas izšūšanas komponents nav "uzcepies", bet es ceru, ka nē....Turiet īkšķus!