Arī pie mums ir atnākusi Ķirbju diena.

Maks ir kļuvis nedaudz plānāks, saldumus iepērkot, jo šitādu bērnu uzlidojumu piedzīvojām pirmo reizi. Nācās skriet uz veikalu pēc kārumu papildinājumiem. Pāris zobos šonakt noteikti jautri uzdejos arī Kariessvecītis:)

 Un te manis darinātās dekorācijas Ķirbīšdienai par godu.

 Šīs divas ainiņas izšuvu ar šujmašīnu uz kaut kādiem vecumveciem ūdensnecaurlaidīga auduma gabaliem, un iestiprināju izšūšanai domātos rāmīšos.


 Ķirbjgalvas ieņem zemo startu.



Un te mans spoku koks, gan tālplānā, gan tuvplānā. Ideju aizņēmos no Urban Threads. Tur gan par pamatu izmantota piegrieztne, bet arī bez tādas var iztikt. Oranžie spociņi ir darināti tā vienkārši, uz aci.





Mana mazā Sarkangalvīte priecājās līdzi lielajiem bērniem, lai gan visu to "trikortrītošanas" štelli vēl īsti nesaprata.

Pāris vārdi par Sarkangalvītes kostīmu:

Par pamatu ņēmu vecu bodīti, un piešuvu slīpdiega lentītes pēc Laines metodes. Apmetnis ir piestiprināts bodīša aizmugurē. Svārciņi un tā caka priekšpusē ir manas vecas pidžāmbikses jaunās skaņās:)



Vilku nesastapām, bet kādu citu četrkājaini gan.

 "Vecmāmiņ, kāpēc tev ir tāda gara aste? Vecmāmiņ, vai tev niez mugura?"




Lielo meiteņu banda kaujas gatavībā



Mana cienītā pienesums Helovīna dekorāciju klāstam. Brokastu pārslu kastes un tukšas alus kastes appūstas ar sudraba krāsu tīr labi izpildās arī kā kapakmeņi. Nu vismaz 31.oktobrī:)


Ā, pardon, ķirbjus arī izgreba vīrs, lielajai mietai piepalīdzot.


Reciklēju arī vienu vecu keksu formu. Appūtu ar balto krāsu un ieliku mazās svecītes.



Lai jums visām un visiem jauka šī oktobra pēdejā diena - ar un bez ķirbjiem.