Arī pie mums ir atnākusi Ķirbju diena.
Maks ir kļuvis nedaudz plānāks, saldumus iepērkot, jo šitādu bērnu uzlidojumu piedzīvojām pirmo reizi. Nācās skriet uz veikalu pēc kārumu papildinājumiem. Pāris zobos šonakt noteikti jautri uzdejos arī Kariessvecītis:)
Un te manis darinātās dekorācijas Ķirbīšdienai par godu.
Šīs divas ainiņas izšuvu ar šujmašīnu uz kaut kādiem vecumveciem ūdensnecaurlaidīga auduma gabaliem, un iestiprināju izšūšanai domātos rāmīšos.
Ķirbjgalvas ieņem zemo startu.
Un te mans spoku koks, gan tālplānā, gan tuvplānā. Ideju aizņēmos no Urban Threads. Tur gan par pamatu izmantota piegrieztne, bet arī bez tādas var iztikt. Oranžie spociņi ir darināti tā vienkārši, uz aci.
Mana mazā Sarkangalvīte priecājās līdzi lielajiem bērniem, lai gan visu to "trikortrītošanas" štelli vēl īsti nesaprata.
Pāris vārdi par Sarkangalvītes kostīmu:
Par pamatu ņēmu vecu bodīti, un piešuvu slīpdiega lentītes pēc Laines metodes. Apmetnis ir piestiprināts bodīša aizmugurē. Svārciņi un tā caka priekšpusē ir manas vecas pidžāmbikses jaunās skaņās:)
Vilku nesastapām, bet kādu citu četrkājaini gan.
"Vecmāmiņ, kāpēc tev ir tāda gara aste? Vecmāmiņ, vai tev niez mugura?"
Lielo meiteņu banda kaujas gatavībā
Mana cienītā pienesums Helovīna dekorāciju klāstam. Brokastu pārslu kastes un tukšas alus kastes appūstas ar sudraba krāsu tīr labi izpildās arī kā kapakmeņi. Nu vismaz 31.oktobrī:)
Ā, pardon, ķirbjus arī izgreba vīrs, lielajai mietai piepalīdzot.
Reciklēju arī vienu vecu keksu formu. Appūtu ar balto krāsu un ieliku mazās svecītes.
Lai jums visām un visiem jauka šī oktobra pēdejā diena - ar un bez ķirbjiem.
Maks ir kļuvis nedaudz plānāks, saldumus iepērkot, jo šitādu bērnu uzlidojumu piedzīvojām pirmo reizi. Nācās skriet uz veikalu pēc kārumu papildinājumiem. Pāris zobos šonakt noteikti jautri uzdejos arī Kariessvecītis:)
Un te manis darinātās dekorācijas Ķirbīšdienai par godu.
Šīs divas ainiņas izšuvu ar šujmašīnu uz kaut kādiem vecumveciem ūdensnecaurlaidīga auduma gabaliem, un iestiprināju izšūšanai domātos rāmīšos.
Ķirbjgalvas ieņem zemo startu.
Un te mans spoku koks, gan tālplānā, gan tuvplānā. Ideju aizņēmos no Urban Threads. Tur gan par pamatu izmantota piegrieztne, bet arī bez tādas var iztikt. Oranžie spociņi ir darināti tā vienkārši, uz aci.
Mana mazā Sarkangalvīte priecājās līdzi lielajiem bērniem, lai gan visu to "trikortrītošanas" štelli vēl īsti nesaprata.
Pāris vārdi par Sarkangalvītes kostīmu:
Par pamatu ņēmu vecu bodīti, un piešuvu slīpdiega lentītes pēc Laines metodes. Apmetnis ir piestiprināts bodīša aizmugurē. Svārciņi un tā caka priekšpusē ir manas vecas pidžāmbikses jaunās skaņās:)
Vilku nesastapām, bet kādu citu četrkājaini gan.
"Vecmāmiņ, kāpēc tev ir tāda gara aste? Vecmāmiņ, vai tev niez mugura?"
Lielo meiteņu banda kaujas gatavībā
Mana cienītā pienesums Helovīna dekorāciju klāstam. Brokastu pārslu kastes un tukšas alus kastes appūstas ar sudraba krāsu tīr labi izpildās arī kā kapakmeņi. Nu vismaz 31.oktobrī:)
Ā, pardon, ķirbjus arī izgreba vīrs, lielajai mietai piepalīdzot.
Reciklēju arī vienu vecu keksu formu. Appūtu ar balto krāsu un ieliku mazās svecītes.
Lai jums visām un visiem jauka šī oktobra pēdejā diena - ar un bez ķirbjiem.
Super noskaņu esat radījuši!:))
AtbildētDzēstUn Sarkangalvīte tik mīlīga un jauka!!!
Kārtīgi piestrādāts pie svētkiem! Malači,nu viss pa smuko!Mani kā mafinu cepēju uzrunāja tā panna ar svecītēm.
AtbildētDzēstte jau kārtīgi pastrādāts, ka prieks bija to visu aplūkto. un sarkjangalvīte ar četrkājaino vienkārši super :D
AtbildētDzēstCik ārprātīgi forši!!!!!!!!!!!!!!! Noskatīšos, ieseivošu kaut kur bukmārkos un nākamgad paskatīšos, man arī sāk patikt šie svētki. "Vecmāmiņ, vai tev niez mugura?" Satriecoši.
AtbildētDzēstnu tā vecmāmiņa ar niezošo muguru ir super feina :))) smaids plecu platumā par to bildi un tekstu.
AtbildētDzēstSarkangalvīte ne pa jokam iedzīvojusies lomā :), kaut kas man šajos svētkos riebj, bet līdzīgi kā Diānai arī pamazām sāk ieinteresēt - šodien lielais bērns pirmo reizi savā 10-gadnieka mūžā gāja sirojumos pa Teikas privātmājām un kā pa brīnumu atgriezās ar milzīgu našķu tūtu :) Izrādās, ka te Latvijā arī svin šos svētkus...
Es ar pirmo reizi ar saviem bērniem gāju saldumus lūkoties, jo redz pagājušogad esmu apsolījusi ka šogad jau drīkstēs iet. Mēs jau tik gājām uz tām mājām kur svin šos svētkus, nu vismaz dod našķus. Bērni lielā sajūsmā. Mani iepriecināja mana mazākā bērna teikums, kad viņai jau bija tie saldumi par daudz. Kad viņai pajautāja, tu saldumus gribi, viņa pakratīja ar galvu un teica - es gribu ūdeni. Vispār jau jautra mums sanāca tā spokošanās, Izdziedājāmies, ēdām ābolus un ķirbjus(svaigus) jo ne visur deva saldumus, kas ir pozitīvi.
AtbildētDzēstInese, paldies:) Mēģinājām radīt kaut ko savai sapratnei un uzskatiem pieņemamu,jo tā pārlieku lielā mošķošanās man arī neiet pie sirds. Sarkangalvīte pēc šodienas pasākuma guļ kā pļauta:)
AtbildētDzēstIlze - nemaz tā nebija domāts, bet kaut kā pamazām savācās, gan idejas, gan arī paši atribūti. Jā, un pannai tagad ir jauna dzīve sveču turētājas statusā:)
Madara - paldies par komplimentiem:)Sarkangalvīte spiegdama skrēja pakaļ tam nabaga kaķim. Kaķis beigās jau saprata, ka labi nebūs, un aizmuka ņaudēdams:)
Diāna - es domāju, ka tur jau pats var atlasīt, kas ir pieņemams, kas ne, un padarīt šo svinamdienu sev tīkamu:) Tev jau arī šogad ķirbis ir sanācis uz goda!
Inese - es jau arī tā pamazām sāku "atvērties" šiem svētkiem. Un tas viss caur manas lielās meitas prizmu. Mēs ieturam tādu sava veida naivisma stilu šajā jautājumā - bez pārāk lielas mošķošanās.
spaariite - jā, ir vērts iepriekš noskaidrot, kur vispār šos svētkus svin. Mums jau te ir ieviesusies šāda tradīcija - tās ģimenes, kuras svin, pie savas mājas durvīm pieliek izgrieztu ķirbja bildi, un noteiktā laika posmā ieslēdz priekšnamā gaismu. Ir ļoti daudz ģimenu, kuras Helovīnu neatzīmē, jo mums te ir samiksējušās dažādas reliģijas un kultūras.
AtbildētDzēstĶirbis kā našķis - tā ir varen feina ideja:)
Nosmējos par to "es gribu ūdeni". Man arī šodien nācās pāris izslāpušus našķu medniekus ar ūdeni padzirdīt:)
Interesanti bija palasīties un paskatīties, bet desmitnieku dodu mazajai Sarkangalvītei!
AtbildētDzēstVecmāmiņ, vai tev niez mugura? - :D Ai, cik labs!
AtbildētDzēstMan ļoooti patīk radītā noskaņa (kapakmeņi wow!!!) un stāsts kopumā! Tiešām forši!
Fantastiski jauka Sarkangalvīte! :))))) Un ķirbīšu dienas noskaņa Tavā mājā feina! Tāda, lai bērniem un pašiem prieks, bet naktī - lai slikti sapņi nerādās! :))
AtbildētDzēstPar to vecmāmiņu ar niezošo muguru un sarkangalvīti atsevišķa uzslava!Vienkārši super! Ļoti skaisti un pārdomāti un izskatās, ka pa jautro!Ceru, ka arī mūsu bērni šos svētkus drīz mācēs svinēt.Valstīs, kur tas ir jau notiek sen, liekas pasākums ir skaists!
AtbildētDzēstViss ir TIIIKKK helovīniski un ārkārtīgi feini! sarkangalvīte, appūstās pakas, kaķis :D, svecīšu paliknītis, spokkoks, ķirbji!!!!
AtbildētDzēstBet man ir skaidrs, ka Visur pasaulē laikam aug ķirbji:) Bet patiesi, ja vien bērniem tas sagādā prieku - tad jāsvin:) lai kā to visu nosauktu.. Un Jūs Tur patiesi esat svinējuši..:) Ziemassvētkos jādekorē tak būs dubulti:)
AtbildētDzēstUn Sarkangalvītes kostīms patīk!!! ļoti!
Kādi jauki smaidīgi ķirbīši! Un Sarkangalvīte burvīga!!
AtbildētDzēstCik skaisti svētki Jums sanāca :)
AtbildētDzēstSuper sanāca!
AtbildētDzēstMan ļoti patīk!
AtbildētDzēst