Uzmini nu - kas tad slēpjās aiz šī numura 139,121?

Pateikšu priekšā, ka šis numurs meklējams ASV patentu reģistrā tālajā 1873.gada 20.maijā.

Kā jums iet ar minēšanu?

Labi, te būs vēl viena detaļa mīklas atminēšanai - šī patenta pēcteči/ces droši vien sēž jūsu skapjos, vai varbūt jums tās ir patreiz mugurā?

Nu, atminējāt?

Nē? Tad te nu vēl viena norāde - šīs štelles izgudrotājs, Jākovs Jofiss,  ir dzimis Rīgā. Amerikā gan šo cilvēku atpazīst ar vārdu Jacob Davis, un viņa patenta līdzīpašnieku sauca Levi Strauss.

Labs ir, ko nu es te jūs turēšu miglā. Notekti jau pašas esat gudras, un uzreiz atminējāt, ka es te runāju par vecajām labajām džinsu biksēm, kuras savu 139. jubileju svinēs 20.maijā.


Bildes avots  - šeit

Skaidrības labad gan jāmin, ka pašu džinsu materiālu Deiviss neizgudroja. Pats džinsu audums (denim) nāk no Francijas. Arī itāļi ir pielikuši savu roku džinsu evolūcijā, jo tieši Dženovā (jeans - genoa) ir tapušas pirmais bikšu pāris no šī veida auduma.

Bet ko tad īsti izgudroja Deiviss?

Deiviss bija attapīgs zellis, un izgudroja, kā nostiprināt ar kniedēm tās bikšu vietas, kuras pirmās varētu "izjukt". It sevišķi, ja nēsātajs ir miesās pilnīgs:) Tas pastāsts ir sekojošs - pie Deivisa esot griezusies kāda sieviete (sauksim viņu par Zāru) ar lūgumu kaut ko darīt viņas vīra bikšu lietas labā. Vīruks esot bijis miesās visai varens patrāpījies, un viņa bikses esot plīsušas uz nebēdu. Deiviss pakasīja aiz auss (pilnīgi patvaļīga vēturisku faktu interpretācija Sarkanās Bietes skatījumā:), novilka "O, Zāra, Zāra main!", un teica "tur kniedēm būt, un tās ūzas kopā saturēt". Naudas Deivisam nebija daudz, bet lai pieteiktu patentu, viņš atrada sev sabiedroto - proti, turīgo lieltirgotāju Levisu Strausu. Nezinu, vai Strauss ilgi kasīja aiz auss līdz piekrita, bet nu te tas ir - patents visā savā godībā:


 Avots - šeit

Un tagad par to, kā man "paslīdēja" kāja...

Vakardien, ar pavisam nevainīgiem nodomiem, devos uz audumu tirgu, lai iegādātos to pašu augstākaprunāto džinsu audumu meitas biksēm.

Ja es būtu zirgs, man varbūt varētu uz acīm uzlikt klapes, lai es neko citu, kā vien meklējamo audumu, neredzu...zirgs es neesmu, klapju man nav, un re kas no visa tā sanāca.

Man maisiņā "ierāpās" šādi audumi.


Kokvilnas un poliestera gultas veļas audums. Ražots Pakistānā.




Man favorīts no šīs kaudzītes. Visi audumi ir domāti lielās meitas guļamistabas dekoram. Tas ir, ja nepārdomāšu:)


Satīnīga kokvilna no Indonēzijas. Padomā - vasaras kleita...


Tā sapriecājos par sērfa dēļiem auduma rakstā, ka aizmirsu pajautāt, no kurienes nāk šis audums. Taps kaut kas meitām...


Ziemassvētkiem gatavoties taču nekad nav par agru, vai ne?:)





Šie kadri ir no pašas audumu bodītes.

Un nobeigumā pāris šīs svētdienas kadri iz mana dārza. Vasaras sezonu pasludinu par atklātu!!!






Lai jums jauka svētdiena !

Kļūdas labojums - kā jau Dace minēja savā komentārā (skatīt zemāk), pašu meklēto džinsu audumu bildi aizmirsu pievienot. Te nu būs:)


No biezākā/tumšākā auduma taisos šūt kaut ko tamlīdzīgu lielajai meitai

Piegrieztnes no Jalie. Meita gan pieprasīja šauros apakšgalus, tā kā nāksies kustināt smadzeņšūniņas:)