Vakarrīt, pie kopējām brokastīm ar kādiem ļoti labiem draugiem, šie mums paziņoja, ka mācību gada beigās viņi teiks ardievas Dohai. Opā, še tev nu bija...Šķita, ka biju jau pieradusi pie gājputnu mentalitātes, šeit dzīvojot, bet nu šis bija ļoti grūti pārgremojams atklājums. Holmstromi mums ir kā tā viena nemainīgā vērtība, kas vienmēr ir līdzās, un nekad nepieviļ. Pievilta nejūtos, bet tikai ļoti bēdīga. Bēdīga ar par to, ka kārtējo reizi nākas sadurties ar nežēlīgo formulu - trīs bērni jau ir apgrūtinājums potenciālajam vai arī jau esošajam (mūsu draugu gadījumā) darba devējam. Tāda nu ir starptautisko skolu darboņu realitāte. Ja vēlies, lai tavi bērni ietu skolā pa brīvu, tad piedomā, cik to tev ir. Tikai ļoti nedaudzas skolas ir gatavas segt skolas maksu trīs vai četriem skolas vecuma bērniem. Un kur nu vēl aviobiļetes vienreiz gadā visiem ģimenes locekļiem.
Kad realitāte mēģina mūs tā pamatīgāk apsēdināt uz zemes, spārnus varam piedomāt paši (es taču teicu, ka kafijai ir maģisks spēks:). Vai nu vismaz izšūt uz kādas sen aizmirstas un nedaudz morāli novecojušas žaketes. Šeit minētā žakete pirms pārvērtībām:
Un šeit procesā
Vēl tik atliek pieaudzēt otru spārnu, un varēšu atkal lidot:) Viena spārna pieaudzēšana man aizņēma nedaudz vairāk kā stundu.
Lai jums jauka šī svētdiena, un neiaizmirstiet par saviem spārniem! Jums taču arī tādi ir:)
.JPG)
.jpg)
Varu iedomāties, kā tu staigāsi ar šo žaketīti - pāris metrus virs zemes, jo tu lidosi:)
AtbildētDzēstCeru, ka tā arī būs:)
Dzēstspārni smuki. un tik ātri top (es ar saviem krustdūriena tempiem...) :)
AtbildētDzēstbet nu jā, dzīve citā zemē man šķiet būtu smags pārbaudījums. kaut kad tieši domāju - nez kādi vēji jūs aizpūta uz tik tālu zemi un cik ilgi plānojat tur dzīvot...
Jā, ar izšūšanas mašīnu viss notiek ātrāk, bet nu krustdūrieniem atkal savs foršais smeķis.
DzēstPar tiem vējiem - tie bija Latvijas likumdošanas vēji, kas manam vīram, kā ārzemniekam, būtu vairāk nekā 60 % no viņa algas darba devējam atstājuši...Par plāniem - nu jau vairs ilgi ne, kāds pusotrs gads vēl gan ir plānots, bet kas tālāk, to gan nezinu.
Kur tad tik tālu zinàt?! Es pat mēnesi uz priekšu nezinu 8-)
DzēstUn alga nav tāda, lai samaksātu 3ajam bērnam skolu? :(
AtbildētDzēstBet vispār es pēdējā laikā domāju, ka ir milzīga atšķirība starp tiem, kuri vnk 1x ir pārvākušies uz citu zemi un tiem,kas to dara ik pa laiciņam. Citas asinis, cits skats.
Cits.
Kā kurā skolā, bet tur jau tas pievilkšanas faktors skolotājiem, ka skolu bērniem apmaksā - un parasti skolas ir labas. Tikai šoreiz jautājums, cik bērniem. Varētu jau maksāt no savas kabatas, bet tas nav izdevīgi.
DzēstNezinu, kāds ir manu asiņu saturs, bet nu patīk man šitā štelle:) Vismaz pagaidām, un mūsu variantā vēl jo vairāk, jo paši esam no dazādiem kontinentiem.Sava veida kompromisa variants.
Kàdas jums riņķī izskatās bērnu farewell ballītes?
DzēstManai mazajai jaunkundzei vēl tādas nav bijušas, bet nu lielākās meitas draudzenes pirms aizbraukšanas rīko pidžāmballes ar nakšņošanu un kino. Kaut kā tā...
DzēstMan skjiet divaini organizet daudz agrak par aizbraukshanu, savukart isi pirms visa maja jau kastes. Taa nu es nesaprotu. Laikam bus jabut radoshai...
DzēstPēdejā brīdī mums te neko neviens neorganizē, jo tad jau galva pilna ar pašu pārvākšanos. Ja mājas ballīte nav variants, tad stutē augšā kaut ko ārpus mājas.
DzēstVai jūs kaut kur pārvācaties?
pārvācamies, jā. varbūt tāpēc, ka meita iet vietējo dārziņā, kur tā nav pierasta lieta, izlēmu, ka citus bērnus pārāk agri nekacināsim. audzinātājas piekrita :) jo īpaši, ka nezinam vai ka un kad :)
DzēstSkaisti gaisīgi spārniņi. :)
AtbildētDzēstAk, šī sajūta, kad mīļi draugi aizbrauc, tik labi pazīstama.. Mūsu ciešā kompānija otrpus okeānam arī sāk lēnām izplēnēt - pa vienam palēnām dodas atpakaļ uz Latviju. Kas arī nav slikti.. bet tomēr skumji.
AtbildētDzēst