Bildes un burti no brīvdienām Jordānijā
Mēs visi esam bojas
Vismaz Nāves jūrā noteikti. Jā, pat tādi reti izņēmumi kā mans cienītais, kam ne par ko neizdodās noturēties uz ūdens cits ūdens tilpnēs. Visiem jau noteikti ir zināms, ka šādu peldspēju vienlīdzību nodrošina unikālais Nāves jūras ūdens sastāvs. Kaut kur lasīju, ka, lai vannā izveidotu Nāves jūras imitāciju, uz 200 litru tilpuma vannu nāktos piešaut nieka 72 kilogramus sāls. Un arī tā nebūs garantija, ka vannā izdosies izveidot Nāves jūras minirepliku, jo bez augstās sāls koncentrācijas, salīdzinot ar okeāniem, tai ir arī atšķirīgs minerālu sastāvs un koncentrācija.
Kāds brits man blakus visai neapdomīgi ienira sāļajā Nāves jūras ūdenī, un viņa meitas tūlītējs izsauciens bija: "Dad, how could you be so stupid!" Meitenes tēvs ar galvas mājienu tikai apstiprināja meitas uzstādīto diagnozi, un naski aizdiedza uz dušām mazgāt acis. Ouch!
Mūsu meiteņu trijotne pirms peldes sāļajā un veselīgajā Nāves jūras ūdenī. Ne par velti pats Herods ir veldzējies Nāves jūrā, lai ārstētu psoriāzi. Ūdens ir tieši tāds kā bildē - nedaudz eļļains un biezs. Turpat komplektā arī tiek piedāvāti Nāves jūras dubļi, ar kuriem var ieziesties pēc sirds patikas. Tie paši dubļi, kurus naski uzņēmēji pārstrādā, sapilda burciņās ar smukām etiķetēm un pārdod pa visai smukām naudiņām.
Sāls nogulsnes.
Putna lidojumā - pāri jūrai Izraēla, mēs esam Jordānijas pusē.
Nedaudz par praktisko pusi. Mēs uzturējāmies Movenpick Resort & Spa Dead Sea. Par viesnīcu un apkalpošanu varu teikt tikai pašu vislabāko.
Viesnīca piedāvā dažādu dziļumu un temperatūru baseinus - gan bērniem, gan eksluzīvi pieaugušajiem - laundžīgi nesteidzīgai kokteiļmalkošanai ar skatu uz pašu Nāves jūru. Viesnīcā ir arī bērnistaba ar auklīti, ja nu ir tāda vēlēšanās pabūt vienatnē vai izbaudīt divvientulību. Mēs šo iespēju izmantojām, lai izbaudītu viesnīcas Spa pakalpojumus. Tautā runā, ka Zara Spa ir labākā no Jordānijas pusē pieejamajām Spa (par Izraēlas puses Nāves jūras viesnīcu piedāvājumiem neko nezinu).
Par ērtībam gandrīz vai nemanāmi rūpējās čaklās skudriņas - viesnīcas personāls, kas pārsvarā ir jordānieši. Kāda patīkama pārmaiņa, salīdzinot ar Katāru, kur pamatiedzīvotājus servisa industrijā neredzēt kā savu ausu.
Mēs visi esam bojas
Vismaz Nāves jūrā noteikti. Jā, pat tādi reti izņēmumi kā mans cienītais, kam ne par ko neizdodās noturēties uz ūdens cits ūdens tilpnēs. Visiem jau noteikti ir zināms, ka šādu peldspēju vienlīdzību nodrošina unikālais Nāves jūras ūdens sastāvs. Kaut kur lasīju, ka, lai vannā izveidotu Nāves jūras imitāciju, uz 200 litru tilpuma vannu nāktos piešaut nieka 72 kilogramus sāls. Un arī tā nebūs garantija, ka vannā izdosies izveidot Nāves jūras minirepliku, jo bez augstās sāls koncentrācijas, salīdzinot ar okeāniem, tai ir arī atšķirīgs minerālu sastāvs un koncentrācija.
Kāds brits man blakus visai neapdomīgi ienira sāļajā Nāves jūras ūdenī, un viņa meitas tūlītējs izsauciens bija: "Dad, how could you be so stupid!" Meitenes tēvs ar galvas mājienu tikai apstiprināja meitas uzstādīto diagnozi, un naski aizdiedza uz dušām mazgāt acis. Ouch!
Sāls nogulsnes.
Putna lidojumā - pāri jūrai Izraēla, mēs esam Jordānijas pusē.
Nedaudz par praktisko pusi. Mēs uzturējāmies Movenpick Resort & Spa Dead Sea. Par viesnīcu un apkalpošanu varu teikt tikai pašu vislabāko.
Viesnīca piedāvā dažādu dziļumu un temperatūru baseinus - gan bērniem, gan eksluzīvi pieaugušajiem - laundžīgi nesteidzīgai kokteiļmalkošanai ar skatu uz pašu Nāves jūru. Viesnīcā ir arī bērnistaba ar auklīti, ja nu ir tāda vēlēšanās pabūt vienatnē vai izbaudīt divvientulību. Mēs šo iespēju izmantojām, lai izbaudītu viesnīcas Spa pakalpojumus. Tautā runā, ka Zara Spa ir labākā no Jordānijas pusē pieejamajām Spa (par Izraēlas puses Nāves jūras viesnīcu piedāvājumiem neko nezinu).
Baseins tiem, kam patīk siltāki ūdeņi.
Un te - mīkla zīmju pētniekiem. Kas šai lampai kopīgs ar latviešiem?
Krusti un ložmetēji
Un neba nu mēs visas brīvdienas pie baseina vien pavadījām. Pati brīvdienu kulminācija mums iekrita Lieldienu dienā, kad devāmies apskatīt Jēzus kristīšanas vietu pie Jordānas upes. Jep, jep, jep, to pašu īstāko vietu, kur tas esot noticis.
Līdz Jēzus kristīšanas vietai mūs aizvizināja mūsu noīrētais pankmobīlis, jo par kārtīgu īres vāģi mēs to nevarējām nosaukt. Pirmajā mirklī, ieraugot šo "brīnumu", mans sejā parādījās sardoniski nervozs smaids. Mana ceļošanas pasaule lielā mērā balstās uz trīs "vaļiem" - aviobiļetes ar iepriekš norezervētām sēdvietām (ja vēlaties ieraudzīt manu Mistera Džekila pusi, nosēdiniet mani lidmašīnas aizmugurē vai blakus kādam svešiniekam), noīrēts autiņš un iepriekš aizrunāta gultiņa viesnīcā. Kad biju jaunāka un bez bērniem, "vaļu" vietā man varēja būt arī tādas pavieglas "sardīnītes", un pat ne visas trīs...telts un stopošana arī derēja:)
Bet nu atgriezīsimies pie tēmas.
Nopērkam biļetes, mūs visus draudzīgi sasēdina mazā busiņā un kaut kur ved. Izkāpjam un tālāk jau dodamies kājām. Sajūta diezgan sirreāla. Apkārt nekurzeme, kura tikai pavisam nesen demilitarizēta. Tālumā varot redzēt Džeriko pilsētu Izraēlas pusē Rietumkrastā. Es neko neredzu, jo attopos, ka esmu briesmīga māte, un esmu aizmirsusi atgādināt savai lielajai meitai uzvilkt garām pastaigām piemērotus apavus. Nu ko, iešļūcenes arī derēs:)
Jāņa Kristītāja strauts
Un te pati kristīšanas vieta. Visai pavirši klausos gida stāstītajā, jo ganu mazo jaunkundzi. Pa ausu galam gan dzirdu, ka ūdeni ik pēc laika nākoties nosūkt, lai tas neizēstu to, kas no vēl ir saglabājies no šīs vēsturiski nozīmīgās vietas. Par Jēzus kristīšanas autentiskumu esot galvojusi arī Izraēlas delegācija, pakasījusi bārdas, un teikusi "Ken"! (ken nozīmē "jā" ivritā)
Tālāk dodamies Jordānas upes virzienā, kur izveidota patreizējā kristību vieta. Ar visu manu neuzmanīgo klausīšanos, no stāstītā sapratu, ka vēstures gaitā Jordānas upes gultne ir mainījusi savu dislokācijas vietu.
Tāda nu tā izskatās patreiz.
Mēs sēžam Jordānijas pusē, pāri upei Izraēla. Militāro klātbūtni nevar nemanīt. Skat augstāk bildi ar ložmetēju, kas paslēpies uz mašīnas jumta zem ēnainas nojumītes. Nojumītei blakus vēdinās lūgšanu tepiķītis. Mūsu gids kaut ko pārspriež ar Jordānijas robežsargu, kamēr mēs atvēsinamies ledusaukstajā Jordānas upes ūdenī.
Upes otrā pusē notiek kristības un manāma pacilāta noskaņa. Ir taču Lieldienu rīts, un daudziem svētceļniekiem šāda iegremdēšanās Jordānas upē līdzinās Mekas apmeklēšanai musulmaņu pasaulē. Es arī, vieglas eiforijas ietekmē, izpeldinu savu kreklu. Man gan nav jau iepriekš sagatavota plastmasas maisiņa un tikai šai procedūrai veltīta krekla ar speciālu apdruku, bet arī svītrains krekls no Marks&Spenser šim nolūkam derēs. Un derēja arī vēlāk, kad to slapju uzvilku mugurā, jo tas ļoti labi mani atvēsināja virs + 30 grādu tveicītē busiņu gaidot.
Esam viegli pārkarsuši, bet pacilāti. Tālāk dodamies Nebo kalnā virzienā, bet par to nākamajā ierakstā!
Lai jums visām un visiem jauka nedēļas nogale!
.JPG)
.jpg)
Neesmu pārliecināta, vai austrumu valstis būtu mans sapņu ceļojumu mērķis. Bet ja varētu, tad līdz Nāves jūrai noteikti savas veselības dēļ.
AtbildētDzēstLabi, ka parādi Austrumus:) pēdējā bildes manī radīja satraukumu:) bail no ieročiem! Bet nu smaidīgas sejas bezgala daudz:)
AtbildētDzēst