...jeb pēc Latvijas kalendāra mēs te varētu runāt par ideālo sestdienu, kad pēc darba nedēļas visa ģimene guļ līdz deviņiem, desmitiem (varbūt pat ilgāk?) rītā, nekur nesteidzoties. Jā, un tad kāds kādam pasniedz brokastis gultā ar svaigi ceptām kanēļmaizītēm vai kruasāniem, kūpošu kafijas tasi un rīta avīzi piedevām. Eh, kāda pasaka! Vismaz man vēl līdz tādam piektdienas rītam augt un augt...
Mani piektdienas rīti iesākas visai negribīgi, jo jau no paša rīta galvā pēkšņi "atrullējas" visu pa nedēļu nepadarīto darbu saraksts, plus šim sarakstam pēkšņi pievienojas vēl kādi jauni darāmie darbi. Pati jau droši vien esmu vainīga, jāmācās labāk savu laiku plānot utt., bet pasūdzēties taču tik un tā drīkst, vai ne?
Laika optimālākai izmantošanai nelīdz pat visas ūberierīces mana mājā, lai gan bez Rumbas kundzes es vairs grīdu uzkopšanu nevaru iedomāties.
Scoobas kungs jau jūnija sākumā nosprāga, un man nācās vien atgriezties pie grīdas lupatas vulgaris.
Esmu mēģinājusi sastādīt mājas uzkopšanas plānu, bet tas arī man nostrādā tikai kādu īsu brīdi... līdz mājās pārnāk pārējie mājinieki, un iestājās haoss ikdienišķais.
Varbūt visvienkāršāk būtu, ja katru dienu mēģinātu pievērsties kādam mazam mājas stūrītim - teiksim, pirmdien tīrītu kāpņu margas, otrdien - revidētu grāmatu plauktu vai žurnālu kasti utt. Tā nu es šorīt pievērsos dzīvojamās istabas sienas plauktiņiem.
Šeit viens no tiem. Sākotnēji visas lietas uz šī plaukta bija ar jūras vai okeāna tematiku, bet kaut kādā veidā gliemežvākiem un minibākai ir pievienojusies lielās meitas beisbola bumba un sāls klucis no Veļičkas sālsraktuvēm. Patīk man tādi "atmiņu plauktiņi", un atmiņas no šī konkrētā plauktiņa ir ļoti jaukas...
Smiltis stikla traukā uz plauktiņa ir vestas no Koronado pludmales, Kalifornijā - no tās pašas, kuras smitiņās draiskojas Merilina Monro, filmējoties "Some Like It Hot" filmai. Filmas veidotāji skatītājiem gan centās iestāstīt, ka šī jaukā viesnīca meklējama Floridā, bet mēs taču esam acīgi:)
Pāris gliemežvāki un fosīlijas ir mums atceļojušas līdzi no Abolone līča, Kalifornijā.
Un vēl pa kādam akmenim ir ielecis somā kaut kur ceļā gar okeānu starp Losandželosu un Montereju.
Bet nu atgriezīsimies pie brokastīm gultā, un kā tādas labāk pasniegt. Vispār es nedaudz samelojos, jo mans vīrs laiku pa laikam tomēr pasniedz brokastis gultā, tikai tādas normālas brokastu paplātes mums nav. Sāku smelties idejas neta dzīlēs...
Henny Penny by Deger Cengiz brokastu paplāte. Avots - šeit.
Brokastu paplāte - minimāliste. Avots - šeit.
Brokastu paplāte modernisma stilā. Avots - šeit.
Brokastu paplāte Provansas stilā. Avots - šeit.
Un kādi ir jūsu sestdienas rīti? Vai tur ir arī brokastis gultā?
Mani piektdienas rīti iesākas visai negribīgi, jo jau no paša rīta galvā pēkšņi "atrullējas" visu pa nedēļu nepadarīto darbu saraksts, plus šim sarakstam pēkšņi pievienojas vēl kādi jauni darāmie darbi. Pati jau droši vien esmu vainīga, jāmācās labāk savu laiku plānot utt., bet pasūdzēties taču tik un tā drīkst, vai ne?
Laika optimālākai izmantošanai nelīdz pat visas ūberierīces mana mājā, lai gan bez Rumbas kundzes es vairs grīdu uzkopšanu nevaru iedomāties.
Esmu mēģinājusi sastādīt mājas uzkopšanas plānu, bet tas arī man nostrādā tikai kādu īsu brīdi... līdz mājās pārnāk pārējie mājinieki, un iestājās haoss ikdienišķais.
Varbūt visvienkāršāk būtu, ja katru dienu mēģinātu pievērsties kādam mazam mājas stūrītim - teiksim, pirmdien tīrītu kāpņu margas, otrdien - revidētu grāmatu plauktu vai žurnālu kasti utt. Tā nu es šorīt pievērsos dzīvojamās istabas sienas plauktiņiem.
Smiltis stikla traukā uz plauktiņa ir vestas no Koronado pludmales, Kalifornijā - no tās pašas, kuras smitiņās draiskojas Merilina Monro, filmējoties "Some Like It Hot" filmai. Filmas veidotāji skatītājiem gan centās iestāstīt, ka šī jaukā viesnīca meklējama Floridā, bet mēs taču esam acīgi:)
Pāris gliemežvāki un fosīlijas ir mums atceļojušas līdzi no Abolone līča, Kalifornijā.
Un vēl pa kādam akmenim ir ielecis somā kaut kur ceļā gar okeānu starp Losandželosu un Montereju.
Bet nu atgriezīsimies pie brokastīm gultā, un kā tādas labāk pasniegt. Vispār es nedaudz samelojos, jo mans vīrs laiku pa laikam tomēr pasniedz brokastis gultā, tikai tādas normālas brokastu paplātes mums nav. Sāku smelties idejas neta dzīlēs...
Henny Penny by Deger Cengiz brokastu paplāte. Avots - šeit.
Brokastu paplāte - minimāliste. Avots - šeit.
Brokastu paplāte modernisma stilā. Avots - šeit.
Brokastu paplāte Provansas stilā. Avots - šeit.
Un kādi ir jūsu sestdienas rīti? Vai tur ir arī brokastis gultā?
.JPG)
.jpg)
Ha ha, romantiskie sestdienas rīti ar brokastīm gultā? Mazu bērnu vecākiem? ;) varbūt pirms gadiem 6 un pēc gadiem 15!!
AtbildētDzēstEs mēģinu māju tīrot ievērot nedēļas shēmu: pirmdien vannas istabu, otrdien koridoru, trešdien viesistabu, ceturtdien guļamistabu, piektdien virtuvi, bet sestdienu svētdienu atstāt bērniem. Neba jau nu ka izdodas nekā, bet ideja ļoti laba :D
Es tagad sāku domāt, ka būs vien jāliekas mierā, un jābeidz uztraukties par putekļīem nedēļas nogalēs. Tās taču domātas ģimeniskumu veicinošām aktivitātēm, vai ne:)
DzēstBet par to mājtīrīšanas grafiku katrai dienai man tiešām derētu padomāt...
Es sestdienu rītā ceļos un veļos uz darbu. Mazie paliek gultā skatīties multenes. Varētu svētdienās pa gultu pavārtīties, bet dzīvesbiedram - kā acis vaļā, tā no gultas laukā. Kafiju nedzeru, to man gultā nevajag :), bet ēst man gultā lāgā nepatīk, jo nemaz nav kā filmās - smuki. Īstenībā ir pielaistīta un piedrupačota gulta... :)
AtbildētDzēstJā, piedrupačota gulta man ari netīk. Man tās vēlās brokastis gultā nākušas no mana trakā darba grafika, kad strādāju līdz pusnaktij, arī brīvdienās. Tad nu mans cienītais, aiz žēlastības par tādām mokām, no rītiem pienesa brokastis gultā:) Bet tādu smuku brokastu paplātīti gan es gribētu.
Dzēstui kā es arī gribētu nesteidzīgus rītus :) nu jau mēdz mazais knukstiņš pamosties un īdēt pēc rīta piena devas + gana bieži mostos no tā, ka lielais dēls parādās guļamistabas durvīs un paziņo (a) man ir kaka/gribu čurāt u.tml. (b) labrīt, jau ir gaišs celies augšā. un tā kā mācam bērnam, ka jāēd ir pie galda, tad šķiet uz tuvākajiem gadiem vaļošanās gultā ar brokastīm īpaši nespīd. bet pēdējais apgalvojums man liek spuroties pašai sev pretī un mēģināt kaut kad saorganizēt
AtbildētDzēstar Rumbu esi apmierināta, ja? es arī briestu...
Jā, man arī patreiz vēl tādi īsti laiskie rīti nespīd, bet pasapņot taču varam, vai ne:)
DzēstAr Rumbu esmu vairāk kā apmierināta! Pašos stūrīšos jau nu Rumba netiek, jo apaļas formas neieriktēt taisnos kaktiņos, bet kopumā ļoti laba štelle. Man patika arī Scooba, bet es biju nopirkusi jau lietotu, lai pamēģinātu...un īss man bija tas prieks:(
http://www.flylady.net/ ieskaties, varbūt palīdzēs tev mājas uzkopšanā... mani ar šo saitu iepazīstināja Kristīne no Sajūtu Putekļiem... labs saits...
AtbildētDzēstO, Aggie - es laikam patiešām esmu bezcerīgs gadījums. Ar FlyLady jau esmu pazīstama, bet arī tas man nelīdz:):) Man laikam visvairāk traumē tieši visa tā plānošana, jo man jau darbā pietiek visa tā perfekcionisma pārpārēm...
DzēstAtslābsti:D Par putekļiem un netīru māju ir pēdējais par ko jāiespringst. Vajag ko darīt, kad ir iedvesma. Iedvesmas naf-nu i nevajag ar:)!
AtbildētDzēstMan arī kādreiz bija rīti, kad kapeja bij gultā...Ar zemnieku tipa brokastīm-ceptu olu, ceptu,žāvētu gaļiņu, un tomātiem...Tagad vairs četras mutes dažādās gultās nepiebarosi :D Vienkāršāk visiem pie viena galda. Bet kā Dace teica-jāpagaida 15 gadi, un nav jau nemaz tas tik ilgi:D:D:D
Bet paplātīti vajag..Patīk tā modernisma stilā. Man ir tāda maza ovāla metāla ar rakstiņu. Tad nu dažrīt dabonu gultā kafeju savā perfektajā kafijas krūziņā(balts porcelāns ar zelta maliņu, Bavārijas Elfi ražojums...vecs un sens, un manai acei dikti dārgs)
Fūū, tad nu neesmu vienīgā:):) Tas priecē, jo brīžiem jau uznāk dullie, un sāk šķist - nu kā tad es tā, kāpēc es nevaru tā kā Marta Stjuarte... Kaut ko paniski padarbojos, bet tad atkal nomierinos:)
DzēstO, man vēl tādas īpašās kafijas krūzes arī nav. Būs jāpameklē...
Es arī par putekļiem dikti neiesprigstu. ja nav iedvesmas tīrīt, apeju tiem apkārt. kad uznāk luste, satīru. Ja nu galīgi kāds putekļu kunkulis izlien no pagultes vai kaķis pagulējis kādā plauktā, tad savācu to lielumu, bet tā... Izmantoju to, ka arī cienītais un meita dzīvo dzīvoklī - arī viņi pieliek savu roku tīrīšanā. Viss nav jādara man vienai.
DzēstMusu briivdienu riiti te aprakstiiti: http://ligakrista.blogspot.com/2012/09/mammu-man-ir-garlaicigi-jeb-laujiet.html
AtbildētDzēstBet man daudz labaak patiik nonaakt lejaa uz eedamzonu, pidzammaa, un eest kas man sagataviots, tapec ari muusu minimalistiskaa paplate pagaidaam nelietota staav :)
Ar interesi izlasīju gan Tavu ierakstu, gan arī rakstu, uz kuru bija norāde. Ar lielo meitu mums arī līdzīgi viss notika, bet ar mazo ir nedaudz savādāk. Šķiet, ka viņa ir pieradusi pie lielās māsas un māsas draudzeņu organizētajām aktivitātēm, tāpēc pati īpaši necenšas neko izdomāt. Ceru gan , ka tas ir tikai pārejoši...Ar TV gan mēs nedaudz grēkojam:)
DzēstMan rīta kafija gultā ir katru rītu, jo bērni, kas jau lieli, ceļas kopā ar tēti un kopīgi pagatavo mammai kafiju. Arī mājas tīrīšanu ar bērniem atstāju kā svētdienas ģimenes kopīgo aktivitāti, jo ikdienā - tiklīdz viens stūūris satīrīts, tā pēc 24 stundām atkal bardaks... vienīgi suņa spalvas gan jāsūc un jādzenā pa māju katru dienu, jo citādi svētdien varētu tamborēt zeķes no dalmācieša spalvām... :)
AtbildētDzēst"jo citādi svētdien varētu tamborēt zeķes no dalmācieša spalvām..." :):) :) Tas mums arī bija ļoti aktuāli, kad sunene bija vēl dzīva.
DzēstEs pagaidam vēl savu mazo tā īsti kopēja tīrīšanas procesā nevaru iesaistīt - ko es saloku, nokārtoju, satīru, viņa tūlīt "pārkārto" pa savam. Atcerējos vienu teicienu - "tīrīt māju, kad mājās ir mazi bērni, ir tas pats kā tīrīt zobus vienlaicīgi ēdot cepumus"
Tīrīt zobus, ēdot cepumus, tas ir par mani :D
AtbildētDzēstŠorīt 10 min veltīju, lai meklētu meitas piečurātās bikses, kuras nu tepat vēl bija. Meita bija paspējusi iepakot uz veikalu ejamā auduma maisiņā. Nezinu, kāpēc viņai bija tāda ideja (vecums 1,8). Nu nav man kārtības, kur lai viņa rastos... Es vācu tikai lielumu. Nekāda luste man neuznāk. Piespiežos. Attaisnoju sevi ar tekstu: man ir pārāk daudz interešu, lai nemitīgi vāktu aiz citiem un sevis mēslus. Es arī gribu dzīvot un darīt savas lietas. Nu, un tādā garā. Tā problēma atrisināsies pati, kad bērni paaugsies, man šķiet.