Nu tā...manas divgadnieces pirmā oficiālā skološanas nedēļa ir veiksmīgi pārdzīvota. Pagaidām bez pārlieku lielas raudāšanas. Ģīmītis tādā bēdīgākā grimasē savelkās tikai pašā pēdējā brīdī, kad mamma saka "Atā", bet arī tas nevelkoties ilgi. Vai arī vismaz mani tikai tā mierina dārziņa jaukais personāls:)
Varu arī nedaudz atvilkt elpu pēc visai straujās pārejas pārtopot no daļlaika darbinieka par pilnslodznieku. Izskatās, ka ar patreizējo grafiku atliks arī kāda brīva bezbērnu stunda rokdarbiem. Juhū! Tas priecē! Pagaidām gan nekur tālāk par putekļu un smilšu noslaucīšanu no šujamaparātiem neesmu tikusi, bet galvā jau virmo, briest un burbuļo domas, domiņas, ko un kā...
Beidzot varu arī pamazām "atrullēt" šīs aizgājušās vasaras notikumu lenti, un ar pāris tās fragmentiem padalīties arī ar jums:)
Un tā, atgriezeniskā secībā, pāris vārdos un vairākās bildēs par "Stokholmas sindromu dubultā" (ar patieso šā jēdziena skaidrojumu šeit nekāda sakara nav:).
Ko darīt, ja pa guļamistabas logu visas vasaras garumā ir dzirdami dažnedažādo Rīgas ostā iepeldējušo kruīzu kuģu majestātiskie un vilinošie "Tūtū". Tie tā vien sauca doties līdzi...
Nezinu, vai nu šie "Tūtū" mūs būs ietekmējuši, bet kādas augusta piektdienas rītā, kad īres dzīvoklī nebija pieejams karstais ūdens, jo tika labota dumpīgā veļasmašīna, mēs pilnīgi neplānoti devāmies Stokholmas virzienā. Nē, tas nebija Costas elegantais kruīza kuģis, kas mūs vizināja, bet gan pieticīgais Tallink prāmis.
Manējie rāpjas uz prāmja augšējā klāja, lai vērotu Rīgu no tālienes.
Un ir jau arī ko redzēt, jo viss izskatās nedaudz savādāks, no prāmja lūkojoties. Laikam kādā iepriekšējā dzīvē būšu bijis ostas strādnieks, jo varu ilgi pētīt, kas un kā tur izskatās...
Diez, kādi labumi uz Rīgu atceļojuši šajos konteineros, kas pa gabalu izskatās pēc krāsainām sērkociņkastītem vai lego klučiem...
Te man galvā sāka skanēt dziesma "Balta laiva (jahta) slīd..."
Nejauši nokļuvu paparaci lomā, kādas visai oriģinālas kāzu aktivitātes piefiksējot...
Kāzu vietas tālskats. Manuprāt, asprātīgi... jautājums tikai, ar kuru Rīgas Brīvostas darbinieku ir "jāsadraudzējas", lai šo ideju realizētu:)
Un šeit paši ostas "valdītāji".
Kamēr es cītīgi visu dokumentēju...
...mūsu jaunā paaudze jau paslēpusies no vēja prāmja iekštelpās.
Vēl tik pāris minūtes, un Latvija ir sarāvusies pavisam milimetrīga.
Es vēl kādu brīdi pamētājos pa prāmja atvērto klāju, ķerot pēdējos saulesstarus un tālumā slīdošus tankerus.
Prāmja vakara programma un nakts uzdzīve nav gluži manā gaumē, tāpēc jau agri liekos uz auss, tikai pāris reizes pamostoties, lai pārliecinātos, vai Costa Pacific mums vēl joprojām ir astē. Arī tā drīz vien no mums atvadās, lai dotos uz Helsinkiem, un mūsu kabīnes lodziņā ielūkojas vairs tikai zvaigznes un mēnestiņš...
Stokholmai tuvojoties, prātā nāk teiciens par to putniņu, kurš agri slauka deguntiņu. Es neesmu no šīs putniņu sugas, tāpēc šajā brauciena daļā bildes izpalika, jo tā vien paspēju paēst brokastis.
Klāt esam. Programma ļoti minimālistiska, un mūsu desmitgadnieces diktēta. Piebildīšu, ka šis brauciens bija sava veida kompensācija kucēna nenopirkšanai. Bet par kucēniem un bērniem laikam kādā citā reizē..
Un tā, no prāmja taisnā ceļā dodamies uz Gröna Lund atrakciju parku. Esam visam laicīgi. Iekšā tiekam pusstundu pirms atrakciju darba laika sākuma. Mana lielā meita visu prātīgi izplāno, uz kurām atrakcijām doties, un no kurām labāk turēties pa gabalu:)
Virpuļojošas tējas tasītes tikai atzītas par labu visiem vecumiem mūsu ģimenē, lai gan iesākumā mūsu jaunākās atvasītes seju nekāda pārlieku lielā sajūsmas izteiksme nerotāja.
Viņa daudz drošāk jutās ekspozīcijās, kur nekas bez īpašas vajadzības nekustējās un nevirpuļoja:)
Lai arī skaisti lillā krāsā, tomēr šī bija viena no tām atrakcijām, kurai mēs lepni pagājām garām. Varbūt kādu citu reizi:) Silti iesaku visiem potenciālajiem apmeklētājiem rūpīgi izpētīt atrakciju klāstu un veidus, pirms biļešu iegādes. Ja esat minimālisti, un pavisam droši zināt, kuras atrakcijas apmeklēsiet, ir vērts saskaitīt, kurš biļešu veids ir izdevīgāks - katrai atrakcijai atsevišķi, vai lielā kopbiļete, kur ir ietvertas visas atrakcijas. Mēs bijām uz kādām desmit atrakcijām kopskaitā.
Nu uz šo es arī neparakstījos, bet ar lielu interesi pētīju cilvēku reakciju piezemējoties :):)
Kad tautas saradās aizvien vairāk, mēs jau domājām par pusdienām un tālāko dienas programmu.
Vēl paspējām noķert amizantu jauno pāri...
...un lielā meita bija pārlaimīga, redzot, kā kāda meiteņu grupa gatavojās koncertam.
Lai gan nebijām gluži tā plānojuši, tomēr paspējām vēl aizskriet līdz Stokholmas Vecpilsētai (Gamla Stan). Noteikti gribētu tur vēl atgriezties...Un šeit pāris bildes no redzētā...
Diena paskrējusi, un jādodas atpakaļ.
Šis uzraksts mūs nedaudz samulsināja un uzjautrināja - ja jau nabaga cilvēks ir nokļuvis tādā situācijā, ka viņam būtu jāvairās no propelleriem, tad šī uzraksta izlasīšana viņam diez vai ko vairs līdzētu.
Par to, kāpēc mūsu "Stokholmas Sindroms" bija dubultais, lasiet rīt:)
Pagaidām "atā", un jauku svētdienu!
Varu arī nedaudz atvilkt elpu pēc visai straujās pārejas pārtopot no daļlaika darbinieka par pilnslodznieku. Izskatās, ka ar patreizējo grafiku atliks arī kāda brīva bezbērnu stunda rokdarbiem. Juhū! Tas priecē! Pagaidām gan nekur tālāk par putekļu un smilšu noslaucīšanu no šujamaparātiem neesmu tikusi, bet galvā jau virmo, briest un burbuļo domas, domiņas, ko un kā...
Beidzot varu arī pamazām "atrullēt" šīs aizgājušās vasaras notikumu lenti, un ar pāris tās fragmentiem padalīties arī ar jums:)
Un tā, atgriezeniskā secībā, pāris vārdos un vairākās bildēs par "Stokholmas sindromu dubultā" (ar patieso šā jēdziena skaidrojumu šeit nekāda sakara nav:).
Ko darīt, ja pa guļamistabas logu visas vasaras garumā ir dzirdami dažnedažādo Rīgas ostā iepeldējušo kruīzu kuģu majestātiskie un vilinošie "Tūtū". Tie tā vien sauca doties līdzi...
Nezinu, vai nu šie "Tūtū" mūs būs ietekmējuši, bet kādas augusta piektdienas rītā, kad īres dzīvoklī nebija pieejams karstais ūdens, jo tika labota dumpīgā veļasmašīna, mēs pilnīgi neplānoti devāmies Stokholmas virzienā. Nē, tas nebija Costas elegantais kruīza kuģis, kas mūs vizināja, bet gan pieticīgais Tallink prāmis.
Manējie rāpjas uz prāmja augšējā klāja, lai vērotu Rīgu no tālienes.
Te man galvā sāka skanēt dziesma "Balta laiva (jahta) slīd..."
Kāzu vietas tālskats. Manuprāt, asprātīgi... jautājums tikai, ar kuru Rīgas Brīvostas darbinieku ir "jāsadraudzējas", lai šo ideju realizētu:)
Un šeit paši ostas "valdītāji".
Kamēr es cītīgi visu dokumentēju...
...mūsu jaunā paaudze jau paslēpusies no vēja prāmja iekštelpās.
Vēl tik pāris minūtes, un Latvija ir sarāvusies pavisam milimetrīga.
Es vēl kādu brīdi pamētājos pa prāmja atvērto klāju, ķerot pēdējos saulesstarus un tālumā slīdošus tankerus.
Prāmja vakara programma un nakts uzdzīve nav gluži manā gaumē, tāpēc jau agri liekos uz auss, tikai pāris reizes pamostoties, lai pārliecinātos, vai Costa Pacific mums vēl joprojām ir astē. Arī tā drīz vien no mums atvadās, lai dotos uz Helsinkiem, un mūsu kabīnes lodziņā ielūkojas vairs tikai zvaigznes un mēnestiņš...
Stokholmai tuvojoties, prātā nāk teiciens par to putniņu, kurš agri slauka deguntiņu. Es neesmu no šīs putniņu sugas, tāpēc šajā brauciena daļā bildes izpalika, jo tā vien paspēju paēst brokastis.
Klāt esam. Programma ļoti minimālistiska, un mūsu desmitgadnieces diktēta. Piebildīšu, ka šis brauciens bija sava veida kompensācija kucēna nenopirkšanai. Bet par kucēniem un bērniem laikam kādā citā reizē..
Un tā, no prāmja taisnā ceļā dodamies uz Gröna Lund atrakciju parku. Esam visam laicīgi. Iekšā tiekam pusstundu pirms atrakciju darba laika sākuma. Mana lielā meita visu prātīgi izplāno, uz kurām atrakcijām doties, un no kurām labāk turēties pa gabalu:)
Lai arī skaisti lillā krāsā, tomēr šī bija viena no tām atrakcijām, kurai mēs lepni pagājām garām. Varbūt kādu citu reizi:) Silti iesaku visiem potenciālajiem apmeklētājiem rūpīgi izpētīt atrakciju klāstu un veidus, pirms biļešu iegādes. Ja esat minimālisti, un pavisam droši zināt, kuras atrakcijas apmeklēsiet, ir vērts saskaitīt, kurš biļešu veids ir izdevīgāks - katrai atrakcijai atsevišķi, vai lielā kopbiļete, kur ir ietvertas visas atrakcijas. Mēs bijām uz kādām desmit atrakcijām kopskaitā.
Nu uz šo es arī neparakstījos, bet ar lielu interesi pētīju cilvēku reakciju piezemējoties :):)
Vēl paspējām noķert amizantu jauno pāri...
Lai gan nebijām gluži tā plānojuši, tomēr paspējām vēl aizskriet līdz Stokholmas Vecpilsētai (Gamla Stan). Noteikti gribētu tur vēl atgriezties...Un šeit pāris bildes no redzētā...
Par to, kāpēc mūsu "Stokholmas Sindroms" bija dubultais, lasiet rīt:)
Pagaidām "atā", un jauku svētdienu!
.JPG)
.jpg)
nākamreiz priecāšos satikties :)
AtbildētDzēstJā, Stokholmā noteikti vēlētos vēlreiz atgriezties, bet tad uz vairākām dienām:) Un ar iespējamu satikšanos:)
DzēstMan skiet, ka 3 dienas 4 naktis ir absoutais minimums, jaa :) gaidu!
DzēstIzskatās, ka bijis brīnišķīgs ceļojums! :)
AtbildētDzēstLaikam jau taisnība ir par visu to neplānoti spontāno mūsu dzīvēs:)
Dzēst...nepacietīgi gaidu rītdienu :)
AtbildētDzēst..cerams, ka lieki nebūšu neko sasolījusi, un solītais arī būs!
DzēstCik lielisks ieraksts! Un cik skaistas bildes!
AtbildētDzēst(Un, cerams, nu atliks arī vairāk laika blogam.) ;)
Paldies! Un par bloga novārtā pamešanu man tiešām būt janokaunās - eh, vasara, vasariņa:)
DzēstEs pat neteikšu, ko izlasīju, ar pirmo acu uzmetienu, pirmspēdējā bildē... :D
AtbildētDzēstBet mēs tā arī nesazinājāmies, pārāk aizrāvušās ar savām brīvdienām...
Oi, nu par šo bildi mēs arī ķiķinājām:) Jā, žēl, ka netikāmies, bet es sirsnīgi sekoju visiem Taviem vasaras brīvdienu aprakstiem, un pats ceļš turp un atpakaļ ir jau kā vērts!
DzēstMan Stokholma saistās ar skaistām kurpēm:) veikalu skatlogos... ar ļotāāāām:) tagad gribu uz turieni pēc kurpēm..
AtbildētDzēst