Man nav nekādu iebildumu pret emīra dekrētiem, it īpaši tādiem, kas pēkšņi kādu dienu pasludina par brīvdienu. Tas gan pārāk bieži negadās, bet nu tomēr patīkami. Citāds noteikti būtu mans viedoklis, ja ar šāda veida dekrētu mums visiem tiktu pavēlēts, teiksim - no rītdienas staigāt atmuguriski, vai visus saukt vienā vārdā. Patreizējais Katāras emīrs ir visai saprātīgs cilvēks, un ar šādiem ekstravagantiem izgājieniem neaizraujas.
Nezinu, vai nu gluži ar emīra dekrētu, bet ceturtdien mums visiem ir pieteikts atpūsties. Es, protams, histēriski raudu spilvenā un pukojos par iespēju kaut ko pašūt :):):):) Piezīme - vienai liekai brīvdienai tiešām ir savs pamatojums, jo musulmaņu pasaulē šie ir ļoti svarīgi svētki - ir pienācis laiks ikgadējam svētceļojumam uz Meku. Pēc Hidžri (musulmaņu) kalendāra šis ir tikai nieka 1433.gads. Tīri informatīvos nolūkos, piedāvāju noskatīties 3:45 minūšu National Geographic veidotu klipu par Hadžu. Kaut kur internetā ir pieejams daudz izvērstāks un aizraujošāks ieskaits šajā pasākumā, bet nu uz sitienu nevaru to atrast.
Musulmane es neesmu, un Meku man neredzēt kā savu ausu, bet es vienmēr ar lielu interesi noklausos citu stāstus par Mekā piedzīvoto.
Bet nu atgriezīsimies manā rokdarbu stūrī. Sarafāns A jau ir gandrīz sasniedzis finiša taisni. Vēl tik palikusi apakšmalas atliekšana un pogu iešūšana.
Podziņas uz kabatu klapēm ir tikai tā provizoriski novietotas. Laikam palikšu pie šī rūsganā toņa kreklu podziņām.
No sākuma biju iedomājusies kleitas kopskatu papildināt ar piemērotas krāsas rikraka ( ē, kā tad tās sauc latviešu mēlē?) lentītēm. Kad sašuvu kabatu klapītes, sapratu, ka tās ir tik liliputiskas, ka lentīšdekorācijai tur vienkārši nebūtu vietas. Izvilku dzeltenu izšūšanas diegu, un apšuvu malas.
Šādus pogcaurumus veido mans rozā Pfaff Ambition 1.0. Vispār mani Rozpfafiņš šodien nedaudz samulsināja. Kā jau prātīgi cilvēki māca, pirms mesties pie pogcaurumošanas, no sākuma pogcaurumu kvalitāte/lielums utt. jāpārbauda uz audumu atgriezumiem vai kā tamlīdzīga...ko es arī izdarīju. Un labi, ka tā. Ar Pfaff Ambition 1.0 komplektācijā iekļauto pogcaurumotājpēdiņu man pogcaurumi sanāca par lielu konkrētajai podziņai. Kasīju, kasīju savu apjukušo galvu, līdz izmēģināju sakrustot manu jauno Pfaff ar mana vecā Pfaff Hobby 1040 pogcaurumu pēdiņu. Urrā! Viss notiek:) Bet mistērija tik un tā jāatrisina...
Tādas būs aizdares podziņas. Vismaz pagaidām.
Un nobeigumā par kaķi-oportūnistu. Jau vairākas dienas pie mūsu mājas apgrozās šis mazais kaķēns, Viennozīmīgi - bez saimnieka. Kaķēns visai uzstājīgi prasās iekšā, bet mēs nepadodamies...pagaidām. Lielā meita jau ir kaķēnam izvēlējusies vārdu, vīrs to gribēja nodēvēt par "Suni". Tas man nedaudz atgādināja Džonija Keša dziesmu par puisēnu vārdā "Sjū":) Jau sākām aprast ar domu, ka mūsu ģimenei varētu piebiedroties kāds četrkājainis, bet šis - ņem un pazūd. Vēlāk to sastopam pavisam omulīgi koķetējam ar citiem cilvēkiem vietējā parkā. Kāda izlaidība un monogāmijas principu pārkāpšana:) Laiks redzēs, vai kaķis (izrādās, tā esot viņa) atgriezīsies...
Pievienoju augstākminētās dziesmas video:
Nezinu, vai nu gluži ar emīra dekrētu, bet ceturtdien mums visiem ir pieteikts atpūsties. Es, protams, histēriski raudu spilvenā un pukojos par iespēju kaut ko pašūt :):):):) Piezīme - vienai liekai brīvdienai tiešām ir savs pamatojums, jo musulmaņu pasaulē šie ir ļoti svarīgi svētki - ir pienācis laiks ikgadējam svētceļojumam uz Meku. Pēc Hidžri (musulmaņu) kalendāra šis ir tikai nieka 1433.gads. Tīri informatīvos nolūkos, piedāvāju noskatīties 3:45 minūšu National Geographic veidotu klipu par Hadžu. Kaut kur internetā ir pieejams daudz izvērstāks un aizraujošāks ieskaits šajā pasākumā, bet nu uz sitienu nevaru to atrast.
Musulmane es neesmu, un Meku man neredzēt kā savu ausu, bet es vienmēr ar lielu interesi noklausos citu stāstus par Mekā piedzīvoto.
Bet nu atgriezīsimies manā rokdarbu stūrī. Sarafāns A jau ir gandrīz sasniedzis finiša taisni. Vēl tik palikusi apakšmalas atliekšana un pogu iešūšana.
Podziņas uz kabatu klapēm ir tikai tā provizoriski novietotas. Laikam palikšu pie šī rūsganā toņa kreklu podziņām.
No sākuma biju iedomājusies kleitas kopskatu papildināt ar piemērotas krāsas rikraka ( ē, kā tad tās sauc latviešu mēlē?) lentītēm. Kad sašuvu kabatu klapītes, sapratu, ka tās ir tik liliputiskas, ka lentīšdekorācijai tur vienkārši nebūtu vietas. Izvilku dzeltenu izšūšanas diegu, un apšuvu malas.
Šādus pogcaurumus veido mans rozā Pfaff Ambition 1.0. Vispār mani Rozpfafiņš šodien nedaudz samulsināja. Kā jau prātīgi cilvēki māca, pirms mesties pie pogcaurumošanas, no sākuma pogcaurumu kvalitāte/lielums utt. jāpārbauda uz audumu atgriezumiem vai kā tamlīdzīga...ko es arī izdarīju. Un labi, ka tā. Ar Pfaff Ambition 1.0 komplektācijā iekļauto pogcaurumotājpēdiņu man pogcaurumi sanāca par lielu konkrētajai podziņai. Kasīju, kasīju savu apjukušo galvu, līdz izmēģināju sakrustot manu jauno Pfaff ar mana vecā Pfaff Hobby 1040 pogcaurumu pēdiņu. Urrā! Viss notiek:) Bet mistērija tik un tā jāatrisina...
Tādas būs aizdares podziņas. Vismaz pagaidām.
Un nobeigumā par kaķi-oportūnistu. Jau vairākas dienas pie mūsu mājas apgrozās šis mazais kaķēns, Viennozīmīgi - bez saimnieka. Kaķēns visai uzstājīgi prasās iekšā, bet mēs nepadodamies...pagaidām. Lielā meita jau ir kaķēnam izvēlējusies vārdu, vīrs to gribēja nodēvēt par "Suni". Tas man nedaudz atgādināja Džonija Keša dziesmu par puisēnu vārdā "Sjū":) Jau sākām aprast ar domu, ka mūsu ģimenei varētu piebiedroties kāds četrkājainis, bet šis - ņem un pazūd. Vēlāk to sastopam pavisam omulīgi koķetējam ar citiem cilvēkiem vietējā parkā. Kāda izlaidība un monogāmijas principu pārkāpšana:) Laiks redzēs, vai kaķis (izrādās, tā esot viņa) atgriezīsies...
Pievienoju augstākminētās dziesmas video:
.JPG)
.jpg)
Ļoti skaists sarafāns Tev sanācis! Un ar kāru aci noskatījos uz pogcaurumiem, mana mašīna neko tik skaistu nespēj dabūt gatavu. Un vispār es jau ilgāku laiku skatos uz to kleitiņu,kas šim žurnālam uz vāka, ļoti tā patīk- var būt kādreiz saņemšos un pēc bildes uzšūšu ko līdzīgu savai preilenei.
AtbildētDzēstTieši tās kleitas dēļ, kas ir uz žurnāla vāka, es arī šo numuru nopirku:)Kāds izmērs ir Tavai meitiņai? Ar tiem pogcaurumiem man arī ir raibi gājis, un ne vienmēr mašīnas dēļ. Ir jau tādi meistari, kas ar parasto zigzagu iemanās ļoti glīšus pogcaurumus sašūt, bet es tā neesmu:)
DzēstManai meitenei ir 104 izmērs.
DzēstĶer epastiņu:)
DzēstKur to žurnālu var dabūt????? Tas sarafāns tiešāma ir kārdinātājs!!!!
DzēstKukainīt - ir pāris interneta veikali un tirgotaji, pie kuriem tos var atrast. Šo pašu žurnālu nupat manīju Etsy šeit:
Dzēsthttp://www.etsy.com/listing/102619313/japanese-pattern-book-sewing?ref=sr_gallery_22&ga_search_query=japanese+children+sewing+book&ga_view_type=gallery&ga_ship_to=US&ga_page=3&ga_search_type=all
tikai nu padārgi gan viņi prasa. Es savējo pirku p 18 USD, bet te prasa 26:( Iespējams, ka pa kādam uzpeld arī Ebay, un varbūt arī lētāk.
mmm tik skaists sarafāns :) pilnīgi sagribas meitu, kam šūt sarafānu :)
AtbildētDzēstVai ne:) Žurnāls - kārdinātājs:)
DzēstĻoti smuks sarafāns! Lūdzu bildi ar abām pogcaurumu pēdiņām...
AtbildētDzēstSjū man saistās ar Stjū, un tas ar sautējumu :D:D/uzreiz prātā nāk omulis Džims(According to Jim), kuru var pielabināt ar sautējumu/
Un ko darīji ar kaltiņu sarafāniņam?
Paldies, paldies! Rīt dienas gaismā nobildēšu abas pēdiņas. Nu man arī dikti garšo sautējumi - ka tik neesmu kāda dvēseļu radiniece tam Džimam:):)
DzēstĀ, nu un tas kaltiņš ir varen feina štelle - ar to es atgriežu/pārgriežu pogcauruma atveri pēc pogcaurma izveides. Grūti tā vārdos izskaidrot, būs jānobildē...
Skaists sarafāniņš! :)) Es tādu pat sev mugurā mauktu :)
AtbildētDzēstUn Tev arī noteikti labi izskatītos! Es tik priecājos par to, kā tāds izskatās manai mazajai podziņai mugurā:)
DzēstSkaists audums un, protams, skaists sarafāniņš... laimīgā meitene...
AtbildētDzēstPaldies:) Meitenei paveicies, ka mammai patreiz ir brīvdienas!
Dzēstak laimīgā mamma kas spēj ko tādu sašūt bērnam. man kaut kur mūza šūšanas pazudusi, ja neteiktu ka rokas pie pēcpuses piešūtas. pēdējās nedēļās nekas nešujas. pilnīgi, it kā vispār nemācētu un nezinātu kā ar šujmašīnu būtu jāapietas :(
AtbildētDzēstGan jau mūza atlidos. Man gandrīz divus mēnešus pat pie šujmašīnas sēsties tā īsti negribējās. Noteikti, ja būtu piesēdusies, nekas tur prātīgs nebūtu sanācis. Vispār esmu secinājusi, ka jāklausa sirdsbalsij arī rokdarbu radošajās lietās. Katru reizi, kad kaut ko daru "čerez ņemogu", rezultāts ir visai sūdīgs. Lai Tava šūšanas mūza drīz pie Tevis atgriežas. Man jau gan šķiet, ka Tev ar visādu citādu radošo mūzu klātbūtni viss ir kārtībā:)
DzēstAizveru acis un...sapņoju, ka kādreiz man tāds palīgs, rozpaffiņš būs.. :)
AtbildētDzēstEs ar labprāt pieteiktos tādu sarafānu mugurā vilkt un varu jau iedomāties, cik labi tajā izskatās mazule, kam tas tika šūdināts..
Es arī ilgi jo ilgi sapņoju, līdz sapnis kļuva īstenība. Pašai neticās, ka jau gandrīz gadu esmu draugos ar savu rozā sapni:)Lai arī Tavs sapnis piepildās!
DzēstMazule šovakar sarafānu visai negribīgi pielaikoja, bet bildēšana bšū rīt...
Cik skaista kleitiņa. Nezinu tas audums vai kā, bet mani gluži vai fascinē tas miers, ka liekas burtiski izstarojas.. :) Bet pogcaurumi Tev tiešām filigrāni, lai neko vairāk neteiktu.. kaut lai cik mēģinātu, kad jāšuj pa īstam, man no šitās nodarbes ir drusku bail.
AtbildētDzēstNjā, un vēl Tavas kleitas un idejas - sašūt veselu žurnālu ar sāku asvērt cik forša tomēr tā doma - visu pēc kārtas.. man kā reiz ir viens žurnāls, kur teju vai viss patīk, bet kad jāsāk kaut ko reāli darīt, tad liekas, ka nevaru izvēlēties un visas pārējās iedvesmu graujošās atrunas..
Lai labi valkājas! :)
Paldies par komplimentiem:) Man pret pogcaurumu mākslu vēl joprojām ir baigais respekts - katru reizi daru to ar trīcošām rociņām.
DzēstNu re - varbūt iedvesmošu arī tevi pieķerties uzšūt visus modeļus no kāda Tevis iecienīta žurnāla.
Ļoti, ļoti skaists sarafančiks - mana dāma ar uz piemērīšanu diezgan grūti pierunājama, bet galvenais, ka pēc tam, kad gatavs, labprāt velk :)))
AtbildētDzēstĻoti nopriecājos par jūsmāju jauno iemītnieku un re kā pievīla jūs :) Ar tiem kaķiem tā kā ar bitēm, nekad neko nevar zināt :D Ja būs jūsējais, noteikti atklīdīs atpakaļ...
Jep, kaķenīte bija vakar atkal atnākusi, bet viss notika pēc tāda paša scenārija kā iepriekš - paēda, nedaudz paspēlējās ar lielo meitu,un atkal pazuda:( Ja nu nopietni gribam viņu adoptēt, tad gribētos tomēr aizvest pie vetārsta utt.
DzēstUn paldies par komplimentiem sarafāniņam:)
Nu re, vispirms apskatījos gatavo sarafāniņu, tagad gatavo procesu:)
AtbildētDzēstSavulaik, kad mana meita bija tik maziņa kā tavējā, nopirku Burdas bērnu modeļu žurnāliņu, jo tur bija tik jaukas kleitiņas. Pajautā, vai uzšuvu kaut vienu, bet žurnālu nemetu projām, vēl jau ir rados mazas princesītes...
Pie manas darbavietas arī pieklīdusi(visdrīzāk jau izmesta, jo tuvākajā apkārtnē tāda kaķa nebija) skaista krēmīga keķenīte. Pabarota viņa ir, bet vai atradīs kur pajumti, varbūt kāds varētu viņu paņemt. Ja mēs viņu paņemtu sev, vai viņa varētu sadzīvot ar mūsu Melderi?!
Mēs jau labprāt ņemtu to kaķenīti - meita jau tā sapriecājās par šādu iespēju. Šodien kaķis atkal pazuda. Grūti jau laikam āra kaķi par istabas kaķi pārtaisīt. Bet nu vēl ceram uz kaķenītes atgriešanos...
DzēstOi, šitais Burdas stāsts kā par mani. Es arī esmu savā laikā ne vienu vien iepirkusi, domādama, ka nu tik šūšu lielajai meitai, kad tā bija vēl maza. Uzšuvu labi ja pāris lietas, bet žurnālus gan vēl joprojām taupu:)