Nē, jumts man vēl pavisam nav nobraucis, kaut gan vēl pēc kādas negulētas nakts arī tā varētu gadīties. Pēc rejoša roņa patreiz izklausās mana mazā jaunkundze, kad klepo. Kad neklepo, tad izklausās pēc pavisam normāla un visnotaļ aktīva divgadnieka, kurš šodien pat pamanījās iezvelt savai mīļajai mammai ar ukulele/havajiešu ģitāru. Mamma laikam to bija pelnījusi, jo pavisam neapzināti bija noignorējusi mazās muzikantes vairākkārtējos uzaicinājumus kopā pamuzicēt.
Bet nu vēl pāris sentences par Krupa sindromu un lietu sakarībām.
Vienu brīdi sāku jau sevi šaustīt, ka esmu izvēlējusies nepareizo dislokācijas vietu savai patreizējai dzīvesvietai, un jau domāju, ka tieši tuksneša smiltis būs pie vainas... bet tad galvā patinu atmiņu lentu nedaudz atpakaļ, un atcerējos, ka arī manis vienmēr slavinātajā dzimtenē bērni slimo. Mana lielā meita slimoja uz nebēdu, un arī misters Krups viņai nepagāja garām. Arī es slimoju, un arī man bija Krups, un es taču uzaugu praktiski laukos...Secinājums vai muļķa mierinājums - šitās augšējo elpošanas ceļu draņķības laikam pieder pie sava veida rūdījuma vai Darvina atlases teorijas mūsu ģimenes gadījumā. Atliek tikai nepadoties, stūķēt vaigos ķiplokus un medu pamatīgam karotēm. to be continued, tā teikt...
Šoruden esmu uzstādījusi sava veida rekordu. Ir jau oktobra vidus,bet es pie šujmašīnas pat neesmu piesēdusies. Un ne jau negribēšanas dēļ (skat. augstāk rakstīto).Šo piektdien beidzot notrausu putekļus no savas šujmašīnas, un uzsāku kādu projektu, kura patiesos apmērus tā pa īstam aptvēru tikai tad , kad piesēdos un uz papīra ieskicēju iecerēto.
Uz mūsu dzīvojamās istabas grīdas mitinās kāds paklājs, kuru es labprāt uzdāvātu kādai mikrobioloģiskajai laboratorijai pētniecības nolūkos. Lieta tāda, ka paklājs (loģiski) nav mazgājams veļas mašīnā, un pēdējo divu gadu laikā uz tā ir izliets, piedrupināts un visādi citādi šmucēts uz nebēdu. Ja skatītos ar mikroskopu, tur varbūt varētu atklāt kādu jaunu mikrobu sugu vai ko tamlīdzīgu...
Un tā, izdomāju, ka veco paklāju laidīšu pensijā, un tā vietā uzšūšu sava veida "rag quilt". Iesākumā ļoti sapriecājos, ka tas būtu visai jauks reciklēšanas projektiņš, bet tad sapratu, ka man nav tādu materiālu, kas derētu šajā gadījumā. Brīdi stāvēju pie savu audumu plaukta, un nolēmu šķērēt nesen nopirktos audumus. Izvēlējos četras krāsas - baltu, tumšpelēku, oranžu un brūnu.
Tik tālu ar plānošanu viss gāja kā smērēts. No katras krāsas man ir nepieciešami 42 kvadrātiņi. Nieks vien, vai ne:) Tas tā arī būtu, ja es savā centībā nebūtu izdomājusi katru no tiem "sakviltot" ar izšūšanas mašīnas palīdzību. Arī tas taču ir nieks, jūs teiksiet, jo visu taču manā vietā dara mašīna. Protams, tikai tā audumu kvadrātiņu iestīvēšana izšūšanas rāmītī un skrūves piegriešana man jau ir "uzdāvinājusi" smuku darba tulznu. Ar oranžajiem kvadrātiņiem jau esmu tikusi galā, tā kā cerība šo projektu pabeigt kaut kādā tuvākā nākotnē tomēr nemirst.
Halovīni šogad mūsu ciematiņā atskrēja ātrāk nekā paredzēts, jo to īstajā atzīmēšanas datumā lielākā daļa ekspatu dosies kādā brīvdienu ceļojumā (mēs gan paliekam uz vietas). Es ar dekorēšanu šogad īpaši neaizrāvos , un izmantoju pagājušā gada atribūtiku. Lielā meita pati izvēlējās un nopirka sev Halovīna kostīmu no Monster High sērijas. Es īpaši neiebildu, jo, strādājot uz pilnu slodzi un pieskatot slimu bērnu, Mūza Kreativus mani īpaši bieži neapmeklē pēdējā laikā. Mazo jaunkundzi uz pāris minūtēm ietērpām kaut kādā fejas/taureņtērpā, un ar to viņai šogad pilnīgi pietika.
Mans cienītais arī nedaudz "uzpucējās", un uz vienu vakaru pārtapa par Mitu Romniju. Tie, kuri nedaudz seko ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņai, noteikti būs skaidrs, kas te notiek. Tiem, kuriem par amerikāņu politiku ir viens pīpis, varu tikai pateikt, ka Mits Romnijs visai bieži iemanās pateikti ko izcili stulbu, tādejādi uzjautrinot oponentus.
Un par pārmaiņu vējiem...
...tie lēnām, bet neatlaidīgi sāk dejot gan mūsu dārzā, gan arī mūsu prātos...Dārzā tie liek kukurūzai griezties līganā dejā...
..un mūsu prātos tie iesēj tādus jautājumus, kā - "kurp doties tālāk?" un "cik ilgi vēl Katāru sauksim par mājām?"
Eh, ja varētu šos jautājumus atrisināt tā vienkārši - vienā dienā piesēsties pie ģimenes konsīlija galda un lēmums gatavs!
Bet nu vēl pāris sentences par Krupa sindromu un lietu sakarībām.
Vienu brīdi sāku jau sevi šaustīt, ka esmu izvēlējusies nepareizo dislokācijas vietu savai patreizējai dzīvesvietai, un jau domāju, ka tieši tuksneša smiltis būs pie vainas... bet tad galvā patinu atmiņu lentu nedaudz atpakaļ, un atcerējos, ka arī manis vienmēr slavinātajā dzimtenē bērni slimo. Mana lielā meita slimoja uz nebēdu, un arī misters Krups viņai nepagāja garām. Arī es slimoju, un arī man bija Krups, un es taču uzaugu praktiski laukos...Secinājums vai muļķa mierinājums - šitās augšējo elpošanas ceļu draņķības laikam pieder pie sava veida rūdījuma vai Darvina atlases teorijas mūsu ģimenes gadījumā. Atliek tikai nepadoties, stūķēt vaigos ķiplokus un medu pamatīgam karotēm. to be continued, tā teikt...
Šoruden esmu uzstādījusi sava veida rekordu. Ir jau oktobra vidus,
Uz mūsu dzīvojamās istabas grīdas mitinās kāds paklājs, kuru es labprāt uzdāvātu kādai mikrobioloģiskajai laboratorijai pētniecības nolūkos. Lieta tāda, ka paklājs (loģiski) nav mazgājams veļas mašīnā, un pēdējo divu gadu laikā uz tā ir izliets, piedrupināts un visādi citādi šmucēts uz nebēdu. Ja skatītos ar mikroskopu, tur varbūt varētu atklāt kādu jaunu mikrobu sugu vai ko tamlīdzīgu...
Un tā, izdomāju, ka veco paklāju laidīšu pensijā, un tā vietā uzšūšu sava veida "rag quilt". Iesākumā ļoti sapriecājos, ka tas būtu visai jauks reciklēšanas projektiņš, bet tad sapratu, ka man nav tādu materiālu, kas derētu šajā gadījumā. Brīdi stāvēju pie savu audumu plaukta, un nolēmu šķērēt nesen nopirktos audumus. Izvēlējos četras krāsas - baltu, tumšpelēku, oranžu un brūnu.
Tik tālu ar plānošanu viss gāja kā smērēts. No katras krāsas man ir nepieciešami 42 kvadrātiņi. Nieks vien, vai ne:) Tas tā arī būtu, ja es savā centībā nebūtu izdomājusi katru no tiem "sakviltot" ar izšūšanas mašīnas palīdzību. Arī tas taču ir nieks, jūs teiksiet, jo visu taču manā vietā dara mašīna. Protams, tikai tā audumu kvadrātiņu iestīvēšana izšūšanas rāmītī un skrūves piegriešana man jau ir "uzdāvinājusi" smuku darba tulznu. Ar oranžajiem kvadrātiņiem jau esmu tikusi galā, tā kā cerība šo projektu pabeigt kaut kādā tuvākā nākotnē tomēr nemirst.
Halovīni šogad mūsu ciematiņā atskrēja ātrāk nekā paredzēts, jo to īstajā atzīmēšanas datumā lielākā daļa ekspatu dosies kādā brīvdienu ceļojumā (mēs gan paliekam uz vietas). Es ar dekorēšanu šogad īpaši neaizrāvos , un izmantoju pagājušā gada atribūtiku. Lielā meita pati izvēlējās un nopirka sev Halovīna kostīmu no Monster High sērijas. Es īpaši neiebildu, jo, strādājot uz pilnu slodzi un pieskatot slimu bērnu, Mūza Kreativus mani īpaši bieži neapmeklē pēdējā laikā. Mazo jaunkundzi uz pāris minūtēm ietērpām kaut kādā fejas/taureņtērpā, un ar to viņai šogad pilnīgi pietika.
Mans cienītais arī nedaudz "uzpucējās", un uz vienu vakaru pārtapa par Mitu Romniju. Tie, kuri nedaudz seko ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņai, noteikti būs skaidrs, kas te notiek. Tiem, kuriem par amerikāņu politiku ir viens pīpis, varu tikai pateikt, ka Mits Romnijs visai bieži iemanās pateikti ko izcili stulbu, tādejādi uzjautrinot oponentus.
Un par pārmaiņu vējiem...
...tie lēnām, bet neatlaidīgi sāk dejot gan mūsu dārzā, gan arī mūsu prātos...Dārzā tie liek kukurūzai griezties līganā dejā...
..un mūsu prātos tie iesēj tādus jautājumus, kā - "kurp doties tālāk?" un "cik ilgi vēl Katāru sauksim par mājām?"
Eh, ja varētu šos jautājumus atrisināt tā vienkārši - vienā dienā piesēsties pie ģimenes konsīlija galda un lēmums gatavs!
Ai, Bietīt!Kā es Tevi saprotu!Un pēc Tava raksta spriežot bērni slimo visur ne tikkai Latvijā...Mums arī šogad kaut kā īpaši padodas šī nodarbe.
AtbildētDzēstTev būs varenjauks paklājs!Jau tagad gribas redzēt kaut daļiņu.Lai atgriežas Tava mūza!
... Pārmaiņu vēji ...
AtbildētDzēstJā, pārmaiņu vēji ir daudzos prātos...
AtbildētDzēstAr nelielu laika aizturi, bet tomēr :) gribēju izteikt komplimentu par Tava vīra helovīntērpu - man ļo-oti patīk, asprātīgs un trāpīgs! Te pat laikam nav jautājumu par to, kuras partijas atbalstītāji esat jūs :P
AtbildētDzēstPaldies par komplimentiem:):) Viņš jau dikti centās!
Dzēst