Vai ticēsiet, ja teikšu, ka galvā esmu rakstījusi, rediģējusi un publicējusi ne vienu vien ar rokdarbiem saistītu ierakstu? Vai ticēsiet, ja sūdzēšos par laika trūkumu, matu sāpēm vai sniega vētras pārrautām komunikācijām?:)
Patiesība gan ir daudz, daudz vienkāršāka - man patreiz vienkārši nevelk uz rokdarbu pusi. Ilgi domāju līdz beidzot izdomāju, kur tas suns aprakts, un kāpēc manas šujmašīnas vientuļi tup stūrītī. Es nevaru darboties neziņas bezsvara stāvoklī, jo tieši tā es jūtos jau no paša mācību gada sākuma. Ar pagājušo nedēļu neziņas izjūtai tika piemesta vēl viena deva, jo nu jau pilnīgi oficiāli esam pateikuši vīra darba devējam, ka nākamo mācību gadu šeit vairs neatgriezīsimies.
Sajūtas ir visai ambivalentas. No vienas puses ir tāds patīkamas brīvības satraukums - būs kaut kas jauns, neizjusts, neizdzīvots. No otras puses - žēl sķirties no ierastā komforta, jo nierei taukos labi tīk. Un ir arī bail, jo par nākotni vēl nekas nav pilnībā skaidrs. Izjūtu spektrs noteikti būtu daudz savādāks, ja es būtu viena kā putns debesīs. Nepārprotiet, es te nesūdzos, jo lēmums šeit vairs nepalikt netika pieņemts vienas dienas laikā, un arī taukainai nierei ik pa laikam ir jāmaina skats uz dzīvi.
Tagad katru vakaru braucam ar pirkstu pa karti. Brīžiem pārējo ģimenes locekļu pirkstu loki mūs aiznes līdz pat Japānai un Vjetnamai, bet mans kautrais rādītājpirksts tik riņko un riņķo ap Eiropu...(Var meiteni izraut no Eiropas, bet Eiropu no meitenes nu nekādi, tā teikt:)Realitāte diktē savus noteikumus, un mēs dosimies tur, kur ir darbs. Formula visai vienkārša, vai ne, bet cilvēkam pagrūti dzīvot tikai pēc formulas...
Bilde no šejienes
Patiesība gan ir daudz, daudz vienkāršāka - man patreiz vienkārši nevelk uz rokdarbu pusi. Ilgi domāju līdz beidzot izdomāju, kur tas suns aprakts, un kāpēc manas šujmašīnas vientuļi tup stūrītī. Es nevaru darboties neziņas bezsvara stāvoklī, jo tieši tā es jūtos jau no paša mācību gada sākuma. Ar pagājušo nedēļu neziņas izjūtai tika piemesta vēl viena deva, jo nu jau pilnīgi oficiāli esam pateikuši vīra darba devējam, ka nākamo mācību gadu šeit vairs neatgriezīsimies.
Sajūtas ir visai ambivalentas. No vienas puses ir tāds patīkamas brīvības satraukums - būs kaut kas jauns, neizjusts, neizdzīvots. No otras puses - žēl sķirties no ierastā komforta, jo nierei taukos labi tīk. Un ir arī bail, jo par nākotni vēl nekas nav pilnībā skaidrs. Izjūtu spektrs noteikti būtu daudz savādāks, ja es būtu viena kā putns debesīs. Nepārprotiet, es te nesūdzos, jo lēmums šeit vairs nepalikt netika pieņemts vienas dienas laikā, un arī taukainai nierei ik pa laikam ir jāmaina skats uz dzīvi.
Tagad katru vakaru braucam ar pirkstu pa karti. Brīžiem pārējo ģimenes locekļu pirkstu loki mūs aiznes līdz pat Japānai un Vjetnamai, bet mans kautrais rādītājpirksts tik riņko un riņķo ap Eiropu...(Var meiteni izraut no Eiropas, bet Eiropu no meitenes nu nekādi, tā teikt:)Realitāte diktē savus noteikumus, un mēs dosimies tur, kur ir darbs. Formula visai vienkārša, vai ne, bet cilvēkam pagrūti dzīvot tikai pēc formulas...
Bilde no šejienes
.JPG)
.jpg)
Teikšu Tev pilnīgi atklāti, ne jau rokdarbu dēļ es Tevi lasu. Taisnību sakot, rokdarbi pēdējos gados mani vairs neinteresē itin nemaz. Man prieks, ja zem ieraksta parādās birciņa "par dzīvi" kā šim vai arī kaut kas par ceļošanu, pārdomām utt. Jūsu dzīve šķiet ļoti neparasta un aizraujoša, un es tieši Tavu ierakstu ietekmē šad tad esmu skatījusies uz darbiem ārpus Latvijas.
AtbildētDzēstPrieks dzirdēt, ka mani "par dzīvi" ieraksti ir kādu ieinteresējuši:) Un vēl lielāku prieku un iedrošinājumu rodu Tavos vārdos par mūsu aizraujošo dzīvi, jo pašai tā man brīžiem sķiet vairāk neprātam līdzīga:)
DzēstJā gan, skats no putekļainā tuksneša prizmas un bilžu apraksti man parasti šķiet zelta vērti.. :)
AtbildētDzēstTad nu labošos un iemetīšu vēl pa kādai tuksneša reportāžai, kamēr vēl mēs te esam!
DzēstAi, lasīšu, priecāšos un skatīšos abām acīm visu, kas te parādīsies, neatkarīgi no tuksneša putekļu daudzuma.. ;) man patīk sulīgie bilžu paraksti un stāsti, ko rada bildes un teikumi zem tām.. :)
DzēstTai Eiropas meitenei atliek novēlēt, lai darbs atrodas Eiropā :)
AtbildētDzēstBet mēs, es domāju, turpināsim priecāties par jūsu dzīves ainiņām neatkarīgi no tā, kurā pasaules stūrī tā formula jūs aizvedīs.
No Tavas mutes Dieva ausī! Bet nu nepazudīšu arī tādā gadījumā, ja tā nebūs Eiropa:)
DzēstBet ja negribas rokdarboties, var jau parunāt šeit. Un jā, neatkarīgi no tā kurp jums būs jādodas.
AtbildētDzēstLieku aiz auss!
DzēstRedzēs, kur tevi aizvedīs... Moš uz vīra kunga dzimteni!!! uz to pusi pirksts nebrauc???
AtbildētDzēstApsveram arī šādu iespēju:)
DzēstPar rokdarbiem man nav pārāk liela nojēga, bet tā kā arī dzīvoju patālu no Eiropas, tad mani kā reiz interesē šādas Tavas pārdomas... Tā neziņa ir diezgan paralizējoša, to es labi pazīstu.. Bet noteikti vējš jūs aizpūtīs uz kādu atklājamu un interesantu vietu!
AtbildētDzēstEs arī labprāt lasu Tavus aizkrastes piedzīvijumus!
DzēstNu galvenais-lai ir sakari uz ārpasauli(t.i.-internets ar sakarīgu ātrumu)!!! Visu pārējo var atrisināt ar lidmašīnām un pastiem.
AtbildētDzēstEs jau arī lasu ne tikai rokdarbu aprakstus, man kā vizuālim patīk bildes:D, par visu ko! Sevišķi par tālākām vietām.
Nu tad lai Jums atrodas kāda cita laba vieta ģimenes nierei :D
Nu ja, lai nav jāsēž banānkokā bez WiFi:) Un bildes arī būs...
DzēstEs domaju ikvienam ir interesanti pa kluso ielukoties citu dzives, neatkarigi no ta, vai tiek raditi rokdarbi vai ne :)
AtbildētDzēstŠādi komentāri tikai iedvesmo - paldies:)
Dzēstnepazūdi, nepazūdi. es lasu ar kāri visu ko raksti. ;)
AtbildētDzēstBūsim zināt:)
DzēstAizraujoši! Es visiem uz šāda tipa jautājumiem (sev tai skaitā) atbildu, ka uz zemeslodes vien paliksim! Aizraujoši! Uzkrītoši daudzi man apkārt pēdējā laikā dodas AAE virzienā un citi nespēj saprast, kā varējām izvēlēties LT :D un tad es citēju vairākus citātus no mūsu telefonsarunas un lai arī tie tauki izklausās vilinoši, es esmu bezgalpriecīga,ka esam tur, kur esam. Gaidu ziņas ar jaunumiem!
AtbildētDzēstJā, AAE spožums un solītie labumi laikam daudzus pievelk, bet es jau sāku pagurt no visas tās ārišķības un samākslotības. Ceru, ka drīzumā jau uzzināsim, uz kur debess pusi tad mūs vējš nesīs.
DzēstNo sirds vēlu lai jūsu ģimene atrod jaunu dzīvesvietu, kas tiešām būs mīļa sirdij :). Un es arī lasu Tavu blogu ne tikai rokdarbu dēļ(kaut tie arī man ļoti,ļoti patīk ;))
AtbildētDzēstUn vel- gribu velreiz no sirds pateikties par to jauko pārsteigumu ko man sagādāji, jo tas man palīdzēja tikt pie jaunas lietiņas rokdarbiem, pie kuras netiktu bez Tevis!
Paldies par jaukajiem vēlējumiem! Un prieks, ka dāvana ir noderējusi:)
DzēstLai veicas ar pareizo izv;eli, un varbūt tuvāk Latvijai?
AtbildētDzēstBūtu jau jauki, ja sanāktu tuvāk mājām, tāpēc jau man prāts ap Eiropu grozās:)
DzēstMan arī uz Eiropu vel - Parize )))
AtbildētDzēst