Vispār gribēju šī ieraksta nosaukumā tā viegli pāraranžēt anglisko "Me, Myself and I" izteicienu, bet tad sapratu, ka tas īsti neatpoguļotu manu domu...proti - cik svarīgi ir padomāt par sevi pašu!
Droši vien nebūšu vienīgā mamma, kura savas vajadzības (sapņus, ieceres utt.) uz kādu laiku ir nolikusi maliņā, ar domu, ka nu gan jau kādreiz es pie tā visa atgriezīšos, jo patreiz ir svarīgākas manu mazo ģimenes locekļu vajadzības. Tik ļoti svarīgākas, ka pašai pārsvarā nākas dzīvot pa Maslova vajadzību piramīdas apakšējo slāni. Tiktāl viss ir skaidrs, bet kā lai nosaka, kurā brīdī tas jau ir par daudz/pārāk ilgi/nevajadzīgi utt.? Es te nerunāju par kādu pārdabisku spēku no ārpuses, bet gan pašas mammas spēju laicīgi attapties, un veiksmīgi sabalansēt savas vajadzības ar pārējo ģimenes locekļu vēlmēm. Atzīstos - man tas ne vienmēr izdodas...Par to, pie kā tāda nerūpēšanās pašai par sevi var novest, noteiki jau lasījāt šeit...
Es jau vienā no iepriekšējiem ierakstiem minēju, ka nākamais rokdarbs būs man un tikai man! Bija jau kārdinājums uzšūt vēl kādu legingu pāri mazajai jaunkundzei un trauku paliktnīšus ar Lieldienu tematiku, bet tad sapratu, ka vienmēr atradīsies kaut kādi citi darbi svarīgāki. Viss - basta karamba! Tagad vismaz pāris drēbju gabalus darināšu pati sev!
Neesmu nekāda profesionālā šuvēja, bet tikai tāda amatiere-entuziaste-iesācēja, tāpēc apģērbu šūsanas iemaņu atsvaidzināšanai izvēlējos kaut ko ļoti vienkāršu. Cik nu vienkāršs var būt modelis no piegriežtņu žurnāla Patrones spāņu valodā:) Jau paspēju iemācīties, kā spāņu valodā pateikt "priekšpuse", "aizmugure" un "taisnais diegs". Liels Paldies Cāļa "Šujam Pašas" meitenēm par norādi uz Patrones terminu tulkojumiem krievu valodā;) Ja nu vēl kādam ir vajadzība pēc šo terminu "atkodēšanas" krievu valodā, tad meklējiet tos šeit.
Šis ir tāds plandoši-brīvais kleitas modelis, kurā droši var paslēpt ziemas tauku mētelīti:) Mans vīrs to ielika "a-la-Barbara Streizande" kategorijā - tā arī nesapratu, vai tas bija kompliments vai zobgalība:)
Atvainojiet, ka pati nemodelēju, jo statīvs ir kaut kur labi noglabāts, kleita vēl nav pilnībā pabeigta, un ko tad es te jūs vispār biedēšu:)
Kleita šūta no krepa zīda nierīšu rakstā, un mežģīnes no kokvilnas ar elastānu.
Gribēju kleitu pabeigt jau vakardien, bet tad sadūros ar mazu tehnisku problēmiņu - mana Singer Quantum 9940 šujmašīnas pēdiņa šaurajām maliņām, neder mana Rozpfafam. Tā nu ir viena no biežas šujamtehnikas maiņas blakus parādībām, ka atkal no jauna ir jāsarūpē visas vajadzīgās pēdiņas un citi pričendāļi.Vēēē....
Nepabiegtā kleita mani netraucē meklēt jau nākamos šujammodeļus. Nākamais apģērba gabals no Knipmode žurnāliem.
Visādi citādi dzīve mūskrastos iet uz augšu. Vakardien pat nolija lietus, un vēl šodien turpina smidzināt. Re, kādas feinas peļķītes pa nakti ir sakrājušās uz manas mazās jaunkundzes smilšu kastes pārklāja:)
Un lai kaut kā kompensētu manas šujamegoisma epizodes, vakar izrevidēju manas mazās jaunkundzes grāmatu plauktu un rotaļlietu stūrīti. Tagad tur valda mans draugs minimālisms:)
Un man radās jautājums citām mammām - pēc kāda principa un cik bieži jūs rotējat savu atvasīšu mantas/grāmatas? Vai glabājat visas mantas un grāmatas vienkopus?
Jauku dienu visām un visiem!
Droši vien nebūšu vienīgā mamma, kura savas vajadzības (sapņus, ieceres utt.) uz kādu laiku ir nolikusi maliņā, ar domu, ka nu gan jau kādreiz es pie tā visa atgriezīšos, jo patreiz ir svarīgākas manu mazo ģimenes locekļu vajadzības. Tik ļoti svarīgākas, ka pašai pārsvarā nākas dzīvot pa Maslova vajadzību piramīdas apakšējo slāni. Tiktāl viss ir skaidrs, bet kā lai nosaka, kurā brīdī tas jau ir par daudz/pārāk ilgi/nevajadzīgi utt.? Es te nerunāju par kādu pārdabisku spēku no ārpuses, bet gan pašas mammas spēju laicīgi attapties, un veiksmīgi sabalansēt savas vajadzības ar pārējo ģimenes locekļu vēlmēm. Atzīstos - man tas ne vienmēr izdodas...Par to, pie kā tāda nerūpēšanās pašai par sevi var novest, noteiki jau lasījāt šeit...
Es jau vienā no iepriekšējiem ierakstiem minēju, ka nākamais rokdarbs būs man un tikai man! Bija jau kārdinājums uzšūt vēl kādu legingu pāri mazajai jaunkundzei un trauku paliktnīšus ar Lieldienu tematiku, bet tad sapratu, ka vienmēr atradīsies kaut kādi citi darbi svarīgāki. Viss - basta karamba! Tagad vismaz pāris drēbju gabalus darināšu pati sev!
Neesmu nekāda profesionālā šuvēja, bet tikai tāda amatiere-entuziaste-iesācēja, tāpēc apģērbu šūsanas iemaņu atsvaidzināšanai izvēlējos kaut ko ļoti vienkāršu. Cik nu vienkāršs var būt modelis no piegriežtņu žurnāla Patrones spāņu valodā:) Jau paspēju iemācīties, kā spāņu valodā pateikt "priekšpuse", "aizmugure" un "taisnais diegs". Liels Paldies Cāļa "Šujam Pašas" meitenēm par norādi uz Patrones terminu tulkojumiem krievu valodā;) Ja nu vēl kādam ir vajadzība pēc šo terminu "atkodēšanas" krievu valodā, tad meklējiet tos šeit.
Šis ir tāds plandoši-brīvais kleitas modelis, kurā droši var paslēpt ziemas tauku mētelīti:) Mans vīrs to ielika "a-la-Barbara Streizande" kategorijā - tā arī nesapratu, vai tas bija kompliments vai zobgalība:)
Atvainojiet, ka pati nemodelēju, jo statīvs ir kaut kur labi noglabāts, kleita vēl nav pilnībā pabeigta, un ko tad es te jūs vispār biedēšu:)
Kleita šūta no krepa zīda nierīšu rakstā, un mežģīnes no kokvilnas ar elastānu.
Gribēju kleitu pabeigt jau vakardien, bet tad sadūros ar mazu tehnisku problēmiņu - mana Singer Quantum 9940 šujmašīnas pēdiņa šaurajām maliņām, neder mana Rozpfafam. Tā nu ir viena no biežas šujamtehnikas maiņas blakus parādībām, ka atkal no jauna ir jāsarūpē visas vajadzīgās pēdiņas un citi pričendāļi.Vēēē....
Nepabiegtā kleita mani netraucē meklēt jau nākamos šujammodeļus. Nākamais apģērba gabals no Knipmode žurnāliem.
Visādi citādi dzīve mūskrastos iet uz augšu. Vakardien pat nolija lietus, un vēl šodien turpina smidzināt. Re, kādas feinas peļķītes pa nakti ir sakrājušās uz manas mazās jaunkundzes smilšu kastes pārklāja:)
Un lai kaut kā kompensētu manas šujamegoisma epizodes, vakar izrevidēju manas mazās jaunkundzes grāmatu plauktu un rotaļlietu stūrīti. Tagad tur valda mans draugs minimālisms:)
Un man radās jautājums citām mammām - pēc kāda principa un cik bieži jūs rotējat savu atvasīšu mantas/grāmatas? Vai glabājat visas mantas un grāmatas vienkopus?
Jauku dienu visām un visiem!
.JPG)
.jpg)
Kopš esmu mamma un ciemos nākošie draugi un radi par savu svētu pienākumu uzskata katru reizi nest sev līdzi kādu mantu (par spīti mūsu, abu vecāku lūgumiem, aicinājumiem, mājieniem, utt., to nedarīt, jo lietu jau sen ir par daudz), esmu kļuvusi arī par daždien karojošu minimālisti..bet kārtība, protams, ir atkal līdz nākamajam rotaļbrīdim..un atkal varam sākt no sākuma.. Tā nu domāju, ka man krietni stingrāk būtu jāpiestrādā pie mantu rotācijas..grāmatu rotācija notiek kaut kā dabiskāk (ik pa laikam parādās kādas pāris mīļgrāmatas un pārējās nešķiet interesantas).. Cenšos, lai katrai mantai vai to veidam būtu noteikta vieta mājās, kur tā atpūšas pēc rotaļāšanās..
AtbildētDzēst..Par sevis atcerēšanos ikdienas plūdumā..jā, tas ir krietni svarīgāk un nopietnāk nekā šķiet līdz brīdim, kamēr visa ir par daudz..(tāpēc, kamēr nobriest apstākļi manai šujmašīnai, sev adu jaku no Noro..)
P.S. Man Tev jautājums, vai foršos Ottobre šujamžurnālus pasūti i-netā viņu mājaslapā? jeb kā labāk un ērtāk pie tiem tikt?
Man no Tevis būtu jāiemācās, kā tā taktiski potenciālajiem ciemiņiem darīt zināmu, ka nav nekas jādāvina. Un tā mēs apaugam ar mantām. Tad vēl kāda laba sirds izdomā iedot veselu maisu ar tā saucamajiem "hand-me-downs", ar domu, ka mums no tā visa kaut kas varētu noderēt. Uhh...
DzēstAdīšana sev ir kaut kas burvīgi terapetisks:) Un ja nu vēl no Noro, tad vispār pasaka!
Ottobres žurnālus es pasūtīju no viņu mājaslapas. Tur ir vairāki varianti - var pasūtīt tikai bērnu žurnālus, var arī kombinēt ar žurnāliem pieaugušajiem. Re kur pati mājaslapa:
http://www.ottobredesign.com/subscription/index.php?lang=en
es ar par minimālismu. kad piedzima Marita, pirmā, vienīgā, lolotā. tad nu pirkām un lutinājām. līdz sapratu ka tik daduz mantas tik bardaku taisa un bērns ar nemaz tā nespēlējas ar visu. (laikam asinīs kompensēt savu bērnības minimālismu :D) tagad ka otrs vēl klāt, pietam puika. mantas aug kā sēnes pēc lietus. draugi jau pieraduši. pirms nāk uz jubilejām jau zvana ko vajag, ja nē tad dāvanu karte. jo sāku šķirot nežēlīgi mantas. draugiem neļauju vairs viss pēc kārtas stiept un dāvināt. vairs nelaboju saplēstās - viens ceļš - ārā. daļu vedu pie muteres uz dārzu, ko smulšu kastē nozaudēt. bet tik un tā tās mantas tiiiiiik daudz, ka pat nestādos priekšā kur viņas rodas :D
AtbildētDzēstes kārtoju un revidēju sīčiem mantas vismaz reizi nedēļā. mēģinu daļu nolikt nost. lai nav viss uzreiz. lai sagarlaikojas drusku pēc vecām, un parādās azarts atkal ar tiem spēlēties.
nu tā kaut kā cīnos ar bērnistabu :D
kleita feina, izskatās ka tieši tādā katariešu gaumē :))) man ļoti patīk tas neierasti savādais stils. pēdējos gados ar divu bērnu pieaugumu kaut kā neraksturīgi sev esmu ieslīdējusi iekdienišķajā klišejiskā tipā. vasara priekšā, veicis man top ar iespēju rokdarboties. gribu atkal sev kādus interesantus stiliņus paveidot :D
Jā, jā, tieši desmitniekā par to bērnības minimālisma kompensēšanu ar mantu pārpilnību. Man arī bija tāds periods ar vecāko meitu, bet tagad jau esmu kļuvusi nedaudz gudrāka:) Man gan ir problēmas ar mantu izmešanu - nu tā pa tiešo...
DzēstNu un par ģērbšanās stilu - manu patreizējo stilu varētu droši pieskaitīt pie steidzīgo mammu stila ar visu no tā izrietošajām sekām:)
Es regulāri izšķiroju visu - saplīsušo, sabojāto un nelabojamo - izmetu, bet to, ko meita kādu laiku nav aiztikusi - nolieku pieliekamajā. Līdz nākamajai šķirošanai, kad nolieku atkal ko citu, bet iepriekš noslēpto - izvelku un tad ir lielie prieki un brīnumi, jo Lotei laikam liekas, ka tās ir jaunas mantas :))
AtbildētDzēstTikai pēc tādas kārtošanas, man liekas, ka tas minimālisms tur valda tikai līdz nākamajam rītam ,kad saimniece pamostas un atkal uztaisa bardaku arī no mazskaitlīga mantu satura :D
Atceros, kā vienreiz man fizioterapeite teica, ka bērnam līdz 2 gadu vecumam nevajag vairāk par 3 dažāda tipa rotaļlietām (piem. grāmata, puzle, mīkstais zvērs) dienā. ha haha... lai vai kā gribētos, neticu, ka tas ir iespējams... Turklāt - bērns atrod rotaļlietas visās iespējamās vietās un lietās!!!!
Nosmējos par to superminimālismu tās fizioterapeites interpretācijā:) Var jau būt, ka teorija tas tā arī būtu, bet nu man nekādi nesanāktu izklaidēt savējo tikai ar 3 dažāda tipa rotaļlietām:)
Dzēstnja... turklāt mīkstie zvēri viņas izpratnē vispār ir bezjēdzīgi, jo neattīsta neko. Nepiekritu toreiz, jo jau tad - 7,8 mēnešu vecumā Lote jau bučojās ar mīkstajiem (tātad attīsta mīlestību :D) un vēlāk - kad sāka auklēt, pamperot, čučēt likt, uz poda likt. tas tak ir pierādījums, ka tādi mīkstie zvēreļi attīsta gan kaut ko! :)
DzēstMan tava kleita ļoti patīk! Gluži kā Madara teica - kā katariešu gaumē! :)
AtbildētDzēstPar mantām runājot - kā reiz vakar, kamēr meita dārziņā, izšķiroju viņas istabā sakrājušos sīkumus. Tie sīkumi krājas, krājas, līdz uznāk diena, kad manī ir nulle sentimenta (bet tā diena ir īpaši jāgaida ;)) un es izbliežu ārā visu, kas man neliekas saglabāšanas vērts. Autoritatīvs stils :)
jauka skrienamā kleita, tieši tavam steidzīgās mammas stilam.
AtbildētDzēstPar mantā runājot - nez kur viņas aug un rodas. Bet ar laiku to ir daudz vairāk kā nepieciešams. Pie tam maniem bērniem jau ir mantas no kurām viņas ir izaugušas, tās sarunāju ar draudzeni, viņa paņems uz savu darbiņu. Citas atdodu citiem maziem draugu bērniem. Tas kas saplīsis, vai kā citādi bojāts, vai kāda daļa sen kā nav - metu laukā. Bet to es parasti daru, ka meitas nav mājās. Viss cits liekais, ar ko maz spēlējās ir salikts zemās kastēs uz riteņiem un pastums zem gultas. Kastes gan tiek izmantotas, kad spēlē autiņus, vai pēdējais topā bija bobsleja sacensības. Būs laikam pavasara tīrīšanas ietvaros jāpieķeras atkal mantu kastēm.
man arī patīk kleita, sevišķi, ka nepieguļ pie paša ķermeņa un padusēm, vasaras karstumā šādi var vieglāk 'paelpot'.
AtbildētDzēstmums lasāmās grāmatas ir vienā plauktā un to ir daudz, tās vispār nekādi nerotēju, jo meitenēm patīk katrai savākt pa 10 grāmatām un tad stundām 'studēt' (ar un bez manis, tēta). Bet ir augstāks plaukts ar mācībgrāmatām, kur ir uzlīmes, uzdevumi, tos mēs pildām kopā un meitenēm nav ļauts ņemt. Pārsvarā mācāmies tad, kad meitenes velk mani pie tā plaukta vai kad aizliegums neiztikt aizbēg nezināmā virzienā (jo uzkāpjot uz galda, grāmatas ir dabūjamas).
spēļu mantas rotējam kā visas citas māmiņas, pareiz tagad jau neslēpju tās, meitenes zina, ka zem galda ir kastes, kurās ir spēlītes, ja izdomā vilkt mantas laukā, tad tikai ar norunu, ka pašas visu saliks atpakaļ pēc izspēlēšanās tajā pašā dienā.
Vienīgi, ka mantu rotāciju pakārtoju tā brīža interesēm - ja patīk pogāt, siet lentes, tad tāda tipa spēlītes izvelku, ja plānoju mācīt konkrētas krāsas, tad attiecīgi paskatos, ko šim nolūkam izmantot...
un visam lielākā svētība ir mamma, kas ir parūpējusies par sevi pašu. man šī māka nenāca viegli, ņēmos klupdama krisdama, bet kādā mirklī atradu vidusceļu... ko novēlu arī Tev no visas sirds!