YOU MIGHT ALSO LIKE
12 komentāri
  1. Aija Elliņa2012. gada 6. marts 17:56

    Ai, cik aizkustinoši! Kāds skaists sunītis... Jā, tukšums paliek arī pēc gada...

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Sarkanā Biete2012. gada 6. marts 18:45

      Paliek, paliek...es pati brīnījos, kā man tā, vēl tagad asaras saskrien acīs par mūsu sunīti aizdomājoties...

      Dzēst
  2. Diāna2012. gada 6. marts 18:04

    Cik skaists sunītis! Kas tā ir par sugu? Paskat, kā pēc Latvijas iejutās arī karstās smiltīs... Un re, kā izlēmāt tukšumu neaizpildīt.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Sarkanā Biete2012. gada 6. marts 18:49

      Tas ir Vidusāzietis, precīzāk - Vidusāziete:)Tas šejienes karstums mūsu suni nemaz netraucēja. Citreiz pat nobrīnijos,kā viņa tādā karstumā varējā dārzā gulēt...Jā, un tas tukšums ir viņas tukšums. To neviens cits pagaidām nevar aizpildīt. Varbūt kādreiz, jo abi ar vīru esam suņu cilvēki:)

      Dzēst
  3. Zkss2012. gada 6. marts 18:21

    Ai, tās suņu acis...Nu kā viņi māk tāāāā skatīties....
    A es raudāju par jūrascūciņu...dažus gadus atpakaļ..Viņa arī mācēja skatīties acīs..

    Vai visi dzīvnieciņi kāpj debesīs?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Sarkanā Biete2012. gada 6. marts 18:50

      Es ļoti ceru, ka visi dzīvnieciņi tur augšā kāpj, gan jūrascūciņas, gan suņi:)

      Dzēst
  4. Madara2012. gada 6. marts 20:31

    Feina sunene. Es ar no tiem kas suņus mīl (aiz zirga nākošais) :D. ne velti biju kinologs 4 gadus :)
    es sapņoju kad man būs māja, uzreiz liels kārtīgs suns :)))

    AtbildētDzēst
  5. Hela2012. gada 6. marts 20:47

    Cik saprotamas tavas izjūtas! Caur to ir iziets. :(

    Cik pakļāvīga un paļāvīga jums viņa bijusi! Kā vajag, tā sapucējas. :D

    AtbildētDzēst
  6. ...ar cieņu un smaidu,..2012. gada 6. marts 21:36

    Katram cilvēkam sava vieta sirdī. Katram dzīvniekam sava vieta sirdī. Neviens nevienu neaizstāj. Un tās ir zelta vērtas sajūtas, atmiņas - par draugiem. Četrkājainajiem. Jo viņu vieta mūsu sirdīs Milzīga un Mūžīga:) Kaut dzīve īsāka..

    AtbildētDzēst
  7. Sandra Spu2012. gada 6. marts 23:37

    Šobrīd kā nekad esmu uz suņu nots, tāpēc ļoti tevi saprotu. Tā sāpe nepārsāp... Arī mums bērnībā reiz bija suns, kurš tika, ļaunu cilvēku izmest no braucošas mašīnas, un klīda, klīda pa pasauli līdz beidzot izvēlējās mūsu ģimeni par saviem nākotnes visuzticamākajiem draugiem. Ar Lāci draudzejāmies ilgi, līdz viņš tika guldīt ābeļdārzā un vēl tagad, kad ejam garām Lāča ābelītei, ar māsām atceramies viņu....

    AtbildētDzēst
  8. Pai!2012. gada 7. marts 09:24

    Lai sunītim mīksts mākonītis! Mans Džeris pirms diviem gadiem aizgāja.Pāragri un ļoti ātri... Bet ticu, ka Dieviņam tagad ir tik labi sunīši tur augšā - gan Džeris, gan Vēdiņš!

    AtbildētDzēst
  9. Inese2012. gada 8. marts 01:15

    Vedai bijuši 10 lieliski gadi - par tiem prieks :)
    Es ar savu pirmo suni šai saulē kopā pabiju vien nieka 3 gadus, bet apraudāju (patiešām slapjiem spilveniem) gadus 7 noteikti un zvērēju, ka nekad vairs nemīlēšu suņus :) Otru suni nopirku mammai un strikti turējos pie plāna to nemīlēt, viņš ar mums sabija 14 gadus, tad devās pa varavīksnes taciņu prom, nu jau 7-to gadu man viņa trūkst un liekas, ka tepat vien viņš ir :)
    Bet pašlaik es varu teikt, ka mīlu SAVU suni (Mokku) - viņa nav aizstājēja, ne arī tukšuma aizpildītāja - viņa vienkārši ir ĪSTĀ, patiesi MANA sune. Arī Tev trūkst Vedas, skumji bez viņas, bet pasaulē noteikti ir vēl kāds TAVS suns, viņš Tevi atradīs un varbūt Tu viņam stāstīsi par Vedu :)))

    AtbildētDzēst