Sarkana Biete

Šogad Ziemassvētku brīvdienu galamērķi izvēlējāmies pēc sekojošiem kritērijiem - pēc iespējas tuvāk, bez gariem pārlidojumiem, ar minimālu laika joslu atšķirību, un pēc iespējas lētāk. Sāku ar aviobiļešu cenu izpēti, un topā ierindojās Šrilanka, Nepāla, Indija, Kenija un Maldīvas.

Maldīvas atmetām viesnīcu cenu dēļ, lai gan ļoti gribētos arī tur pabūt. Arī Keniju ar saviem vilinošajiem safari pievienojām nākotnes ceļojumu plāniem, jo mazā jaunkundze to diez vai spētu patreiz pilnībā novērtēt. Nepālas baudīšanai arī gribētos nedaudz patstāvīgākās kājeles daudzajiem pārgājieniem - vārdu sakot, mazā vēl tomēr ir par mazu.

Atlika tikai izvēlēties starp Šrilanku un Indiju. Uzvarēja Indija - Goa ar savām pludmalēm un trīs stundu lidojumu. Biju jau morāli nobriedusi, ka tā nav Kalifornijas vai Floridas pludmale, un Indijas pārapdzīvotības blakusparādības man jau bija labi pazīstamas no 2005.gada brauciena. Savlaicīgi arī "briedināju" arī savus pārējos ģimenes locekļus, ka tur būs netīrs, karsts, bez normālām labierīcībām utt.

Biju patīkami pārsteigta. Dienvidindija un Goa štata piekraste ir daudz tīrāka par Ziemeļindijas kaimiņiem, un arī cilvēki šķita tādi mierīgāki, ielu tirgoņi ne tik uzbāzīgi.

Neiegrimšu garos aprakstos par Goa vēsturi un ģeogrāfiju. Minēšu tikai to, ka portugāļu ietekme tur ir jūtama vēl tagad, un Goa štatā ir vesels lērums pludmaļu 101 kilometra garumā - dažādām gaumēm un maciņiem . Mēs izvēlējāmies salīdzinoši mierīgo Cavelossim pludmali stundas braucienā no Dabolim lidostas. 

Tālāk lai runā bildes ar nelieliem komentāriem.



Mūsu naktsmītnes




Pludmales ainiņas. Lielā jaunkundze no sirds izvizinājās ar savu "boogie board". Arī es noķēru pāris viļņus. Tiku arī pie noskrāpētiem ceļiem, bet tas jau tikai tāds sīkums.






Arī mazajai jaunkundzei tika savi prieki.

Devāmies arī pāris izbraukumos, lai apciemotu kaimiņpludmales, redzētu kādu templi, baznīcu, un izbaudītu slavenā Sestdienas nakts tirgus burvību.







Gaidot prāmi pār Sal upi. Mums ļoti paveicās ar mūsu šoferīti Maksi - godīgs, neuzbāzīgs un uzticams.



Pilnīgi ikdienišķs skats Indijas lauku ikdienā.




Pauzīte pie Baradi Cross Church.












Pie (nosaukumu uz sitiena neatceros) tempļa mūs sagaidīja mazs pērtiķēns, kas karstajā dienasvidū grauza kokosriektus. Arī mums nedaudz tika.




Mans visai patizls mēģinājums atspoguļot to neaizmirstamo skatu, kas paveras no Cabo De Rama cietokšņa.








Skati no Palolem pludmales, kur viss notiek - hipiju ka biezs, govis brīvi pastaigājas pa pludmali, tirgoņi tirgo Desigual štātes pa smiekīgām naudiņām, un ukraiņi pie blakus galdiņa apspriež mārketinga problēmas.

Šeit vēl pāris skati no Arporas sestdienas nakts tirgus. Šis bija viens no maniem "must see" punktiem.









Tas neprātīgais spīdums manās acīs laikam izsaka visu:) Bet ja nu nopietni, tad šeit nu mums tika bauda acīm, vēderam un ausīm arīdzan. Pēkšņi uzjundīja tāda sajūta, ka tā pasaulīte tomēr ir tik maziņa, un cilvēks cilvēkam ir brālis. Nē, sapīpējusies es nebiju, un te uz šo štelli nemaz tik labvēlīgi neskatās - skat. bildi ar attiecīgu uzrakstu. Gluži vienkārši, man pie blakus galdiņa picu vaigos stūķēja kāds brālis igaunis:)








Te es demonstrēju daļu no mana nakts laupījuma - mazi koka zīmodziņi ar dažādiem zīmējumiem.


Mūsu meiteņu trijotne, un ilustrācija nevienmērīgam iedegumam:)




Nobeigumā vēl pāris skati no mūsu brīvdienām.










Gandrīz aizmirsu pieminēt, ka Goa virtuve ir pilnīga Mana, jo es varētu pārtikt no panīra vien:)


Ņemiet nu par labu šo fikso ieskatu mūsu Goa piedzīvojumā.

Rezumējot - ja spējat savu eiropejisko tīrības un kārtības mīlestību atstāt lidostas bagāžas blagātuvē (šoreiz man izdevās), pieciest dažus krieviski runājošus "cilvjus", kam ir viens pīpis par vietējo kultūru un uzvedības normām, tad līdzi ņemiet atvērtu prātu, iešļūcenes un peldkostīmu, un Goa jūs sagaidīs ar atvērtām rokām un sirdīm! P.S. Sarkanai Bietei nav nekāda sakara ar Goa Tūrisma mārketinga daļu:)