...jeb varēju šo ierakstu atstāt arī bez virsraksta. Sāku rakstīt par ceļošanu un fotografēšanu, bet domu gājiens aizslīdēja nedaudz citā virzienā. Pa vidu vēl klēpjdatoram "nomira" baterija un mazajai piemetās caureja. Piedodiet, ka tik haotiski šovakar...
Šis nebūs nekāds pamācošais ieraksts par to, kādas ekspozīcijas, kadrējumus utt. labāk izvēlēties ceļojot utt. Drīzāk gan pārdomas par to, vai vienmēr un visur ir līdzi jāstiepj spoguļkamera (ja tāda ir) un trīskājis. Kurā brīdī ģimenes fotogrāfs sāk atpalikt no visiem pārējiem, jo ir jāstutē/jāriktē fotoekipējums, lai iemūžinātu TO kadru? Un kurā brīdī tas pats fotogrāfs aizmirst apstāties, un uz visu apkārtnotiekošo paskatīties ar savām acīm, nevis caur kameras attēla meklētājlodziņu. Atzīstos, ka man tā ir gadījies ne vienu reizi vien...
Nepārprotiet, man ļoti patīk mana Nikon D70s spoguļkamera, kas man uzticīgi ceļo visur līdzi jau no 2006.gada. Es to sargāju kā savu acuraugu. Reizēm pat tik ļoti sargāju no smiltīm, lietus, zagļiem u.c. nevēlamiem elementiem, ka gadās palaist garām kaut ko ļoti svarīgu - smilšu sviešanas sacensības, piemēram:)
Reizēm visu bremzē spoguļkameras gabarīti, jo to tā vienkārši kabatā vai rokassomiņā neiebāzīsi. Ko darīt, ja fotografēt tik un tā gribās (tā jau laikam ir diagnoze), telefonbilžu kvalitāte neapmierina, bet spoguļkamera ir par lielu?
Arī šī pēdējā brauciena laikā šad tad sevi pieķēru pie domas, ka derētu kaut kas vieglāks.
Vai vispār ir tāds kompromisa variants, kur laimīgs justos ģimenes fotoentuziasts, un pie bildēšanas tiktu arī pārējie ģimenes locekļi? Izskatās, ka mums ir cerība. Pēc nopietnām pārdomām, diskusijām un tirgus izpētes, esam tikuši pie ģimenes kameras Canon Powershot SX260 HS veidolā. Es biju pirmā, kas tika pie šīs kameras izmēģināšanas. Visas bildes ir bez pēcapstrādes - vārdu sakot, tīra manta pa taisno no kameras:
Tuvplāni - bildēti tepat mūsu ciematiņā. Ūdens smidzinātāju bildējot, nedaudz paspēlējos ar slēdža ātrumu.
Spēle ar krāsu piesātinājumu - viens no šīs kameras režīmiem ir "Live", kur turpat displejā var pieregulēt krāsu instensitāti un vēl šo to.
Bildes iekštelpās. Tas man vienmēr ir bijis klupšanas akmens. Kanons, manuprāt, ir sabildējis diezgan pieņemami.
Iespiedu kameru cienītajam rokā, un teicu, lai testē. Kāds tur brīnums, ka man Pikasā ieripoja šāda bilde:)
Un te vēl viens nopietns tests - kustīgi bērni un dzīvnieki.
Bildes pa braucošas mašīnas (diezgan netīru) logu. Paskat, paskat, kas pie mums drīzumā būs! Un ne jau par karuseli es te priecājos:)
Tuksneša skati
Un nobeigumā nedaudz padraiskojos ar Canon Powershot "color select" opciju.
Darbojoties ar "color swap", man gan sanāca kaut kas neizprotams - mūsu džipiņš pārtapa par kaut kādu nākotnes transporta līdzekli no zinātniskās fantastikas.
Ak, eglīte, ak , eglīte, cik sārtas tavas skujas...
Spriedums - izskatās, ka mēs ar jauno kameru visi būsim draugi, jo tā piedāvā ļoti pat pieņemamas kvalitātes bildes visparastākajā "auto" režīmā, kā arī vairākus citus režīmus, kas ļauj izpausties radoši.
Vai es savu spoguļkameru nolikšu plauktiņā? Nē, nekādā gadījumā:)
Un kā ir ar jums? Vai jums ir izdevies atrast savu ideālo kameru? Kurš jūsu ģimenē ir dezignētais fotogrāfs?
P.S. Paldies jums visām par jaukajiem komentāriem pie iepriekšējā raksta!
Šis nebūs nekāds pamācošais ieraksts par to, kādas ekspozīcijas, kadrējumus utt. labāk izvēlēties ceļojot utt. Drīzāk gan pārdomas par to, vai vienmēr un visur ir līdzi jāstiepj spoguļkamera (ja tāda ir) un trīskājis. Kurā brīdī ģimenes fotogrāfs sāk atpalikt no visiem pārējiem, jo ir jāstutē/jāriktē fotoekipējums, lai iemūžinātu TO kadru? Un kurā brīdī tas pats fotogrāfs aizmirst apstāties, un uz visu apkārtnotiekošo paskatīties ar savām acīm, nevis caur kameras attēla meklētājlodziņu. Atzīstos, ka man tā ir gadījies ne vienu reizi vien...
Nepārprotiet, man ļoti patīk mana Nikon D70s spoguļkamera, kas man uzticīgi ceļo visur līdzi jau no 2006.gada. Es to sargāju kā savu acuraugu. Reizēm pat tik ļoti sargāju no smiltīm, lietus, zagļiem u.c. nevēlamiem elementiem, ka gadās palaist garām kaut ko ļoti svarīgu - smilšu sviešanas sacensības, piemēram:)
Reizēm visu bremzē spoguļkameras gabarīti, jo to tā vienkārši kabatā vai rokassomiņā neiebāzīsi. Ko darīt, ja fotografēt tik un tā gribās (tā jau laikam ir diagnoze), telefonbilžu kvalitāte neapmierina, bet spoguļkamera ir par lielu?
Arī šī pēdējā brauciena laikā šad tad sevi pieķēru pie domas, ka derētu kaut kas vieglāks.
Vai vispār ir tāds kompromisa variants, kur laimīgs justos ģimenes fotoentuziasts, un pie bildēšanas tiktu arī pārējie ģimenes locekļi? Izskatās, ka mums ir cerība. Pēc nopietnām pārdomām, diskusijām un tirgus izpētes, esam tikuši pie ģimenes kameras Canon Powershot SX260 HS veidolā. Es biju pirmā, kas tika pie šīs kameras izmēģināšanas. Visas bildes ir bez pēcapstrādes - vārdu sakot, tīra manta pa taisno no kameras:
Tuvplāni - bildēti tepat mūsu ciematiņā. Ūdens smidzinātāju bildējot, nedaudz paspēlējos ar slēdža ātrumu.
Spēle ar krāsu piesātinājumu - viens no šīs kameras režīmiem ir "Live", kur turpat displejā var pieregulēt krāsu instensitāti un vēl šo to.
Iespiedu kameru cienītajam rokā, un teicu, lai testē. Kāds tur brīnums, ka man Pikasā ieripoja šāda bilde:)
Un nobeigumā nedaudz padraiskojos ar Canon Powershot "color select" opciju.
Ak, eglīte, ak , eglīte, cik sārtas tavas skujas...
Vai es savu spoguļkameru nolikšu plauktiņā? Nē, nekādā gadījumā:)
Un kā ir ar jums? Vai jums ir izdevies atrast savu ideālo kameru? Kurš jūsu ģimenē ir dezignētais fotogrāfs?
P.S. Paldies jums visām par jaukajiem komentāriem pie iepriekšējā raksta!
.JPG)
.jpg)
Trīskāja nav. Spoguļkameras arī nav. Mums ir digitālā (no izmirstošas sugas Bridge camera) Konkrētā kamera ir mūsu īpašumā nu jau 5,5! gadus.
AtbildētDzēstUn, personīgi es, vēl tagad to apgūstu:) Un priecājos par panākumiem.
Starp citu, man dažas pamacības ir noderējušas. Favorīts no http://grosgrainfabulous.blogspot.com/.
Un bilžu apstrādē http://shopruche.com/blog.
Man tikai tagad sāk iepatikties fotogrāfēt, agrāk to darīju, tāpēc, ka vajadzēja:D
Toties Tavas jaunās kameras daži kadri ir pat ļoti veiksmīgi:) Labs pirkums!
Papildinot, mums ir ziepju/filmiņu Canons. Patiesībā lieliskas bildes sanāk, ja izvēlas graudaino/melnbalto filmiņu. Bet tas nav lēti.
DzēstPaldies par norādēm uz saitēm ar pamācībām. Noteikti izpētīšu. Es arī tikai vēl mācos. Atceros, kā tikusi pie savas spoguļkameras, sāku bildēt autorežīmā, un pēc tam brīnījos - nu kāpēc man nesanāk tik smuki kā gribētos:):) Ir vēl daudz jāmācās, tas nu gan ir skaidrs!
DzēstMan ir mana mīļā kamera, bet jūtos izaugusi no tās un gribu tiekties pēc vēl kā neapgūta, ko nespēj vairs piedāvāt mana kamera...
AtbildētDzēstRunājot par kustīgiem bērniem, jebkurai kamerai var atvērt SHUTER, tik jāzina KĀ... es tik pēc gada lieošanas atklāju, kā to īsti dara...
Jā, papildus režīmi ir kapitāla lieta jebkurais kamerai. Es parasti niekojos ar diafragmas iestādījumiem, bet nu tos kustīgos bērneļus labāk sanāk noķert ar modificētu "shutter speed", tas tiesa.
DzēstEs izlīdzos ar savu Canonu PowerShot SX100 IS, pirkta pirms gadiem 6-7...no sākuma kadri bija lieliski... bet šobrīd no sava Samsung telefona varu izspiest labāku kadru :) bet ar pie nosacījumiem...noķert emociju var... un ja izdodas nodot tālāk... vairāk man neko nevajag :)
AtbildētDzēstO, Tev ir mūsu ģimenes kameras jaunākais brālis:) Par Samsung telefona bildēm neko nemācēšu teikt, bet mans Ābols brīžiem producē sakarīgas kvalitātes bildes, brīžiem ne visai. Kaut kur lasīju, ka vislabākā kamera ir tā, kas tev dotajā brīdī ir līdzi:)
Dzēstbrīnumainas bildes.
AtbildētDzēst