Arī līdz mūsu pusei reizēm nonāk pasta sūtījumi. Lai nu ko, bet pacietību un paļaušanos uz kaut kādiem augstākstāvošiem spēkiem beduīnu pasts man ir iemācījis. Šeit viss notiek nesteidzoties - valsts iestādes, pastu un bankas ieskaitot, strādā līdz aptuveni divpadsmitiem - vieniem dienā. Par cilvēku labsajūtu te rūpējas - lai nu neviens tā īpaši nepārstrādājas, tā teikt. Šis burvīgais saīsinātais darba laiks gan neattiecas uz visādiem te viesstrādniekiem, kas niekojās ar māju, skolu, debesskrāpju, jaunu lidostu būvēšanu, apkalpo cilvēkus restorānos, skrien ar šīberiem pa slimnīcu koridoriem vai arī sēž bibliotēkā līdz pusnaktij. Fui, kaut kāds nesmuki sarkastisks man sanāca šī ieraksta sākums...piedodiet...
Bet nu par jauko:) Ir, ir, klāt ir mana rūķu dāvana no tālās Latvijas! Konkrētāk, no Gintas, kuras naskie pirksktiņi veido burvīgus filca izstrādājumus. Paskat, kas pie manis ir atceļojis:)
Pati Ginta saka, ka lācēns pa ceļam esot apsnidzis. Tas noteikti būs noticis vēl kaut kur Eiropā, pirms iekāpšanas lidmašīnā, jo pie mums joprojām plusos.
Vai nav jauks lāčuks! Es jau kādu labu laiku esmu Gintas Bonbonbodes bloga sekotājos, un man vienmēr ir patikuši viņas filigrānie filca darinājumi. Tagad arī man ir ticis viens mīļums. Atzīšos, es pagaidām to sargāju no manas mazās jaunkundzes roķelēm. Vakardien pat, lācēns (vārda gan tam vēl nav) sēdās ar mani mašīnā, brauca līdzi uz darbu un asistēja man steidzami darāmos darbos.
Laikam jau tā grāmatu padarīšana lāčukam ir iepatikusies, jo arī mājās viņš visai fiksi uzmeklēja sev piemērotu lasāmvielu. Amēlija Notomba oriģinālvalodā viņam ne visai gāja pie sirds. Stāsts par leduslācēnu Illi jau bija pavisam cita lieta - savējais taču:)
Par draugu trūkumu arī lācēnam nav jāsūdzās. Lāčuku uz tējas tasi uzaicināja mūsu pašu mājas Mjau, un tālākais jau, kā saka, ir vēsture:)
Liels paldies Gintai par burvīgo dāvanu un Inesei par šīs rūķošanās kūrēšanu!
Bet nu par jauko:) Ir, ir, klāt ir mana rūķu dāvana no tālās Latvijas! Konkrētāk, no Gintas, kuras naskie pirksktiņi veido burvīgus filca izstrādājumus. Paskat, kas pie manis ir atceļojis:)
Pati Ginta saka, ka lācēns pa ceļam esot apsnidzis. Tas noteikti būs noticis vēl kaut kur Eiropā, pirms iekāpšanas lidmašīnā, jo pie mums joprojām plusos.
Vai nav jauks lāčuks! Es jau kādu labu laiku esmu Gintas Bonbonbodes bloga sekotājos, un man vienmēr ir patikuši viņas filigrānie filca darinājumi. Tagad arī man ir ticis viens mīļums. Atzīšos, es pagaidām to sargāju no manas mazās jaunkundzes roķelēm. Vakardien pat, lācēns (vārda gan tam vēl nav) sēdās ar mani mašīnā, brauca līdzi uz darbu un asistēja man steidzami darāmos darbos.
Laikam jau tā grāmatu padarīšana lāčukam ir iepatikusies, jo arī mājās viņš visai fiksi uzmeklēja sev piemērotu lasāmvielu. Amēlija Notomba oriģinālvalodā viņam ne visai gāja pie sirds. Stāsts par leduslācēnu Illi jau bija pavisam cita lieta - savējais taču:)
Par draugu trūkumu arī lācēnam nav jāsūdzās. Lāčuku uz tējas tasi uzaicināja mūsu pašu mājas Mjau, un tālākais jau, kā saka, ir vēsture:)
Liels paldies Gintai par burvīgo dāvanu un Inesei par šīs rūķošanās kūrēšanu!
.JPG)
.jpg)
Un kabatiņa svarīgiem sīkumiem...
AtbildētDzēstPaldies, ka esat tik mīļi pieņēmuši Lāci savā ģimenītē! :)
AtbildētDzēstforši, forši, ka lāčuks sveiks un vesels izceļojies :)))
AtbildētDzēst