Kādas desmit turpmākās dienas būšu tikai blogu lasītājas lomā, jo rīt jau agri no paša rīta dodos mazā ceļojumā...

Rokdarbiem šodien galīgi nesanāca laika, jo bija jāpakojās. Pē, tas man galīgi nepatīk. Varbūt kādreiz pienāks tādi laiki, kad no punkta A uz B varēs teleportēties, un galvas lauzīšana par piemērotas garderobes izvēli atkritīs, jo varēs skapi paķert līdzi:) Bet tad es atcerējos to filmu par to nabaga zinātnieku, kurš kļūdas pēc teleportējās kopā ar mušu, un tur tā nesmuki viss beidzās...

Lai nu paliek mušas un drēbju skapji. No sirds jums visām novēlu:

Te nu būs mans vakardienas darinājums. Iedvesmojos no Happy Home vasaras sedziņām:) Man gan vajadzēja nedaudz siltāku variantu, tāpēc viena sedziņas puse ir no veļasmašīnā mazgājamas hibrīdvilnas. Tas zaķis vienā stūrī "ieriktējās" tīri spontāni:) Nezin kāpēc ausis ir sanākušas nedaudz kunkuļainas  - vai kāds man nevarētu pateikt, ko es daru nepareizi? Varbūt vainojams otrreizējās lietošanas sintepons no kāda veca spilvena iekšām?

Vakar vakarā izvilku no skapja savu veco Pfafiņu, jo mana smalkā Singer jaunkundze ar pārāk bieziem audumiem nedraudzējas. Šī esot par smalku un vārīgu tādām padarīšanām. Bet biezs audums man būs jāšuj, jo, re - kāda šaizīte gadījusies mūsu dārza šūpolēm...


Audums jau ir sagādāts, tagad tikai piegriešanas un šūšanas vaina, bet par to kādu citu reizi...

Vēl ir tapušas pāris cepures K jaunkundzei. Cepurei no džinsu auduma pēdējo dekoratīvo vīli nošuvu ar veco Pfafiņu. Pfafiņš šuva rībēdams, visu savu metāla iekšu spēku demonstrēdams. Šajā brīdi sapratu, ka ar konkrētiem šūšanas uzdevumiem mans Pfafiņš tiek galā daudz labāk nekā Singer jaunkundze. Laikam jau vairs skapī atpakaļ to nelikšu, jo ko gan tur lai sadara - ar kurpēm kopā garlaicīgi:)

Un šeit nu būs cepurbildes

Te nu būs mērkaķbikses, šūtas pēc Ottobre piegrieztnes.

Pāris vārdu par Ottobre un par šo konkrēto bikšu piegrieztni.

Ottobre ir mūsu ziemeļu kaimiņu somu šūšanas žurnāls. Žurnāls bērniem iznāk četras reizes gadā, un modeļi ir attiecīgi piemēroti katrai sezonai. Uzreiz gribu piebilst, ka Ottobre man par šādu viņu reklāmu nemaksā, bet, ja man būtu jaizvēlās viens vienīgs bērnu šūšanas žurnāls, tad tas noteikti būtu Ottobre:). Katrs žurnāls ir pilns ar mūsdienīgiem un praktiskiem, lielākoties viegli pagatavojamiem modeļiem. Nu kaut vai šis žurnāla numurs: tur ir modeļi gan zīdaiņiem, gam pirmsskolas vecuma bērniem, un jau lielākiem skolniekiem.




Un nu par mērkaķbiksēm.

Šīs bikses ir super viegli uzšujamas, jo pati bikšu daļa sastāv tikai no vienas daļas, kas mugurpusē veido tkai vienu vīli - plus josta un bikšu galu atloki, kas principā tikai tādi taisnstūri vien ir:)

Nenoturējos un pievienoju vēl nepabeigtā mērkaķīškrekla bildi ar'



Un tagad došos atpakaļ pie šujmašīnas un nošūšu kreklam apakšmalu....Lai jums visām radoša šī dieniņa:)

Mājās nemaz nesēžās, jo ārā ir vienkārši pasakains laiks. Sēdinu K jaunkundzi ratos, kamera pār plecu un uz priekšu.  Šeit nedaudz no mūsu rīta pastaigas:



Lai nu tomēr kaut kas no šūšanas lietām virzītos uz priekšu, šodien vēl mēģināšu piegriezt Pērtiķīšbikses no Ottobre žurnāla un vēl vienu kreklu no tāda paša auduma. Kreklu šūšu pēc tās pašas piegrieztnes, pēc kuras šuvu šo kreklu. Pērtiķīšaudumu pirku šovasar Abakhan audumu veikalā


Brūnais auduma gabals nāk no Ebay.

Kur tas laiks skrien? E jaunkundzei jau deviņi gadi. Vēl pavisam nesen viņa bija tāda maziņa un dikti neaizsargāta...

Tagad tik šķelmīgi uz mani paskatās, un projām ir ar savām draudzenēm, idejām un "darīšanām":)



Īstais dzimšanas dienas datums gan vēl tikai nākamnedēļ, bet dzimšanas dienas svinības rīkojām jau vakardien.

Kā izrādās, mūsu draugu vidū ir ļoti daudz aprīlēnu. Tad nu saštimmējām dzimšanas svinību dienas tā, lai vienā dienā nav divas ballītes vienlaicīgi.

Ko tad dara astoņ un deviņgadīgas meitenes dzimšanas dienas ballītēs?  

 - Pašas cep picas, rīko balonu skriešanas sacīkstes un citas jestras spēles, ar beisbola nūju klapē pinjadu, un ballītes noslēgumā peld baseinā (no šīs pasākuma daļas bilžu gan man nav:)

Par šūšanu šoreiz minimāli, jo ceturtdienas, piektdienas un sestdienas man ir nešujamās dienas. Šajās dienās es cītīgi (khmmm, khmmm:) strādāju algotu darbu, lai varētu kaut kā nebūt kompensēt ģimenes budžetā izgrauzto robu manu šujamlietu dēļ. Nu labi, pārspīlēju - manis nopelnītais tīri labi sedz manus šujamizdevumus, un manai strādāšanai ir citi iemesli.

Reizēm gan aizdomājos, ka būtu feini nemaz nestrādāt algotu darbu, un būt mājas gariņam uz visiem 100%. Nezinu, vai man šī ideja vairs liktos tik pievilcīga, ja tas tiešām tā būtu? Kā ir ar jums? Vai esat apmierinātas ar savu izvēli strādāt/būt mājās ar bērniem?


Teicu, ka par šūšanu te būs minimāli. Man te ir nobriedusi vajadzība pēc nelielas dāvaniņas, un pašas šūta iepirkumu soma likās kā viens no piemērotākajiem variantiem. Gribu izmēģināt kaut ko no fotoizdrukas uzgludināšanas uz auduma. Kaut kur gara acīm redzu kaut ko no retro/vintidža simbolikas. Sāku meklēt interneta dzīlēs piemērotus attēlus. Neatradu kāroto  - ja kāds atrod retro piena pudeles vai pārtikas svaru bildes, uzsvilpjiet. Šādas tādas citas pērles gan atradu:)

Numur 1

Skat, ko es šorīt atradu slēpjamies manā dārzā:) Laikam nāca izlūkot, kur tās Lieldienu olas labāk būtu noslēpt...


Numur 2

Šī būs mana pirmā reize, kad piedalīšos kāda bloga īpašnieka balvas izlozē. Tiem, kas vēl nezin - kā tas īsti darbojas: bloga īpašnieks (šajā gadījumā tā ir dāsnā Daiga no Daigas somas bloga) savā blogā izsludina izlozi uz kādu balvu. Cik es saprotu, tad balvā var būt jebkādas izcelsmes un rakstura lietas. Daiga ir sagatavojusi konfekti no fimo podziņām un maciņu bizbizmārītes formā. Vai nav skaisti:) Bizmizmārītes saturu tuvāk papētīt varat šeit

Gribēju tikai fiksi atrādīties ar pabeigtajām matu lentām. Piesēdos pie kompjūtera, un tad sadzirdēju tādu neierastu skaņu šeit tuksnesī. Mīļie, šīs ir kaut kas neredzēts - lietus aprīlī!



Un te nu būs matu lentas

Izšuvu meiteņu vārdu pirmos burtus, un pie sevis nodomāju, cik daudz savādākā pasaulē tomēr aug mana meita. Manā laikā un vietā meitenes sauca Līga, Kristīne, Lelde... Nu kaut kā tā.  'Y' burts nekur nefigurēja, bet te nu man jāizšuj burtiņi tādiem meiteņu vārdiem ka Yanna, Marietta, Phoebe, Ranya utt.

Lentas šuvu pēc //Between The Lines// apraksta. Ar visu apraksta izlasīšanu iemanījos pirmo lenti salaist tūtē. Ieloces izveidoju uz nepareizo pusi, bet meita saka, ka esot gana laba tik un tā:) Šuvu ar oderīti, jo man nepatika, ka otrā pusē rēgojās izšuvuma diegi.


P.S. Burtus izšuvu ar jaunu šujmašīnu, ar kuru man attiecības ir tikai tādā kā sākumā stadijā. Nevaru vēl saprast, vai mēs viena otrai patiksim vai kā...

Maza fotoreportāža no vakariņām libāņu restorānā.

Mašīnas termometrs rāda jau 28 grādus plusā, un ir tikai aprīļa sākums!!! Mūkot no karstuma, ienirstam dažādu marinējumu, sacukurotu augļu, olīveļļas, dateļu un  saldumu valstībā... Bildēts ar manu mazo kameriņu, un bēbi uz otras rokas:)


Mani favorīti - vīnogu lapas ar pildījumu, okra ar tomātiem, asie kartupelīši un sautēti spināti.


Diez vai turku kafijas pasūtīšanu libāņu restorānā varētu uzskatīt par "faux pas"?


Un neiztrūkstošie saldumi

Nu ne ne gluži bastot, bet paņemt brīvdienu gan. Jau vakar mana vecākā pukstēja, ka negribot nākamajā dienā iet uz skolu, ka jūtoties ļoti sagurusi. Šis mācību periods ir tāds ļoti garš bijis, un galīgi bez brīvdienām, tāpēc atļāvām šorīt meitai izvēlēties. Meita izvēlējās palikt mājās, kas viņai ir ļoti netipiski. Skola E jaunkundzei pat ļoti patīk, tā kā iespējams, ka šādai izvēļei ir kādi citi iemesli. Piemēram, brīvdienu vakaros strādājoša mamma... Bet nu tur būs jārok nedaudz dziļāk...

Tad nu dienas pirmo pusi pavadījām šādi:

Mazgājām priekšpagalmu


Aplaistījām puķes, nejaušus garāmgājējus, un reizēm arī mazo māšeli


Taisījām žurnālu, spēlējāmies ar mazo māsu, un nemazgājām veļu:)




Un vēl. Vakardien manā īpašumā nonāca tīri simpātisks galdiņš ar krēslu, kuru domāju pārkrāsot, un izmantot kā šujamšīngaldu.

Es gan labprātāk patreiz kaut ko šūtu, bet, ja nu savādāk nevar, tad nu vismaz varu pasapņot un šo to ieplānot.

Jaunkundzei E drīzumā svinams jubilis. Klieta Feliz tam par godu jau ir uzšūta (re, cik labi, ka nācās šo procesu pasteidzināt:), bet ar to jau nepietiek. Kleita esot jāpapildina ar matu lentu no tāda paša auduma. Arī savām draudzenēm meita ir izdomājusi uzdāvināt manis šūtas matu lentes. Tad nu tagad sēžu un kasu galvu. Ir šādi varianti:

Heather Bailey

Heather Bailey piedāvātais matu lentas variants. Esmu jau vienu šādu lentu šuvusi (būs jāparokās bilžu arhīvā). Es gan piegrieztni nedaudz pārveidoju, bet princips tur ir visai vienkāršs. Var pat iztikt bez piegrieztnes, tikai aprakstu izlasot. Man ir doma visas desmit (tik daudz meiteņu mana lielā meita ir ielūgusi uz savas dzimšanas dienas svinībām) matu lentas šūt no viena un tā paša auduma, lai nav jāķildojas, kas kurai labāk patīk. Uz katras matu lentas varētu izšūt tās īpašnieces iniciāļus.

//Between The Lines//

//Between The Lines// matu lentas variants. Izskatās visai vienkārši un saprotami. Ja vēl es mācētu veidot tādas skaistas auduma puķes kā te dažas meitenes (Ineta, tev uz šito padarīšanu ir liels talants;), tad tādu parastu matu lenti varētu uztaisīt par visai glaunu galvas rotu.





Un te vēl viena matu lentas varianta apraksts - Foofanagle matu lenta. Šo var nēsāt no abām pusēm. Es gan laikam to pliko gumija daļu kaut kādi apsegtu ar audumu.

Skip To My Lou

Šī gan nav auduma matu lenta, bet gan ar dekoratīvām lentītēm uzfrišināta matu stīpiņa. Apraksts no Skip To My Lou emuāra. Feini:)




Papildināts 12. aprīlī. Šāda izskatās pēc Heather Bailey apraksta veidotā matu lenta (zilais kronītis neskaitās - matu lenta ir tā sarkanā, kas E jaunkundzei pār roku:)

Kārtoju lielās meitas skapi, un atlasīju par mazu palikušos, un visādi citādi nelietojamos gabalus. Acīs iekrita divi krekliņi ar Lieldienu zaķiem. Pleķus gan nevar izmazgāt, tāpēc mēģinaju tos kaut kā radoši pārvērst no defektiem par efektiem. Talkā nāca pārpalikumi no kādas manis šūtas blūzes, un mans topiņš, kurā es vairs neietilpstu:) Process vēl nav pilnībā pabeigts, bet gribējās padalīties. Jā, un ārā atkal ir saulains!

Es vienmēr sūdzos, ka mums te saules ir par daudz, ka gribētos kādu apmākušos dienu, sniegu, lietu - nu pilnīgi jebko, bet tikai ne sauli. Šodien ir viena no tādām dienām. Debess mala pelēka. Vajadzētu priecāties,bet pieķēru sevi pie domas, ka man tomēr pietrūkst tās saules. (Mērfij, neklausies, jo, ja būs pēc tava prāta, tad jau rīt cepinās kā uz pannas, un būs virs kādiem 40 grādiem). Saules šodien nav, bet lietus arī netaisās līt. Viss ir apputējis, un tuksnesis priecājas, ka var atkal atgūt tam atņemto. Tuksnesis ir salīdis visur, pat uz mana kompjūtera tastatūras. Izgāju mājas priekšā - tur arī viss noputējis. Nabaga bogenvijas prasīja, lai es tās nodušoju. Skat, kāda noputējusi...

Nodušoju arī tikko ziedēt sākušo frangipani manā dārzā:

Jāiet taču gulēt, bet nez kādēļ vēl bakstos, knakstos ap kompjūteru. Pamazām pildu šīšnedēļas šūšanas plānu (man nedēļa sākas ar svētdienu - tā jau ir pierasts, šeit dzīvojot). Sastrīdējos (atkal) ar savu overloku - laikam diegu spriegotāji izļurkājušies. Nestu uz tehnisko apskati un tīrīšanu, ja būtu kur.. Pietrūkst man Rīgas...

Bilde patizla, jo sastrīdējos arī ar savu Nikon. Beigās sanāca miglu bilde ar pingvīnu fonā:) Tagad tik pamanīju, ka kreklam izteikti puiciskas krāsas, bet varbūt tomēr ne?

Gribējās paspēlēties ar krāsām - ķēros pie diegspolīšu kārtošanas. Re kur K jaunkundze man palīdzēja:

Tādas nedaudz nostalģiskas pārdomas par manām vecajām, un ne tik vecām šujmašīnām:

Iesākumā bija vecā labā Singer šujmašīna, darbināma ar roku. Tāda melna,  spīdīga, ar zeltītiem rotājumiem. Tas koka puļķis, kas bija jāgriež uz riņķi, jau pats par sevi bija ko vērts.
Ja pareizi atceros, tad manējā izskatījās apmēram šādi. Un klāt vēl nāca maizes kastei līdzīgs koka vāks.
Manā jaunības dullumā šī šujmašīna likās kaut kas visai arhaisks un neforšs, jo gribējās taču  Čaiku. Kas to būtu domājis, ka tagad es to labprāt godā celtu,  un sauktu par īstu vintidžu, bet šujmašīnas vairs nav. Vai nu arī tā ir labi noglabāta kaut kur pie mammas mājās...

Un tā - sagaidīju es savu Čaiku. Čaika bija kaut kas īpašs. Čaikai bija ZIGZAGA dūriens. Iedomājaties tikai, ZIGZAGA dūriens. Bilde nočiepta no kaut kāda sludinājumu portāla - man tāds dīvāns nekad nav bijis:)
Čaikai nebija ne vainas - šuva kā lielgabals, gan plānus audumus, gan biezas ādas un tamlīdzigas lietas. Atmiņā nāk kaut kāds plaušveidīgs, somai līdzīgs veidojums no maziem ādas gabaliņiem, ar zigzaga dūrienu kopā sastiķētiem...

Pēdējo reizi augstākminētā Čaika ir redzēta un dzirdēta kaut kur Raņķa dambī. Ja satiekat, nododiet no manis sveicienus, jo mums tā arī nesanāca pieklājīgi atvadīties.

Un tad iestājās visai garš nešūšanas periods, jo bija jāmācās, jāceļo, jāpamētājās pa pasauli u.c. svarīgas lietas jāveic. Nu kāda tur šūšana var sanākt:)

Pauze beidzās, jo īsi pirms kāzām sapratu, ka man atkal gribēsies kaut ko šūt. Un tā, mūsu mājās ienāca Pfaff Hobby 1040. Ienāca pa kluso, ar manu vīra vecāku palīdzību (paldies viņiem par to), kā pārsteigums, bet es gan zinu, ka nāca kaut kur pa Ģertrūdes ielu no kāda veikaliņa Stabu ielā. Pfafiņam nebija ne vainas. Šuva visu un šuva pacietīgi. Pfafiņš atceļoja mums līdzi uz tuksnesi. Vēl šo to uzšuva, pāršuva, atlieca... Tagad sēž manā drēbju skapī un gaida, kad atkal to izvilkšu dienas gaismā.

Pfafiņam, vēl Latvijā esot, piebiedrojās Brother 1034D overloks. Šis brālis nāca no Bruņinieku ielas, tāpēc, kā jau ar vietējo, Pfafiņam nekādu saspringtu attiecību ar jaunpienācēju nebija. Katrs pildīja citas funkcijas, un  mierīgi līdzāspastāvēja. Arī brālis overlroks ir mērojis garo ceļu mums līdzi. Vienu brīdi jau domājām, ka esam to zaudējuši, jo kaut kur caur Saudu Arābiju braucot, pārvadātāji bija ne visai maigi "apgājušies" ar manu overloku. Diegu turētājs bija pārlausts uz pusēm. Kad pirma panika bija pāri, palīgā nāca superlīme, un viss atkal bija darba ierindā.

Ūfff, tas vēl nav viss:)

Pāris gadus atpakaļ kādā karstā jūnija dienā, tā ap manu dzimšanas dienu, man uz galda parādījās Singera jaunkundze vārdā Singer Quantum 9940. Singera jaunkundze nav šāda tāda parasta šujmašīna, bet gan kompjuterizēta šujmašīna. Singera jaunkundze mēdz but cimperlīga, bet visā visumā savas funkcijas pilda. Es vēl nemaz visus Singera jaunkundzes piedāvātos dūrienu variantus neesmu iepazinusi. Bet nu pogcaurumi Singera jaunkundzei sanāk pat ļoti glīši. Un vēl, tās podziņas Singera jaunkundzes vadības panelī arī ir ļoti smalkas - man šķiet, ka tiem mani nemanikīrētie nagi diez ko nepatīk...

Nu jau jūs domājāt, ka viss:) Nav gan!

Pēdējais klātnācējs šujmašīnu pulciņā ir brālis  Brother 2340 CV  -sauksim to par "apmaļotāju". Nu tas, kurš tā smuki nošuj svārku un bikšu galus divās līnijās. Un vēl -šitais brālis ir dikti piekasīgs diegu jautājumā. Tādas vidējas kvalitātes diegi tam neiet pie dūšas. Tad nu jāver maciņš tā platāk vaļā, un jameklē īpaši diegi:(




Man ir smagas aizdomas, ka manai visādi izlaidīgai uzvedībai šujmašīnu jautājumā vēl nebūt nav beigas. Gribās teikt kā "Briljanta Rokā" (nedaudz pārfrāzējot) - "Ņevinovataja ja, oņi sami prišļi"!