Cilvēks laikam ir spējīgs pierast pie pilnīgi visa. Arī pie dažādām kultūras atšķirībām, kas tā nemanāmi vai pat ļoti uzkrītoši iezogas lietu kārtošanas etiķetē. Kamēr mūsu ģimene katru rītu nervozi kasa galvas, darba vīzu gaidot, Indonēzijas darba ministērijas ļauži nekur lieki nesteidzās, jo viss jau tāpat notikšot...Un mēs mācāmies domāt savādāk, elastīgāk, radošāk. Un priecājamies par skaisto, skaisto Latviju!
