Sarkana Biete

Iespējams, ka tikai man laiku pa laikam iekrājas pāris iesāktu un nepabeigtu rokdarbu. Reizēm ir izbeigušies materiāli, kas ļautu konkrēto projektu godam pabeigt - reizēm ir vienkārši pazudusi iedvesma turpināt. Vēl kādu reizi attopos, ka sezona vairs nav īstā. Var jau atrast n-tos iemeslus, bet nu forši jau tas laikam tomēr nav.

Šodien saņēmos, un uzsāku savu nepabeigto darbu inventarizāciju. Kā pirmais man izleca šis izšuvums krustdūrientehnikā.





Lūdzu, neesiet pārāk bargi, jo krustdūrienmāksla man vēl ir samērā sveša. Kā nu mācēju, tā nu darbojos. Kaut kur pie izšuvuma beigām man aptrūkās zaļās krāsas diegs. Pasūtīju tāda paša numura papildinājumus, bet tonis tomēr ir savādāks. Nez, kāpēc tā?



No šī izšuvuma top dekoratīva spilvendrāna. Nāk taču Ziemassvētki!

Nākamais rindā ir šis ziemeļbriedis, kuram neesmu pieaudzējusi otru ragu. Pardon, labošos:) Iespējams, ka taps vēl kāds Ziemassvētku noskaņas aksesuārs. Un arī izšūto dūrainīti domāju piesaistīt Ziemassvētku noskaņas ansamblim.



Un kā par (ne)laimi, vakar manās rokās nonāca šis krustdūrienžurnāls.



Šie divi izšuvumi mani uzrunāja, bet kur lai tiem rod laiku?

Kā jūs cīnaties ar nepabeigtajiem rokdarbiem ?

Latvijā skaisti snieg, ASV trako Sendija, bet mēs brienam mangrovju purvā.







Nelielas izklaides smilšu kalnos.



Tā iesākas mangrovju koks.








Pa ceļam atradām sāls depozītus. Pagaršoju - patiešām sāls:)

Līdz rītdienai!

Un ir taču tomēr brīvdienas. Arī šūšanas aktivitātes nedaudz jāpiebremzē, lai izbaudītu...pilnīgu neko nedarīšanu. Viegli dārza un mājas uzkopšanas darbi neskaitās...Ārā joprojām tā ap 30 grādiem plusā, tāpēc ar pludmaļošanos arī pagaidām neaizraujamies. To atliksim uz pēcZiemassvētku brīvdienām, bet par tām jau būs pavisam cits stāsts. Varu tikai pačukstēt to, ka Rokfellera centra egles un Kenijas Safari parku vietā izvēlējāmies kaut nedaudz mierīgāku...nu bet es atkal lecu notikumiem par priekšu.

Šovakar manai lielajai jaunkundzei ir īpaši svētki - viņa dosies ciemos pie kādas draudzenes, kas atbraukusi paciemoties pie sava tēta un pamātes no tālās Zviedrijas. Šī meitene divus gadu nodzīvoja šeit, tāpēc abas ar manu jaunkundzi ir labi pazīstamas. Ielūgumā rakstīts, ka līdzi jāņem guļammaiss. Ja jau rakstīts, tad tādam arī tapt. Ņēmu vienu sintapona pildījuma segu un vienu flīsa segu - samontēju abas kopā, pārlocīju uz pusēm, nošuvu gar malu.





Klāt vēl uzšuvu mazu spilvenu ar pieskaņotu spilvendrānu.

Jauno guļammaisu iemēģināja abas meitenes, un atzina par labu esam.


Pilnīgi slinkojusi tomēr neesmu, un tāds ir mans progress, japāņu bērnu modi apgūstot.


Šķiet, ka esmu izvēlējusies mežģīnes, kas tomēr ir nedaudz par smagām šim sārtajam linu audumam, bet kopefekts man tik un tā patīk.

Nevaru nekādi saņemties rokriņķu apstrādei, bet tas tik un tā drīzumā būs jādara...slīpdiega lentītes šim nolūkam jau sagatavotas. Un par slīpdiega lentītēm runājot - es kārtējo reizi apdedzināju savus "knaģus", un Ebay nopirku Simplicity Bias Tape Maker par ļoti saprātīgu naudiņu. Joanns veikala piedāto cenu izdalot uz trīs:) Lietotu, bet viss darbojoties. Drīzumā ziņošu,vai tas atbilst patiesībai:)




Šis ir mans šī rīta "laupījums". Braucu meklēt rāvējslēdzēju meitas guļammaisam. Tik gara rāvējslēdzēja tur nebija, bet bikšgumija, divi jauni šķēru pāri un sauja podziņu gan.

Man ir tāds paradums - visas pogas pirms lietošanas nomazgāt.



Mēs abas ar mazo jaunkundzi ar novannotajām pogām spēlējāmies kādu pusstundu vismaz - skaitījām, dalījām pa krāsām, un nedaudz arī izbārstījām pa grīdu.


Pie pēcpusdienas kafijas mana lielā meita pasniedza šo Elmo kūciņu.

Es viņai asociējoties tieši ar šo Sesame Street personāžu.


Iespējams, bet man pašai tuvāks ir Cepumu Briesmonītis:)


Lai jums jauka pirmdiena!

Šodien pie mums Dohā ir lieli svētki, jo pie mums ir atceļojis krievu balets. Un nevis šāds tāds balets, bet ar pašu Ilzi(atvainojiet, Ilsi ar "s" burtu, jo tieši tā viņa savu vārdu prezentē šeit un arī savā mājaslapā) Liepu vienā no galvenajām lomām.

Es, protams, ļoti nopriecājos, un jau gandrīz nopirku biļetes, bet kaut kāds likteņa pirksts mani no šī pasākuma atturēja, Biju gatava maksāt 200, vai pat 350 Katāras riālus par biļeti, kas latos būtu apmēram 29 vai 51 lats pēc šodienas konvertācijas kursa.

Nezinu, kādu iemeslu dēļ, mana kredītkarte dotajā brīdī atteicās šo pirkumu veikt, un kad tā bija attapusies, tad palikušas bija tikai biļetes pa 550 un 750 riāliem katra - 81 vai 110 lati par biļeti. Hmm, balets man ļoti patīk, bet maize galdā arī:) Varbūt tomēr kādu citu reizi...

Un nu otrais modelis no japāņu žurnāla. Šoreiz izņēmu 100. izmēra piegrieztni, jo mana mazā poga ir jau uz robežas starp 90. un 100. izmēru. Kleita sanāca pabrīva un diezgan gara, bet bērni taču aug griezdamies, vai ne:)


Tāda izskatījās mana mazā modele, pirms palīga nāca Misters Twix...



Un nu jau ir labāk...


eh, nu ir pavisam labi:)




Šī kleita ir tāds tētu variants - viegli uzvelkama un novelkama bez kādām piņķerīgām pogām vai rāvējslēdzējiem.

Nākamais modelis būs šis topiņš:



Un šādi ir manis izvēlētie audumi:


Iespējams, ka pie viena uzšūšu arī bikses, lai tops nejustos vientuļš.

Visām jauku piektdienu un nedēļas nogali!

Jipīīī - brīvdienas ir sākušās! Šorīt meditējot pie kafijas krūzes, nedaudz papētīju darba nedēļas un nedēļas nogales proporciju evolūciju kultūrvēsturiski ekonomiskā griezumā. Nonācu pie secinājuma, ka es negribētu strādāt ne Čīlē, ne Indijā, kur par pilnīgi normālu darba nedēļas garumu tiek uzskatītas attiecīgi 45 stundas un 45 līdz 48 stundas nedēļā. Un nepierunāsiet mani strādāt arī Kolumbijā, kur darba nedēļa ir 48 stundas nedēļā kā likts. Irānu un Afganistānu man arī lūdzu nepiedāvāt, jo tur ir tikai viena brīva diena nedēļā. Somija būtu jau pavisam cits jautājums, jo tur pat varot tikt sveikā cauri ar nieka 32 stundām nedēļā. Vai tas nebūtu jauki?

P.S. Šīs informācijas druskas sagrābstītas Vikipēdijā.

Nu tas tā - liriskai atkāpei, tā teikt. Un nu solītās kleitas/sarafāna A fotogrāfijas.


Skats no priekšpuses


un no mugurpuses



šeit vēl labāk var redzēt aizdari ar podziņām


un vēl viens bonusa kadrs:)




Šeit nofotografēju iepriekšējā rakstā minētās pogcaurumotājpēdiņas, kas mani tā samulsināja. Pa kreisi ir redzams Pfaff Ambition 1.0 komplektācijā iekļautais pogcaurumotājs, un pa labi - tā ekvivalents no Pfaff Hobby 1040 komplekta. Vēl joprojām neesmu atkodusi, kāpēc oriģinālais Pfaff Ambition 1.0 pogcaurumotājs veidoja konkrētajai podziņai pēc lieluma neatbilstošus pogcaurumus:(

Ko tur lieki skumt - liekam jaunu bildi iekšā. Viss iet pēc plāna, un jau esmu ķērusies pie nākamā modeļa.




Pēc manas loģikas tam būtu jābūt apzīmētam ar burtu "B", bet man, sekojot tehniskajiem aprakstiem sadaļā "How To Make It", sanāk burts "C". Un izskatās, ka modelis "D" vispār būs jāizlaiž, jo tā ir blūze pieaugušai sievietei.



Laikam jau vakardienas kaķstāsta ietekmē izvēlējos tieši šo audumu ar kaķēniem. Auduma izcelsme - nenosakāma, bet ir aizdomas, ka "vainīgi" būs ķīnieši:)



Apdarei izvēlējos punktotu audumu. Vakar gludinot šo audumu sapratu, ka nemaz nav jāēd kaut kādas speciālas sēnes vai jāpīpē zāle, lai apreibinātos - pilnīgi pietiek kādu laiku skatīties uz šo punktoto audumu, un galvā viss sāk griezties. Šis ir tas pats audums, kuru izmantoju lielās meitas grāmatu somai , un arī šiem svārkiem ir ticis kāds gabals no šī punktainā auduma.

Nobeigumā solītais visu modeļu rezumējums:





































Lai jums visām jauka šī 1433. gada 9.decembra diena pēc Hidžri kalendāra jeb jauku jums šo trešdienu:)