Jā, beidzot nu ir pienākusi tā diena, kad mūsu mājās savus savus vēderus ir atvēruši četri čemodāni, un četri pāri roku tajos stūķē iekšā vasaras dzīvei nepieciešamo ekipējumu. Ceturtais roku pāris (tas, kurš vismazākais) ik pa laikam "piekārto" pārējo ģimenes locekļu čemodānus, un mammai jāuzmana, lai uz Rīgu GPS uzpariktes vietā līdzi neatlido dakšas un naži, vai arī slota, piemēram...
Pateiktas ir ardievas piektajai klasei, un nākamo skolas gadu mana lielā meita pavadīs jau citās telpās - starp "lielajiem":) Un mammai kārtējais jautājums - kur tas laiks tik šausmīgi skrien, un vai bērnību var noturēt aiz matiem???
Un Bukarestes starptautiskā skola pat nenojauš, kāds talantīgs mūzikas skolotājs būs viņu rindās jau visai drīz. Mums Tevis ļoti pietrūks, Mister Vik...
Kaut gan caur jūnija tuksneša smiltīm drīz jau pati sevi vairs neredzēšu. Tuksneša jūnija specifikas ilustrācijai pievienoju bildi no
Katāras Hroniku mājaslapas.
Tik traki vēl pie manas mājas nav, bet par bezsmilšainu grīdu, mašīnu un visu pārējo pagaidām varu aimirst. Sakožu zobus (jep, tur arī smiltis), un skaitu dienas līdz atvaļinājumam...
Kamēr es cīnos ar tveici un savu sirdsapziņu, pēdējo vietējās cenzūras izgājienu pārņemta, maijs ir aizmucis, pat ar roku nepamājot, un jūnijs neatlaidīgi stumj laika ratu uz priekšu.
Un labi, ka tā, jo skumjas par aizbraucējiem ir jāpārvar, un jādzīvo vien tālāk.
Ar nekādiem jaunumiem iz manas rokdarbu stūrīša jūs nevarēšu iepriecēt, bet ar lielu prieku (un tikpat lielu nokavēšanos - te man pienākas sabiedriskais "fui") prezentēju Kintijas piedāvāto
Janome MyLock 134D overloka apskatu.
.JPG)
.jpg)
