Dzīvei svešā zemē ir kaut kāda līdzība ar partneru attiecībām. Jā, ir tur savs medusmēnesis, kad viss ir jauns un elpu aizraujošs, bet tad tam seko klupšana un atkal kājās stutēšanās, un "viss man līdz brošai" mijās ar "ak, cik te viss ir jauki". Manai un Indonēzijas "kopdzīvei" nu jau ir septiņi mēneši, un varu teikt, ka abas esam daudz maz viena pie otras pieradušas, apzinājušas trūkumus un spēka punktus. Indonēzija man ir iemācījusi uz lietu kārtību skatīties nedaudz brīvāk un nepiespiestāk.
Pagaidām manas zināšanas par Indonēziju aprobežojas ar pāris pilsētām un apdzīvotām vietām Javas salā un Bali salu, bet šo faktu noteikti mēģināšu tuvākajā nākotnē labot. Indonēzija ir tik dažāda!
Pagājušās nedēļas nogalē devāmies apciemot Bandungas pilsētu, a.k.a. Kota Kembang (Ziedu Pilsētu) jeb Indonēzijas Parīzi.
Tautā pazīstama arī kā vieta, kurp indonēzieši, malaizieši un pat glancētās Singapūras iedzīvotāji dodas pēc lētām/lētākām štātēm. Un kāds tur brīnums, jo Bandunga ir tekstila industrijas milzis, kas pilda tādu zīmolu veikalu plauktus kā Old Navy, Gap, TopShop, Banana Republic, H&M, Hugo Boss, Armani, Versace...vai man vēl turpināt?:) Šī lētākpārdošana Bandungai ir tik ļoti iepatikusies, ka liela daļa "outlet" veikalu iepērk pārpalikumus un daļējus brāķīšus arī no Taizemes, Vjetnamas un pat Portugāles ražotnēm.
Neliegšos, arī es kritu kārdinājumā, un nedaudz (relatīvi, protams:) paplašināju sava skapja saturu.
Mūsu Bandungas braucienam gan bija cēlāks virsmērķis - proti, apskatīt turpat netālu dislocēto Tangkuban Perahu (vulkānu Perahu). Jā, un vēl bija doma apciemot audumu un tekstīliju tirgotavas ar cerību atrast supergaru rāvējslēdzēju un citus šūšanas piederumus. Rāvējslēdzēju nenopirku, bet vulkānu gan apciemoju.
Uz Bandungu devāmies ar vilcienu. Lidošana man patreiz nešķiet visai simpātiska, objektīvu un subjektīvu iemeslu dēļ...un es ceru, ka turpmāk lidmašīnas turēsies gaisā, mistiski nepazudīs, netiks "netīšām" notriektas, neiekļūs "intertropical convergence zone", nejauši neietrieksies kādā tiltā, un visiem pilotiem ar galvām viss būs vislabākajā kārtībā. Nu tas tā, liriski aerofobiskai atkāpei.
Bet nu atpakaļ pie vilcieniem. Tie man vienmēr ir gājuši pie sirds - elektriskie, ar dīzeli darbināmie un ātrvilcieni. Indonēzijā ātrvilcienu vēl nav, bet kaut kur lasīju, ka nākotnē tādi tiek plānoti. Ar ātrvilcienu brauciens no Džakartas uz Bandungu būšot tikai kādas nieka 30 minūtes, bet mēs priecājāmies arī par trīs stundu braucienu.
Pagaidām manas zināšanas par Indonēziju aprobežojas ar pāris pilsētām un apdzīvotām vietām Javas salā un Bali salu, bet šo faktu noteikti mēģināšu tuvākajā nākotnē labot. Indonēzija ir tik dažāda!
Pagājušās nedēļas nogalē devāmies apciemot Bandungas pilsētu, a.k.a. Kota Kembang (Ziedu Pilsētu) jeb Indonēzijas Parīzi.
Tautā pazīstama arī kā vieta, kurp indonēzieši, malaizieši un pat glancētās Singapūras iedzīvotāji dodas pēc lētām/lētākām štātēm. Un kāds tur brīnums, jo Bandunga ir tekstila industrijas milzis, kas pilda tādu zīmolu veikalu plauktus kā Old Navy, Gap, TopShop, Banana Republic, H&M, Hugo Boss, Armani, Versace...vai man vēl turpināt?:) Šī lētākpārdošana Bandungai ir tik ļoti iepatikusies, ka liela daļa "outlet" veikalu iepērk pārpalikumus un daļējus brāķīšus arī no Taizemes, Vjetnamas un pat Portugāles ražotnēm.
Neliegšos, arī es kritu kārdinājumā, un nedaudz (relatīvi, protams:) paplašināju sava skapja saturu.
Mūsu Bandungas braucienam gan bija cēlāks virsmērķis - proti, apskatīt turpat netālu dislocēto Tangkuban Perahu (vulkānu Perahu). Jā, un vēl bija doma apciemot audumu un tekstīliju tirgotavas ar cerību atrast supergaru rāvējslēdzēju un citus šūšanas piederumus. Rāvējslēdzēju nenopirku, bet vulkānu gan apciemoju.
Uz Bandungu devāmies ar vilcienu. Lidošana man patreiz nešķiet visai simpātiska, objektīvu un subjektīvu iemeslu dēļ...un es ceru, ka turpmāk lidmašīnas turēsies gaisā, mistiski nepazudīs, netiks "netīšām" notriektas, neiekļūs "intertropical convergence zone", nejauši neietrieksies kādā tiltā, un visiem pilotiem ar galvām viss būs vislabākajā kārtībā. Nu tas tā, liriski aerofobiskai atkāpei.
Bet nu atpakaļ pie vilcieniem. Tie man vienmēr ir gājuši pie sirds - elektriskie, ar dīzeli darbināmie un ātrvilcieni. Indonēzijā ātrvilcienu vēl nav, bet kaut kur lasīju, ka nākotnē tādi tiek plānoti. Ar ātrvilcienu brauciens no Džakartas uz Bandungu būšot tikai kādas nieka 30 minūtes, bet mēs priecājāmies arī par trīs stundu braucienu.
 |
| Visai prātīgs atgādinājums, manuprāt |
