Sarkana Biete

Tad nu paceļu izlozes dalībnieku sarakstu. Ja esmu kādu izlaidusi - lūdzu ziņot ASAP. Izloze notiks pusnaktī, sveču gaismā:):) Nu labi, sveces piedomāsim, bet pusnakts gan tā būs!

Kas tad tiek izlozēts?


Plus vēl kāds mazumiņš no maniem krājumiem:) Tā teikt - bonusā! Tas tiks piemērots vinnētājas vajadzībām - kaut kas no šujamlietām vai adāmlietām!

Par priecīgo...

Šorīt mani ļoti iepriecināja ieraksts Laines blogā, jo tur gozējās manai meitiņai Klērai veidotais kubs. Esmu (kārtējo reizi:) sajūsmā par Laines izdomu un izpildījumu!!!! Pašu kubu dabūšu apčamdīt nedaudz vēlāk, jo tam vēl garš ceļš mērojams līdz adresātam.

Par raibumiem...

Pāris dienas atpakaļ braucu tillu lūkoties, jo, redziet, riktīgs Pirmās Komūnijas ietērps bez tilla plīvura neesot nekāds īstais:) Tad nu iegriezos vienā no audumu-kleitu tirgiem pēc tilla. Kā es to plīvuru veidošu, pagaidām vēl ir īsta migla, bet gan jau..

Kamēr es tillu pirku, mana meita ļoti sapriecājās par sekojošu ietērpu:


Šajā brīdī mana latvieša-minimālista sirsniņa gandrīz apmeta kūleni:) Un reizē arī sanāca smiekli, jo manai meitai taču princešu lietas vairs neinteresējot, visam jabūt rokzvaigžņu stilā, nekādas cakas utt.:):)

Ja no šīs bildes vēl jums nav raibs gar acīm, tad nu lieku jums priekšā šo kolāžu no augstākminētā veikala labumiem: bildēts ar telefonu - kvalitāte ne tā labākā...



Jums vēl nav raibs gar acīm? To var labot:) Šeit būs vēl divas kolāžas no kaimiņveikala, kur var nopirkt visādas rišiņas, mākslīgos ziedus, pogas un visādus citādus daiļumniekus:




Cerams, ka par pēdējo kolāžu es nedabūšu pa Bieti Sarkano:), jo, kā nu es tā uzdrīkstējos  - Emīra bildi salikt vienā kolāžā ar manekeni-plikni...

Un ja nu runājam par priecīgo, tad šeit tāds maziņš ieskats mūsu tuksneša Jāņos. Pīrāgi gan šoreiz izpalika, pie vainagu pīšanas stratēģijas arī vēl jāpiestrādā, bet oma visiem tik un tā bija pacilāta:






Un nu par saldsērīgo...

Jūnijs šeit ir ar tādu saldsērīgu nokrāsu, jo šis ir tas laiks, kad iebraucēji - viesstrādnieki, kā tādi gājputni, pārceļas uz citām valstīm. Kāpēc tieši jūnijs? Laikam jau tāpēc, ka mācību gads beidzas ap šo laiku, un lielākā daļa darba kontraktu arī. Daži no "ekspatiem" atgriežas savās dzimtajās zemēs, bet citi turpina pārvietoties pa apaļo zemeslodi.

Mūsu feinie kaimiņi no Jaunzēlandes, dosies uz Puketu, Taizemē. Prāts ir visai bēdīgs, jo bijām ļoti saraduši, un bērni ir kļuvuši par ļoti labiem draugiem. Jāpiebilst, ka savās mājās kaimiņi nevarēja atgriezties, jo māju kā tādu vairāk gluži fiziski nav:( Kaimiņi ir no Christchurch pilsētas, kuru pagājušo gadu un arī šogad piemeklēja vairākas zemestrīces. Kaimiņu māja ir sagruvusi...Es varu tikai apbrinot viņu optimismu, jo viņi, kā vienmēr, saka, ka viss būšot labi, un lai mēs braucot ciemos pie viņiem uz Taizemi:)

Šodien atkal uznāca sentiments pēc mājām. Nāk taču Jāņi!

Šogad mēģināsim svinēt Jāņus tepat - kaut arī bez īsta latviešu alus un tradicionālā ugunskura. Kas zin, varbūt pat iemēģināšu roku speķa pīrāgu cepšanā. Atzīstos, nekad neesmu tādus pati cepusi. Jā, jā, zinu - Latvijas pilsonību viņai nost par šitādu robu latviešu kulinārmākslā:) Varbūt kādai no jums ir feina receptīte minētajiem pīrādziņiem?

Nezinu, vai saistībā ar to sentimentu pēc mājām vai kā, bet man ļoti sagribējās kārtainos tunča salātus. Tādi mūsu mājās tiek gatavoti ļoti reti, jo konservēts tuncis un majonēze ir mana cienītā "melnajā" sarakstā:) Proti, viņa uztverē patiess "seafood" ir svaigs tuncis un citi tā ekvivalenti. Ko tu padarīsi, ka mēs esam auguši pie ļoti atšķirīgiem ūdeņiem:) Bet svaigi ceptu tunci viņš gatavo vienkārši lieliski, tāpēc es nesūdzos.



Un tā zilā krūzīte, kas kopār ar salātiem tikusi kolāžā, nāk no Polijas. Nekad nebūtu domājusi, ka man varētu patikt trauki zilos toņos, bet poļu keramika mani ir aizrāvusi.



Un šeit man ir publiski jāatvainojas redīsam, kuru nepamatoti apvainoju un nosaucu par "košuma krūmu". Re, cik varens tas tomēr ir izaudzis, un pat paspējis apbērnoties. Garšo droši vien pēc suņa vai putuplasta, jo, par kādu gan sulīgumu varam runāt 40 grādu karstumā....

Vispār gribēju šo ierakstu veltīt abaijām, bet kaut kā pamatīgi esmu noslīdējusi no temata. Tunči, redīsi, keramika:)

Abaiju sakarā meklēju kādas bildes savā personiskajā fotoarhīvā,un panikā konstatēju, ka neliela daļa no tām ir izkūpējusi!!!! Paldies Dievam, ka man piemīt sava veida uzmanības deficīta sindroms, un es esmu izveidojusi n-tās galerijas netā, gan Picasā, gan Flikerī, un kas zin vēl kur. Par dažām no šīm galerijām esmu visai veiksmīgi aizmirsusi, un tās kaut kur vientuļi ganās interneta plašumos. Abaijas bildes neatradu dažas tomēr atradu (skat. zemāk), bet atradu kādu senāk šūtas kleitas bildi. Izrādās, ka esmu tomēr šuvusi kaut no zīda:)


Tagad man stipri jāpiedomā, kura gadā šis tērps ir tapis. Ā, bet te man talkā nāk pati Picasa, kas smuki visu saliek pa attiecīgo gadu mapītēm:) Un tā  - šis tērps ir tapis Garangaou pasākumam par godu, 2008. Gada septembrī. Par pašu Garangaou pastāstīšu nedaudz vairāk, kad tuvāk nāks Ramadāna mēnesis.

Un te bildes no 2005. gada, kad braucām uz Omānu. Ceļš no Katāras uz Omānu ved caur Saudu Arābijai, un, lai respektētu vietējās tradīcijas, es arī izmēģināju šo mistisko ietērpu - abaiju:


Šeit es izmisīgi cīnos ar vēju, lai uzliktu galvā hidžabu.

Tā, nu beidzot apkopoju izlozes dalībnieku sarakstu. Tas, protams, nenozīmē, ka vēl nevar pieteikties izlozei. To var izdarīt līdz 30. jūnijam. Liels jums visām paldies par interesi un jaukajiem komentāriem:)

1. Aija Eliņa no Aijas Lietas bloga
2. Daiga no Daigas Soma bloga
3. Madara no Puķuzirnis bloga
4. spaariite no spaariite bloga
5. megalauks no marutas megalauks bloga
6. Diāna no Bērnu lapa bloga
7. ineta no Sev un citiem par prieku bloga
8. Inese no Pie Ineses bloga
9. borizo no vaļa smaids bloga
10. Hela no Hela darbojas bloga
11. Happy Home no Happy Home bloga
12. Laura no Ideju krelles bloga
13. Plūmīte no Plumītes Pasaule bloga

Ja kādu esmu ķļūdas pēc izlaidusi, lūdzu, skaļi bļaut par šādu netaisnību!:)


Nu jau vairāk kā nedēļu neesmu skaitījusi dziesmas līdz vasaras brīvdienām. Daru to šorīt pie lielas kafijas krūzes:)

Un tā,  dziesma Nr. 25 - mūsu ģimenes mašīnbraucamklausāmskaļābalsīdziedamā klasika:) Kaut kā ļoti labi sapasē ar patreizējiem laika apstākļiem...




Nākošās trīs dziesmas laikam būs vairāk saprotamas un pieņemamas amerikāņiem, bet mūsu ģimenē bez šīm neiztikt:) Tīri intereses pēc, iesaku paskatīties, kādas dziesmas ir Schoolhouse Rock klāstā, jo bez tīri amerikāniskajām dziesmelēm par Konstitūciju un ASV vēsturi, tur ir ļoti jaukas un bērniem saprotamas dziesmiņas par planētām, matemātiku, gramatiku un citam svarīgām lietām.

Dziesma Nr. 23 - School House Rock "The Great American Melting Pot"

Paskat, paskat, pie kādiem jauniem mētelīšiem ir tikušas mūsu ciematiņa dateles. Kāds jau ir izskrubinājis caurumiņu vienā no dateļkulītēm, un uzlicis kādu dateli uz kārā zoba:)

Un nu par citām šī reģiona īpatnībām:

Ko sadarīt piektdienā, kad ārā ir virs 40 grādiem plusā? Atbilde ir visai vienkārša - cepties saulītē kādā "bīčiņā" vai arī defilēt pa kādu no ar gaisa kondicionieriem aprīkotu iepirkumu centru. Mēs izvēlējāmies otro variantu, un dienu iesākām baudot brokastis Dean & Deluca kafejnīcā Villaggio iepirkumu centrā.

Tikai, lūdzu, nepadomājiet, ka mēs tā bieži brokastojam, jo šī vieta nav no tām lētākajām. Šīs brokastis bija tāds novēlojies manas dzimšanas dienas kūkas aizvietotājs:)

Ai, kā man gribētos jums kaut ko smuku uzšūtu/uzadītu/uztamborētu atrādīt, bet nekā tāda man pagaidām nav:)

Vispār mans rokdarbu modžo bija kaut kur pazudis - lai arī pie kā neķertos klāt, viss gāja greizi nepareizi. Adatas lūza, diegi plīsa utt. Un vēl joprojām morāliski cīnos ar meitu kleitām. Nolēmu kleitas nolikt malā uz brīdi, lai "pamarinējas", un tad ar jaunu elpu metīšos darbos iekšā. Lūdzu neuztveriet šīs manas rindas kā gaudas, bet gan vienkāršu faktu konstatāciju:)

Re kur maziņš ieskats kleitas tapšanas - "marinēšanas" procesā:



Biju arī nedaudz noskumusi par šīs vasaras plāniem, kuros Latvijas apciemošana šoreiz nav iekļauta. Bet nu visu laikam nevar gribēt...Kā tur bija ar to zāli, kas citur vienmēr zaļāka?:) Pagaidām izlīdzos lasot jūsu ierakstus par Latvijas vasaru, un esmu ļoti pateicīga jums visām par šīm pozitīvisma "iešpricēm"!

Un šeit ir ilustrācija manai nepacietīgajai dabai. Nevarēju sagaidīt, kad līdz manai beduīnu teltij atceļos Q-Snap ramītis, lai varētu ķerties pie izšūšanas krsutdūrienu tehnikā, un sāku kaut ko ķimerēties bez rāmja palīdzības. Rūdītās krustiņotājas, esiet lūdzu iecietīgas - zinu, ka tālu no ideāla, bet nu cenšos:) Jā, un tematika IR Ziemassvētku :)

Man tā iepatikās Ceitas interneta salīdzinājums ar saulē nogurušu gliemezi, ka atļāvos šo izteicienu aizlienēt sava šodienas ieraksta nosaukumam. Cerams, ka Ceita neļaunosies:)

Es gan ar saulē nogurušu gliemezi salīdzinu pati savus tempus:) Re, man pat uz šujmašīnas ir tāda podziņa - laikam jau šādam karstumam paredzēta šūšanas programma, jo viss man patreiz noooootttttiiiieeeeek ļļļļļļļļļļļļļļļloooooooooooooooooottttttttttttttttttiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii llllllllllllllēēēēēēēēēēēēēnnnnnnnnnnniiiiiiiii, jo ārā ir sasodīti karsts....

Kur palika mana svētdiena???

 Laikam atkal Laika Vecis ar lielām šķērēm atskrēja, sagrieza manu svētdienu sīkos gabaliņos, un izkaisīja mūžībā...

Un nepaspēju es vakar savus aizvakardienas pirkumus nobildēt dienas gaismā. Visu audumu izmazgāt, un daļu no tā  gandrīz sabojāt, gan es paspēju:) Ilgi domāju, kā piecus metrus zīda auduma pirms šūšanas izmazgāt - vannā taču nebāzīsi, vai ne? Jā, es izdarīju to, ko nedrīkst - tikai nesitiet mani - es iebāzu zīda audumu vešenē....


Viss gan ir beidzies veiksmīgi, bet otreiz es tā vairs nedarīšu, un citiem arī neiesaku. Spīdumu audums nezaudēja, bet izgludināt gan to bija gandrīz neiespējami.

Tādi nu izskatās mani izejmateriāli. Pāraugušais redīss gan kleitas šūšanā nepiedalīsies. Ieliku to tikai tā - ilustrācijai. Te karstumā nabaga redīss ir galīgi apjucis , un sadomājis kļūt par košuma krūmu:)



Vispār, man lielās meitas Pirmās Komūnijas kleita patreiz sagādā lielas radošās mokas. Tā ir, kad ir dažādu audumu izvēle, un miglā tīta pašas kleitas koncepcija...bet nu gan jau viss nostāsies savās vietās...



Un re kur mana 30 dziesma. Nedaudz pa riteņiem, Ķīnas pārapdzīvotību un, protams, mīlestību:

Šodien vēl pirms darba, tādā kā galopa solī, devos uz audumu tirgu, jeb šeit dēvētu par "souq". Ar matu sukām un lamuvārdiem te nav nekāda sakara:) Souq ir tāds arābisks tirgus variants.

Paķēru līdzi fotokameru, un nodomāju: "Re, kā es tagad sabildēšu, lai redz citi, kāda mums te eksotika". Mmmm, ideja jau laba, bet ja tikai tas bildētājs būtu pārbaudījis, kāds objektīvs ir palicis uz kameras. Biju piemirsusi, ka pēdējo bildēju savu meitu, un šim nolūkam biju uzlikusi portreta objektīvu. Tas nu galīgi neder tādām mazām šaurām bodītēm, kādas ir audumu tirgū. Tad nu ņemiet par labu, kas nu ir sanācis. Kāpos atmuguriski cik nu varēju, bet bez iegāšanās pie pretējās sienas atstutētajos auduma baķos vai nejaušas iesēšanās kādai no pircējām klēpī, man nekas labāks nesanāca.

Bez rokdarbiem visu vasaras brīvlaiku es neizturēšu, tas nu ir skaidrs.

Šujmašīnas līdzi paņemt nevarēšu - tas arī skaidrs.

Parasti šādās situācijās es izlīdzos ar kādu adīkli vai tamborējamu gabalu, bet šoreiz gribētos pamēģināt kaut ko man jaunu un nezināmu rokdarbu lauciņā.

Filcēšanas, dekupāžas,  un tamlīdzīgas ķēpīgas padarīšanas laikam nederēs, lai gan sen jau gribu kaut ko izveidot kādā no šīm tehnikām.

Mans skats aizvien vairāk sāk vērsties uz krustdūrienu pusi...Un te nu es esmu ienākusi man pilnīgi nepazīstamā teritorijā. Sākumā šķita, ka tur nekā sarežģīta nevar būt - ņemam audumu, adatu, diegu un rāmīti, un uz priekšu!

Ha! Lēnām pār tiltu, tā teikt. Sāku lasīt par dažādajiem audumu un krustdūrienu veidiem, un sapratu , ka pagaidām vēl nekā tā īsti līdz galam nesaprotu:) Un te nu man jāprasa pēc padoma tām, kas šito lietu prot, un orientējas visā informācijas gūzmā par izšūšanu krustdūrienu tehnikā. Vai ir kādi ieteikumi, ar ko labāk sākt iesācējam? Un kas ir tas absolūti nepieciešamais, kas jāiegādājas? Kāda veida rāmis utt?

Kaut kur pa sapņiem es jau izšuju kaut ko šai bildītei līdzīgu:)







Un šeit mana 32. dziesma - šoreiz gribējās kaut ko sentimentālsmeldzīgi tveicīgu...

Vai miegs vispār ir vajadzīgs?

Mūsu mājās daži mazi cilvēkbērni tam ne visai tic, un nakts stundās pārbauda savu  plaušu tilpumu, un mammas pacietības mēru. Nu izturēju, bet šodien man ir stipri jāpiedomā, lai kaut ko nenoputrotu... Pats trakākais, ka vēl šovakar jāstrādā.

Smalkiem rokdarbiem arī šodien neķēros klāt, tāpēc pārlūkoju, kas jau dažu TV vakaru laikā ir uztapināts.

Mana lojalitāte vienam un tam pašam tamborējuma kvadrātiņam ir vienkārši apbrīnojama. No šī kvadrātiņa esmu tamborējusi vairākus pončo, šalles, tagad top sedziņa, un, jā - ar šādiem kvadrātiņiem jaunā veidolā atdzima mani piegriežņpiegaldaturētājsvariņi:)



Un re kur paša universālkvadrātiņa "recepte":



Un šāda ir mana 33 dziesmas izvēle - ļoti atbilstoša manam patreizējam fiziskajam un dvēseliskajam stāvoklim:

Jūnijs nu ir klāt - man ļoti patīk jūnijs, jo jūnijā visas domas par un ap brīvdienām tik grozās. Jūnijā ir arī zemenes un Jāņi, un mana dzimšanas diena kaut kur tam visam pa vidu.

Vakar biju bankā noguldīt savu sūri grūti pelnīto naudiņu, un bankas menedžeris izvilka savu ID karti, un man rāda - skat, mums dzimšanas dienas vienā dienā. Un tad vēl piebilda, ka tas taču ir laimīgs datums, un šajā datumā dzimušie ir laimīgi cilvēki.

Aizdomājos , un tiešām - tā arī ir:) Kaut kā tā oma pati par sevi uzlabojās! To pat nespēja nobojāt fakts, ka zīda audums, ko biju noskatījusi meitu kleitām, bija izpirkts. Uz baķa bija palikušī tikai pāris metri, bet man ir jāietērpj divas jaunkundzes. Jūlijā kristīsim K jaunkundzi, un E jaunkundzei būs pirmā komūnija.

Kristībām noskatīju šo kletiņu, tikai nedaudz saīsinātākā variantā, jo mazule tad jau noteikti ies pati savām kājām, un tādā garā štātē pīsies.

Pirmajai komūnijai E jaunkundze izvēlējās šo modeli no Sewing Clothes Kids Love: