Sarkana Biete

Kamēr trakā Irēna plosās pa Amerikas austrumkrastu, mūsu mājās joprojām uzdarbojas Lielā rudens tīrīšana. Tā jau ir pārņēmusi visu māju, un tik drīz es tai svinīgo noslēgumu neredzu. Ļoti ceru, ka tā pamazām no RUDENS tīrīšanas nepārvēršas ZIEMAS, vai, pasarg Dievs, PAVASARA tīrīšanā...

Šodieniņ' pavadīju manas lielās jaunkundzes istabā...un brīnījos, kur viens deviņgadīgs sievieškārtas radījums savā īsajā mūžiņā ir paspējis savākt tik daudz ķužu, nieciņu, leļļu, krāmiņu, mazu aploksnīšu, vēl mazāku piespraudīšu, magnētiņu, piezīmju blociņu, matu sprādžu....šo sarakstu es varētu turpināt, un izsmelt visu vienā bloga ierakstā atļauto zīmju skaitu. Nu ko, ābols no ābelītes (khe, khe:) tomēr tālu nav nokritis. Bet to var labot - gan manā, gan manas lielās jaunkundzes gadījumā.  Mantības organizēšana un minimizēšana mums patreiz ir jo īpaši aktuāla, jo lielajai jaunkundzei tagad nāksies dalīties ar mazo jaunkundzi dzīvojamajā platībā. Jā, mazā jaunkundze no mīļās vecāku guļamistabas ir oficiāli pārvākusies uz lielās jaunkundzes apartamentiem. Pagaidām abas puses ir apmierinātas...


Bet es tikmēr priecājos par savos krājumos atkalatrastajiem retro labumiem. Varbūt reiz pienāks arī tāda diena, kad no šīm piegrieztnēm kaut kas tiks materializēts:)

Šie varēu būt kādi 60, 70tie gadi?


Te jau noteikti velk uz 70 gadu viduci un beigām



Un šeit kau tkas no Mad Men seriālā attēlotās ēras modēm.



Mazo jaunkundžu tērpi



Šis ir mans favorīts.





Patrones izmēru tabula

Maza pauzīte ar nejauši satiktu ļoti enerģisku un draudzīgu šuneli vārdā Tekila.



Viens no spoku vajātajiem namiem - The Olde Pink House, kur nešpetnais lēdijspoks spundējot meitenes  tualetēs. Tas gan mūs neatturēja no dienvidu virtuves nobaudīšanas šajā namā esošajā restorānā.

Tā laikam ir kāda izglītības sistēmas darbinieku kopēja iezīme, ka katram gadam tiek atzīmēti divi nopietni sākumi - 1.janvāris un 1.septembris. Starptautiskajā lauciņā tas ir vēl spilgtāk izteikts, jo visi "ekspati", kā tādi mājputni, atgriežas pirms mācību gada sākuma. Tas gan ne vienmēr ir 1.septembris, bet tuvu tam gan. Manas meitas skolā mācības atsāksies tikai pēc Svētā Ramadāna mēneša - 11.septembrī.

Nolēmām rokas klēpī salikušī nesēdēt, bet ķerties pie Lielās Rudens Tīrīšanas. Vispār esmu sapratusi, ka šāda veida tīrīšanas būtu jāveic pāris reizes gadā. Vismaz jau nu manā gadījumā noteikti, jo tam ir arī sava veida terapeitisks efekts.

Es vaigu vaigā kārtējo reizi "tiekos" ar savu otro Es, kas iepriekšējā dzīvē noteikti ir bijusi žurka vai varbūt žagata. Saruna ar manu otro Es izklausās apmēram tā:

"Nē, mans otrais Es, tev pilnīgi pietiek ar jau esošo kaudzi rokdarbu žurnālu, un, nē, tev nevajag piecas grāmatas par to kā adīt zeķes, un, nē, vairāk audumu tev noteikti nevajag..."


Mans žurķiskais Es kaunīgi nodur galvu, kādu brīdi klusē, un tad bikli bilst:

"Bet vakar Ebay es redzēju..."


Šeit to nesaudzīgi pārtraucu:


"Pat nedomā par tām podziņām. Labāk apskaties un sašķiro, kas jau tev ir!!"

Uz kādu brīdi šāda stingra runa nostrādā, bet jau savilktie labumu kalni tik un tā būtu nopietni jāparevidē.

Šeit pie revidēšanas darbiem man palīdz K jaunkundze:



Un te nu mani audumu krājumi visā to krāšņumā:)


Un savilktie dzijas kalni rātni sagūluši kastēs:

Par šāda veida šķirošanas pozitīvo efektu lieku reizi pārliecinājos, kad atradu "pazaudētos" šujamrīkus. Minētos šujamrīkus jau biju apraudājusi, un manos vasaras "šopinga" sirojumos tiem iegādājusies aizvietotājus.

"ot našego stoļika vašemu"

Un tā, lai galvu lieki nelauzītu, neturēšu jauniegādātos dvīņšujaminstrumentus savos žurkas krājumos, bet piedāvāšu tos jums izlozē. Šoreiz iztikšu bez mana kurjerpasta un Latvijas muitas pekstiņiem (Hela, Daiga - droši varat piedalīties, ja ir interese;).

Piedāvāju:

Numur Viens - "Sewing Gauge" jeb sešcollīgs Dritz firmas mērāminstruments. Mērāmdaļas gan collās, gan centimetros. Ļoti labi noder brunču, bikšu, citu apakšmalu atliekšanai. Bilde no Amazones. Instruments oriģinālajā iepakojumā - tieši tāds kā bildē. Un šeit neliels ieskats, kā šo uzparikti izmantot.



Numur Divi - "Point Turner and Seam Creaser" jeb uzparikte stūrīšu izlīdzināšanai. Bildē redzams Collins firmas verķis. Manējais vairs nav iepakojumā, tāpēc nezinu, kādas firmas tas bija, bet izskatās tieši tāds pats. Un šeit video pamācība. Ups, izrādās, ka visu šo laiku esmu to nepareizi lietojusi:)


It kā jau sīkumiņi, bet tomēr noderīgi:)












Numur Trīs - žurnāls somu un tašu faniem "Happy Homemade Volume 4". Šis ir japāņu žurnāls ar piegrieztnēm. Ja pareizi saskaitīju, grāmatā/žurnālā ir pavisam 35 tašiņas:)



Nē, es neprotu japāņu valodu, bet arī jums šādas iemaņas nav vajadzīgas, jo visu var saprast no ļoti labām ilustrācijām un diagrammām grāmatas "How To Make" sadaļā. Šeit piemērs:




Un ja tas šo žurnālu padara kādā nebūt veidā īpašāku, tad varu pastāstīt, ka tas man līdzi ir atceļojis no Kinokuniya grāmatu veikala Losandželosā, kas atrodas Mazajā Tokijā. Eh, mani no šī veikala nebija viegli izvilkt:)

Tas nu pagaidām viss:) Uzsveru, ka tikai pagaidām, jo Lielā Rudens Tīrīšana nebūt vēl nav galā. Turpinājums sekos....

P.S. Aizmirsu piebilst, ka izlozē piedalīties var vienkārši komentējot pie šī ieraksta. Izlozei pieteikties var līdz 15.septembrim.
Un pieteikties var uz katru izlozes mantu atsevišķi!

Jā, nu arī manām garajām vasaras brīvdienām beidzot ir pienācis gals. Un ir laba sajūta atgriežoties mājās...Sajūta ir tāda, kā pēc labi padarīta darba. Domāju, ka piekritīsiet, ja teikšu, ka ceļošana ar bērniem ir savu pakāpi sarežgītāka par ceļošanu solo vai divatā. Manas jaunkundzes būtu jāapbalvo ar kādu medāli, jo ir godam izturējušas garumgaros pārbraucienus ar mašīnu, un arī garajos lidojumos abas uzvedās nevainojami.

Vakarnakt, sēžot taksometrā ceļā no lidostas uz mājām, sevi pieķēru pie interesantas domas, ka tomēr tā Doha ir kaut kur manī "ieaugusi", ja jau to dēvēju par mājām:)

Un domāju arī par to, kāpēc es sevi, nelabojamu aerofobu, tik šausmīgi moku un lidoju šītentādus gaisa gabalus.

Un pati arī sev atbildēju -

lai makšķerētu Meksikas līcī
lai uzzinātu, ka Savannas pilsētā Spāņu ķērpis neaug spoku apdzīvotās vietās
lai klausītos Zydeco stila mūziku
lai......nu iemeslu ir daudz un dažādi:)  (Par ceļojumā redzēto, dzirdēto, izgaršoto un iztaustīto mēģināšu pastāstīt citos ierakstos)

Bet pats galvenais, lai  tiktos ar radiņiem, stundām ilgi runātos, smietos un visādi citādi pozitīvi uzlādētos.

Un lai reizēm paskatītos uz pasauli no šāda te skatu punkta: