Sarkana Biete

Arī pie mums ir atnākusi Ķirbju diena.

Maks ir kļuvis nedaudz plānāks, saldumus iepērkot, jo šitādu bērnu uzlidojumu piedzīvojām pirmo reizi. Nācās skriet uz veikalu pēc kārumu papildinājumiem. Pāris zobos šonakt noteikti jautri uzdejos arī Kariessvecītis:)

 Un te manis darinātās dekorācijas Ķirbīšdienai par godu.

 Šīs divas ainiņas izšuvu ar šujmašīnu uz kaut kādiem vecumveciem ūdensnecaurlaidīga auduma gabaliem, un iestiprināju izšūšanai domātos rāmīšos.


 Ķirbjgalvas ieņem zemo startu.



Un te mans spoku koks, gan tālplānā, gan tuvplānā. Ideju aizņēmos no Urban Threads. Tur gan par pamatu izmantota piegrieztne, bet arī bez tādas var iztikt. Oranžie spociņi ir darināti tā vienkārši, uz aci.





Mana mazā Sarkangalvīte priecājās līdzi lielajiem bērniem, lai gan visu to "trikortrītošanas" štelli vēl īsti nesaprata.

Pāris vārdi par Sarkangalvītes kostīmu:

Par pamatu ņēmu vecu bodīti, un piešuvu slīpdiega lentītes pēc Laines metodes. Apmetnis ir piestiprināts bodīša aizmugurē. Svārciņi un tā caka priekšpusē ir manas vecas pidžāmbikses jaunās skaņās:)



Vilku nesastapām, bet kādu citu četrkājaini gan.

 "Vecmāmiņ, kāpēc tev ir tāda gara aste? Vecmāmiņ, vai tev niez mugura?"




Lielo meiteņu banda kaujas gatavībā



Mana cienītā pienesums Helovīna dekorāciju klāstam. Brokastu pārslu kastes un tukšas alus kastes appūstas ar sudraba krāsu tīr labi izpildās arī kā kapakmeņi. Nu vismaz 31.oktobrī:)


Ā, pardon, ķirbjus arī izgreba vīrs, lielajai mietai piepalīdzot.


Reciklēju arī vienu vecu keksu formu. Appūtu ar balto krāsu un ieliku mazās svecītes.



Lai jums visām un visiem jauka šī oktobra pēdejā diena - ar un bez ķirbjiem.

Jā, mans laika apstākļu spraudnis (te es atkal ķiķinu ūsās par šo vārdu) mana bloga kreisajā sīkrīku joslā man mēģina iestāstīt, ka gaisa temperatūra vēl joprojām dejo ap visiem 30 plusā. Un tā jau laikam arī ir. Pa dienas vidu ārā nerādos, bet vakari un rīti jau kļūst ciešamāki. Tik ciešami, ka robežojās jau ar patīkamo:)

Sāku jau arī morāli briest Ziemassvētku sezonai. Zinu, ka ir tikai oktobra beigas, bet kas tad ir tas novembris pa vidu - paskrien, ka nemetās.

Turpinu trenēties šai mistiskajā "free motion quilting" mākslā, šoreiz Ziemassvētku zābaciņu veidojot. Padomā bija tādas līdzenākas, viļnveidīgas līnijas, bet kaut kā labi nesanāca. Metu līnijām mieru, un sāku veidot apļus. Ar tiem man kaut kā labāk sapasē.


Un aizdomājos par Ziemassvētku eglīti šai sezonai.. Parasti izlīdzamies ar plastmaseni (bēēē), bet šogad laikam būsim "nezaļi" un pirksim no kāda vēsāka krasta atceļojušu dabīgo egli. Šāda ekstra gan te maksā sālīti, bet mums šogad ir attaisnojošs iemesls. Ir gaidāms kāds īpašs viesis - mana mamma:)

Ar šādu domu man arī bija vieglāk šogad atteikties no brauciena uz Latviju uz Ziemassvētkiem. Un arī doma par to, ka  šāds "upuris" tikai vēl tuvāk mūs pietuvinās mūsu sapnim par māju vai dzīvokli Latvijā... Nu bet tas ir jau cits stāsts...




Un te mans zābaciņš vēl no cita skatu punkts. Cerams, ka var saredzēt, kā tie izšūtie aplīši veido sava veida reljefu.


Un izvilku pat savu Lielo Ziemassvētku grāmatu lielākai iedvesmai:)


Mans mazais palīgs uz visu manu darbošanos noskatījās....zzzzz...piedodiet, bet miegs bija saldāks....

Es ar visām četrām iestājos par svešvārdu latviskošanu, bet nu šitais "ziediņš" man kārtējo reizi izraisa smaidu:)



Bet vispār jau lieta nopietna. Šitais plugins, piedodiet, spraudnis, uz mana kompja streiko nepārtraukti...un traucē dzīvot.

Un tagad tāds jautājums - vai vampīram ir vajadzīga soma?

Izrādās, ka jā. Nu vismaz tādam deviņus gadus vecam vampīram, kurš oktobra pēdējā dienā domā pievienoties visai pārējai mūsu ciematiņā dzīvojošai bērnu ordai, lai sirotu no mājas uz māju saldumu meklējumos. Un šeit tad arī ir radusies vajadzība pēc tašas mazam vampīrēnam, jo, kur gan lai saliek salaupītos labumus?:)

Visus iepriekšējos gadus šim nolūkam tīri labi derēja tāds visai simpātisks spainītis ķirbīšformā, bet šogad tas nez kādēļ vairs neskaitās "cool"...Bet mammai tikai iedodiet izdevību izmēģināt ko jaunu rokdarbu lauciņā:) Šoreiz tas bija tā saucamais "free motion quilting". Manējais darinājums ir vēl tikai tādā zīdaiņa stadijā. To štelli tā pa īstam sāku izjust kā savējo tikai kādu pēdējo kvadrātcentimetru ižsujot, bet nu ir āķis lūpā:)



Visi materiāli nāk no maniem krājumiem, tā kā pagaidām vēl pieturos pie principa = neko jaunu nepirkt!

Tašai abās pusēs ir pa izšuvumam - uz vienas puses gozējas vampīrdāma, uz otras uz visu notiekošo noraugās visu redzošā acs. Acs dizains ir no EmbroiderThis kolekcijas, un vampīrdāma no EmbroideryDesigns kolekcijas.



Šeit abi izšuvumi tuvplānā.




Šajā bildē ir redzams, kāpēc manas ģimenes locekļiem nākas vakariņot kaut kur pa ēdamistabas stūriem. Ko darīt, ja ēdamistabas galdu ir okupējusi mana izšūšanas mašīna:)



Un šajā pašā sakarā tad arī par sapņiem...

Kaut kādā ideālā nākotnes vai ideālas nākotnes scenārijā es redzu sevi darbojamies savā personīgajā radošajā telpā. Nē, šeit es nerunāju par kādu mazu stūrīti viesistabā vai kur citur, vai uz ēdamistabas galda īslaicīgi pozicionētu šujmašīnu.

Es runāju par savām četrām sienām ....un durvīm, piedevām. Durvis pat varētu būt ar skaņu izolējošu efektu. Durvis, kuras aiz sevis aizverot, es varētu dūkt savu radošo "Ommmmm", un līdz acīm iegrimt diegu spolīšu, lentīšu, audumu, dzijas kamolu utt. valstībā.

Tur man būtu arī pašai savs gludināmais dēlis. Tāds ļoti stabils, un ar riktīgu drēbnieka pletīzeri komplektā...

Un vēl, šajā telpā būtu daudz dabīgās gaismas, kas pārpārēm vien plūstu no liela loga vai logiem....

Un vēl tur būtu tāds mīksts atzveltnes krēsls, kurā es varētu ieslīdēt ar kādu krustdūriendarbiņu...

Šeit pāris radošo telpu iedvesmai:


Paskat, kādi te ir logi!!! Un man ir tāds pats overloks..


Kādu savu ideālo/sapņu radošo telpu redzat jūs?

Nē, spāņu valodu vēl neesmu sākusi mācīties, bet varbūt vajadzētu. Pasaulē kā nekā esot aptuveni 358 miljoni spāņu valodā runājošu būtņu. Proti, tādu, kuriem tā ir dzimtā valoda.Nu tas tā - liriskai atkāpei, jo jūs jau to noteikti zinājāt, vai ne:)

Kāpēc tad tāds ieraksta nosaukums? Tāpēc, ka mans cienītais kāds dienas piecas malkos spāņu cerveza, (latvju mēlē - aliņu:) un kaut kur pa starpai arī darīs ko nopietnāku, ar savu profesionālo izaugsmi saistītu. Bet kas gan ir teicis, ka alus malkošana nesekmē profesionālo izaugsmi? Nu te es atkal aizslīdēju:)...

Vārdu sakot, šī nedēļas nogale mūsu pusē paies tādā ļoti sievišķīgā sastāvā, un, pats galvenais, man nestrādājot!!! Man jau bija aizmirsies, cik tas tomēr ir feini - laiski piektdienas, sestdienas rīti, kad nav jādomā, par to, ka atkal jāstrādā līdz pusnaktij...

Nu ko, tad nu arī izbaudām šo reto izdevību, spēlējoties ar ūdeni...






Modelējot mammas šūto Helovīna kostīmu. (Vēl viens aksesuārs ir tapšanas stadijā)











Darinot Helovīna dekorācijas...





..un pilnībā ignorējot radošo bardaku uz mana ēdamistabas galda.



P.S. Vai radošais bardaks skaitās kā bardaks, jeb tur tomēr ir kaut kādas atlaides:)?

Un nobeigumā labai omai piedāvāju noskatīties kādu no TV seriāla "Mind Your Language" epizodēm. Te arī sapratīsiet, no kurienes tas mans "Por favor" ir nācis:)

Un tagad tā pavisam godīgi - vai šī izskatās pēc aitas auss?



Man pašai, šīs rotaļlietas darināšanas procesā, domas svārstījās kaut kur starp lemūriem un govīm:)

Iecerēta gan bija aita, vai nu vismaz tāds viegli pāraudzis jēriņš.

Lūdzu mani stingri nevērtēt, jo šī ir mana pirmā mīkstā rotaļlieta no Tildes kompānijas. Un vēl pie tam ar atsevišķi piešūtām kājām un ausīm. Kādu brīdi mans labās rokas rādītajpirksts par sevi liks manīt arī naktīs, viegli pukstēdams:)


Šī aitiņa dosies pie manu draugu tikko dzimušās meitiņas Leilas Mariamas.










Vēl pāris aitas fotosesijas dalībnieki


Un tagad man tāds jautājums (drīzāk jau vairāki jautājumi) visām mīksto rotaļlietu darinātājām.( Ja jums, protams, nav nekādu iebildumu padalīties ar saviem mazajiem radošajiem knifiņiem::)




Jau iepriekš saku "paldiesiņš":)

Vispār man ir bija uznācis kaut kāds sezonālais apsīkums. Vakar pašai uz sevi sanāca dusmas par šitādu flegmas agregātstāvokli, un sevi nedaudz iekurbulējot un pabakstot, man radās jauns aksesuārs. Jipīīīī! Beidzot arī kaut kas man!





Nē, tā nav dekoratīva spilvendrāna.

Tā ir mana jaunā somiņa:) Perfekts izmērs iknedēļas sanāksmēm darbā, kad līdzi jāpaķer tikai pats nepieciešamākais. Jā, un pamperis mazajai jaunkundzei arī tur ietilpst:)





Un, pašai neapzinoties, esmu izveidojusi pieskaņotu aksesuāru mazās jaunkundzes ratiem.


Vai kā man šodien patīk sevi paslavēt:)

Un vēl, un vēl, piegriežot audumu somiņai, man acīs iekrita uz auduma eģes malas uzdrukātais. Izgriezu un piešuvu pie oderes.


Varbūt ir pienācis laiks padomāt par savu birciņu izveidošanu. Hmmm, zem kāda vārda lai savus veidojumus prezentēju?

Un,  re kas man sanāca no krāsotajām dzijām.



Šeit tās pašas bumbas no skudras vai snauduļojoša kaķa skatu punkta.




Bumbas nav tikai dekoratīvas. Mazā jaunkundze labprāt ar tām spēlējas, un šīs bumbeles ir ar pat pārsteidzoši labu amortizāciju.

Noslēgumā vēl pāris ar visu augstākminēto galīgi nesaistīti kadri no tuksneša dzīves.

Pirmajā bildē ir redzama putnu ligzda, kas, manuprāt, savīta no kādas dekoratīvas lentas vai ka tamlīdzīga




Lai jums visām un visiem, un jūsu mīļajiem laba veselība!