Gribu jums visām pateikties par jaukajiem komentāriem pie mana iepriekšējā ieraksta par kleitām! Pavasaris, sievieties un kleitas laikam tomēr ir tādi universāli jēdzieni, kas nevienu no mums nespēj atstāt vienaldzīgu:)
Un par pavasari un ziediem runājot - nezinu, vai orhidejām ir sava noteikta ziedēšanas sezona, un ja ir, vai tā iekrīt pavasarī. Viens gan man ir skaidrs - kāda savādāka "orhideja" šorīt ir uzziedējusi Šujmašīnu Apskata lapā. Paldies Blinky!
Vai tur valda bikses praktiskās, bikses izejamās un bikses visām dzīves situācijām?
Vai tur tomēr ir iespraukusies arī kāda plandoši gaisīga kleita, kuru uzvelkot gribas dejot kā Ritai Heivortai?
Vai varbūt tur ir kāda kleita sarkanā, kuras apskāvienos prāts nesās uz neprātīgu virtuļdeju mežā kā Keitai Bušai?
Vai varbūt tur ir retro stila kičīga kleitiņa koši rozā krāsā kā Kimbrai?
Un kā ar To kleitu, kas ar savu esamību atgādina par kādu ļoti īpašu notikumu jūsu dzīvē?
Vai meitenēm vispār ir vajadzīgas kleitas?
Nezinu kā jums, bet man, uzvelkot kleitu, mainās stāja. Var jau būt, ka tās ir tikai iedomas, bet ar kleitu mugurā viss ir kaut kā tā nedaudz savādāk, sievišķīgāk...
Jauku kleitotrdienu!
Vispār gribēju šī ieraksta nosaukumā tā viegli pāraranžēt anglisko "Me, Myself and I" izteicienu, bet tad sapratu, ka tas īsti neatpoguļotu manu domu...proti - cik svarīgi ir padomāt par sevi pašu!
Droši vien nebūšu vienīgā mamma, kura savas vajadzības (sapņus, ieceres utt.) uz kādu laiku ir nolikusi maliņā, ar domu, ka nu gan jau kādreiz es pie tā visa atgriezīšos, jo patreiz ir svarīgākas manu mazo ģimenes locekļu vajadzības. Tik ļoti svarīgākas, ka pašai pārsvarā nākas dzīvot pa Maslova vajadzību piramīdas apakšējo slāni. Tiktāl viss ir skaidrs, bet kā lai nosaka, kurā brīdī tas jau ir par daudz/pārāk ilgi/nevajadzīgi utt.? Es te nerunāju par kādu pārdabisku spēku no ārpuses, bet gan pašas mammas spēju laicīgi attapties, un veiksmīgi sabalansēt savas vajadzības ar pārējo ģimenes locekļu vēlmēm. Atzīstos - man tas ne vienmēr izdodas...Par to, pie kā tāda nerūpēšanās pašai par sevi var novest, noteiki jau lasījāt šeit...
Es jau vienā no iepriekšējiem ierakstiem minēju, ka nākamais rokdarbs būs man un tikai man! Bija jau kārdinājums uzšūt vēl kādu legingu pāri mazajai jaunkundzei un trauku paliktnīšus ar Lieldienu tematiku, bet tad sapratu, ka vienmēr atradīsies kaut kādi citi darbi svarīgāki. Viss - basta karamba! Tagad vismaz pāris drēbju gabalus darināšu pati sev!
Neesmu nekāda profesionālā šuvēja, bet tikai tāda amatiere-entuziaste-iesācēja, tāpēc apģērbu šūsanas iemaņu atsvaidzināšanai izvēlējos kaut ko ļoti vienkāršu. Cik nu vienkāršs var būt modelis no piegriežtņu žurnāla Patrones spāņu valodā:) Jau paspēju iemācīties, kā spāņu valodā pateikt "priekšpuse", "aizmugure" un "taisnais diegs". Liels Paldies Cāļa "Šujam Pašas" meitenēm par norādi uz Patrones terminu tulkojumiem krievu valodā;) Ja nu vēl kādam ir vajadzība pēc šo terminu "atkodēšanas" krievu valodā, tad meklējiet tos šeit.
Šis ir tāds plandoši-brīvais kleitas modelis, kurā droši var paslēpt ziemas tauku mētelīti:) Mans vīrs to ielika "a-la-Barbara Streizande" kategorijā - tā arī nesapratu, vai tas bija kompliments vai zobgalība:)
Atvainojiet, ka pati nemodelēju, jo statīvs ir kaut kur labi noglabāts, kleita vēl nav pilnībā pabeigta, un ko tad es te jūs vispār biedēšu:)
Kleita šūta no krepa zīda nierīšu rakstā, un mežģīnes no kokvilnas ar elastānu.
Gribēju kleitu pabeigt jau vakardien, bet tad sadūros ar mazu tehnisku problēmiņu - mana Singer Quantum 9940 šujmašīnas pēdiņa šaurajām maliņām, neder mana Rozpfafam. Tā nu ir viena no biežas šujamtehnikas maiņas blakus parādībām, ka atkal no jauna ir jāsarūpē visas vajadzīgās pēdiņas un citi pričendāļi.Vēēē....
Nepabiegtā kleita mani netraucē meklēt jau nākamos šujammodeļus. Nākamais apģērba gabals no Knipmode žurnāliem.
Visādi citādi dzīve mūskrastos iet uz augšu. Vakardien pat nolija lietus, un vēl šodien turpina smidzināt. Re, kādas feinas peļķītes pa nakti ir sakrājušās uz manas mazās jaunkundzes smilšu kastes pārklāja:)
Un lai kaut kā kompensētu manas šujamegoisma epizodes, vakar izrevidēju manas mazās jaunkundzes grāmatu plauktu un rotaļlietu stūrīti. Tagad tur valda mans draugs minimālisms:)
Un man radās jautājums citām mammām - pēc kāda principa un cik bieži jūs rotējat savu atvasīšu mantas/grāmatas? Vai glabājat visas mantas un grāmatas vienkopus?
Jauku dienu visām un visiem!
Kamēr es te lēnā garā atpūšos, divas jaukas meitenes ir sarūpējušas savu šujmašīnu apskatus.
Pie šūšanas un šūšanas aprakstu veidošanas vēl neesmu ķērusies, bet tas jau nenozīmē, ka par rokdarbiem nemaz nedomāju. Un kā vēl:) Pētu piegrieztnes, smeļos idejas internetā un plānoju par skaistāku nākotni.
Un man ir atkal uznācis vintidžīgais periods....un arī nedaudz nenopietnais periods:) Tā taču ir atveseļošanās pazīme, vai ne?
Ko, jūsuprāt, domā šīs dāmas? Ilustrācija ir no Rīgas Modes 1962. gada žurnāla.
P.S. Es personīgi negribētu būt viena no tām trim dāmām bildes tuvplānā - tā dāma dibenplānā ar airi rokās man izskatās makten aizdomīga...
Šeit mans svēdienas kadrs - tiesa, ne no šīs dienas, bet tik un tā ļoti precīzi atspoguļo manis pavadīto svētdienu.
Šāda izskatās mūsu slimnīcas uzgaidāmā telpa, kurā es pavadīju lielu vakardienas un arī šīs dienas daļu. Morāle sekojoša - savā rumpī ir jāieklausās, un jāmāk laicīgi apstāties un atpūsties. Savādāk var gadīties kā man, kad pašas rumpis vairs nevelk un sadumpojas pret pašu saimnieci, un vārdu krājums gribot negribot tiek papildināts ar tādiem jēdzieniem kā "autoimūnās slimības" un vēl citi ķēmi...
Un uz priecīgākas nots - gribu pateikties Plūmītei un Zkss par šujmašīnu/overloku apskatu! Viss notiek, tikai saņemšos spēkus, un rīt jau jūsu apraksti gozēsies Šujmašīnu apskatu lapā! Liels jums paldies par piedalīšanos:)!
Atgādinu, ka , uzrakstot aprakstu par savu šujmašīnu/overloku/plakanšuves mašīnu/izšūšanas mašīnu, vēl vari tikt pie grāmatām 15 EUR vērtībā no Grāmatu Veikals! Šeit ir apskata anketa.
Tā, mīlīši - manis solīto T-kreklu un legingu aprakstu pārliekam uz nākamo nedēļu. Atzīstos, mani ir pārņēmis kaut kāds pirmssvētku iztukšītis, kas man ļauj darboties tikai pēc pašas minimālākās programmas...
Lai jūsu dārgo laiku velti netērētu, šodien piedāvāju "Kā defektus pārvērst par efektiem 6.daļu" jeb..
Accueillir à Nouvelle-Orléans!
(keidžunu franču valodā - Laipni lūgti Jaunorleānā!)
Pa ceļam no Palm City, Floridā uz Jaunorleānu, Luiziānas štatā.
Jums varbūt šī bilde neliekas nekas īpašs, bet man šis skats nedaudz atgādināja Latviju:)
Un arī šai pavisam necilajai bildei ir savs stāsts - tiesa gan, tāds pabēdīgs. Vai redzat tos plankumus uz betona apmales? Tie ir nešpetnās Katrīnas "iezīmēti", jo ūdens līmenis šīs viesuļvētras laikā bija pacēlies ne pajokam.
Pieturvieta visiem tiem autovadītājiem, kuriem ceļā sakārojas pēc tomātiem vai Maltas sugas kucēniem:)
Esmu iebiedēts indivīds, jo ar viesuļvētru man jau ir bijusi darīšana, tāpēc jo īpaši priecājos , ieraugot kārtējo evakuācijas ceļa zīmi, viesuļvētras gadījumā.
Gaidot tramvaju kādā no Čārlza Avēnijas pieturām...
Reizēs, kad karstums mūs nebija vēl pievarējis, uz pilsētas centru devāmies ar kājām, pa ceļam vērojot tik ļoti dažādo Jaunorleānu.
Arī par mazajiem draugiem ir padomāts - ūdensstrūkla piemērota ne tikai lieliem, maziem, bet arī četrkājainiem:)
Kaut kur pie Kanāla ielas, kur viss notiek
Ja uz Jaunorleānu dodaties ar ziņkārīgiem bērniem, tad jau iepriekš iesaku sagatavoties atbildēm uz kutelīga rakstura jautājumiem - piemēram, kāpēc tā tante ir pusplika, un ko viņa no tā onkuļa grib utt. Slavenajai Burbona ielai mēs burtiski izskrējām cauri, jo tur nu gan jādodas ir bez atvasēm zem 16-18g.
Neliela spontāna uzdejošana nav nekas ārkārtējs Jaunorleānas Franču Kvartālā, kas ir slavens ar saviem ielu muzikantiem.
Ja Luiziānas augusta tveice atkal sāk liekt pie zemes, tad var ieskriet atveldzēties Monteleone viesnīcasBārā - Karuselī, (to darīja mans cienītais) vai arī iepazīties ar Tenesija Viljamsa dzīvi un daiļradi caur displeja stiklu viesnīcas recepcijas telpās (to darīja pārējie).
Naksnīgā Kanāla iela
Nākamajā rītā svaigiem spēkiem dodamies uz Odubona Akvāriju.Ļoti ieteicams pasākums ģimenēm ar bērniem. Arī man pašai nebija garlaicīgi.
Šitādi varētu izskatīties mēs ar vīru agri no rīta - es, tā kas pa labi, ar sekojošu tekstu :"Kur ir mana kafija, ko???", un mans vīrs ar šādu: "Būs, jau būs, tāpēc jau zobi nav jārāda visiem!"
Viesuļvētras simulatorā - kabīnē, kur var uz savas ādas izbaudīt, ko tas īsti nozīmē
Pirms izbrauciena ar tvaikoni Natchez pa Misisipi upi. Man ir nozudis vesels lērums bilžu no šī brauciena, bet varu tikai pateikt to, ka pasākums (brauciens ar tvaikoni, nevis bilžu nozaudēšana:) visai atbalstāms.
Un jau jums kādreiz aptrūkstās pūdercukurs, tad meklējiet to uz Cafe Du Monde virtuļiem:)
Jā, un pašu Vellu mēs tur arī redzējām:)
Un kad no pūdercukura jau paliek nelabi, var arī uzēst ko sāļāku - piemēram, austeres. Par Jaunorleānas virtuvi būtu jāraksta atsevišķs stāsts - tā ir tik dažāda un interesanta.
Kur vēl citur, ja ne Jaunorleānā, pat meža reindžeri spēlē džezu:)
Vai varbūt tas bija kaut kas no Zydeco repertuāra?
Šeit kaut kas no Zydeco, nelielam ieskatam
Tiem, kas par Sv. Patriku neko nav dzirdējuši, piedāvāju tādu pavisam īsu kursu Sv. Patrika dzīvē un darbībā, mana interpetācijā:
Patriks piedzimst Anglijā, bet 16 gadu vecumā to nolaupa īru sirotāji, un aizved sev līdzi uz Īriju kā vergu. Izveicīgajam Patrikam izdodas izbēgt, bet pēc kāda laika viņš tomēr atgriežas Īrijā - šoreiz jau kā priesteris, un ar pārliecību, ka viņa sūtība ir pievērst neticīgos īrus katoļticībai. Lai izskaidrotu svētās Trīsvienības būtību, Sv. Patriks ņem talkā āboliņa lapu - proti, viena lapiņa(vienots Dievs), bet ar trijām lapiņām (Dieva trejādas izpausmes - Dievs Tēvs, Dievs Dēls, Dievs Svētais Gars). Uh, cik nu man nopietni sanāca...Par āboliņa lapu minēju tādēļ, lai rastos kāds priekšstats, kāpēc Sv. Patrika dienas svinībās, šī āboliņa lapa ir kā neiztrūkstošs atribūts:)
Leģenda vēsta, ka Patriks ir brīnumainā kārtā no Īrijas padzinis visas čūskas. ( Vai Īrijā tiešām nav nevienas čūskas, Aggie?)
Lai gan Sv. Patrika dienas atzīmēšana ir aizsākusies Īrijā, tās svinēšanu ir turpinājuši arī ASV ieceļojušie īri, pie tam ar vēl lielāku degsmi, jo tā bija sava veida protesta forma cīņā par vienlīdzīgam tiesībām. Un vēl pāris interesanti fakti šajā sakarā -
34.7 miljonu ASV iedzīvotāju apgalvo, ka viņu senči ir nākuši no Īrijas, bet pašu Sv. Patrika dienu atzīmē aptuveni 122 miljoni ASV iedzīvotāju.
pēdējo 100 gadu laikā, vārdu "Patriks" saviem puisēniem ir ielikuši aptuveni 650 tūkstoši ASV ģimeņu(Man gan īsti neticās, ka tik maz - varbūtas tas tomēr ir gadā vai ddesmit gados, nevis simts:). Pēc Latvijas personvārdu datu bāzes datiem, Latvijā patreiz ir 553 Patriku, plus vēl dažas vārdu kombinācijas, kur viens no vārdiem ir Patriks
Par godu Sv. Patrika dienas svinībām, čikāgieši savu upi iekrāso zaļā krāsā
Tas gan neattiecas tikai uz mises apmeklējumu statistiku tikai šajā konkrētajā dienā, bet Sv. Patrika katedrāli Ņujorkā katru gadu apmeklē aptuveni 5.5 miljoni cilvēku - iedomājieties visus Latvijas iedzīvotajus, reizinot ar divi un vēl nedaudz, izskrienot cauri šai katedrālei gada laikā:) - pievienoju manis pašas bildēto - nav tā labākā, bet jūlija karstumā man prāts nenesās uz izcilu kadrēšanu:)
Labi, tiktāl viss ir skaisti, bet kāds tam visam ir sakars ar mani.
Ļoti vienkāršs - ja vīram vārds ir Patriks, un vīra senči ir mukuši no Īrijas tālajos 18.. ar kapeikām gados uz sapņu zemi Ameriku, labākas dzīves meklējumos, un apmetušies nekur citur, bet lielajā Ņujorkā, (kur arī reģistrēta pirma lielā Sv. Patrika diena parāde 1762. gadā), un kā ģimenes vārda ģērboni cauri gadiem nesuši šo...
...tad man nekas cits vien neatliek, kā nedēļu pirms 17. marta, skapi meklēt kādu zaļu apģērba gabalu, griezt āboliņa lapiņas no zaļa papīra, cept Īru sodas maizi, iekrāsot alu zaļā krāsā, uzmanīt Leprikonu, la nesadara nedarbus, un priecāties visiem līdzi:)
Zemāk redzamās bildes ir no iepriekšējo gadu Sv. Patrika dienas svinībām.
Un ja jau es te tā atklājos, tad vēl pieminēšu, ka vecākajai meitai vārds ir vienādojams ar vārdu Īrija Gēlu valodā:)
Mana vīra aranžēts displejs par godu Sv. Patrika dienai.
Manis ceptā īru sodas maizīte. Tagad tik atcerējos, ka sirsniņveida pannu esmu neatgriezeniski piededzinājusi - re, blogošanai ir arī praktisks labums - tagad zināšu, kas man vēl šodien jānopērk:)
Un te, nedarbos noķerts Leprikons (a.k.a. - mans vīrs:)
Lai jums visām zaļi dzīvojas!
P.S. Faktus un mītus par Sv. Patriku vācot rakājos šeit, šeit un šeit.
P.S.1. Rīt stāstīšu un rādīšu, kā es šuju T-kreklus un legingus.
Sarkanās Bietes esot ļoti veselīgas, bet šeit zem šī segvārda slēpjos es, Ilze - Ziemeļmeita saulesbrillēs, kurai patīk šūt, lasīt, ceļot, un reizēm arī nedaudz paslinkot. Patreiz dzīvoju Indonēzijā.
.JPG)
.JPG)
.jpg)
.jpg)
