Sarkana Biete

Mana mazā jaunkundze tagad mazgā visu....un vairākas reizes. Bēbim esot kakains dibens, tāpēc tas esot jāmazgā izlietnē - un tā vairākas reizes dienā.

Ar bēbja dibenu laikam nepietika...Kamēr mamma augšstāvā vēl saldi šņāca, un tētis dārzā grāba sauso zāli, mazais bumbulis iemanījās nedaudz "pamazgāt" mammas vakarnopirkto jauno klēpjdatoru (veco jālaiž pensijā, jo slikti sācis uzvesties). Mamma par to uzzināja tikai tad, kad ar kafijas krūzi rokās piesēdās pie kompjūtera, bet tas, rīta sveiciena vietā, sāka nikni pīkstēt. Pīkstēt pārstāja, un vispār darboties arī pārstāja. Mamma sašļukusi, ar to pašu kafijas krūzi rokās, sadusmojās uz tēti (galīgi jocīga - it kā tētis būtu to kompi "aplaistījis"). Tētis paņēma kompi padusē, pazuda uz kādu stundu - pēc stundas atgriezās ar jaunu , pret slapjo kompi samainītu kompi tādā pašā priecīgi sarkanā krāsā. Mamma liekus jautājumus par kompju mīšanas procesu neuzdeva, un mājās atkal iestājās piektdienas miers:)



Šodien arī uzlija pirmais rudens lietutiņš. Pie mums tas ir liels notikums. Tik liels, ka jānofiksē ar fotoaci.






Paliek nedaudz vēsāks - nu tā, ap kādiem 30 grādiem dienā. Latvijas iedzīvotājus palūgšu nesmieties, jo salīdzinot ar dienišķajiem 40 grādiem, man šie 30 ir jau "pavēsuma" kategorijā. Un man taču jāpārstāda ķirbji dārzā...


Pati reizēm apbrīnoju savu optimismu, kas jau robežojas ar naivumu manā vecumā...joprojām ceru izaudzēt kādu ķirbi un burkānu šajā karstumā. Vīrs tikpat ietiepīgi jau kuro gadu stāda kukurūzu - katram laikam savs.

Pie šūšanas vēl neesmu tikusi. Vairākas nedēļas visi pēc kārtas slimojam - iekausušas ausis, bronhīti, vēdervīsusi u.c. s..i. Mani reti kas vairs pārsteidz, bet šīs nedēļas "izjevielu" apmērs no maniem deguna dobumiem bija tuvu tam. Jautājums - cik kabatslakatiņus jūs varat pieveikt vienā slimošanas dienā?

Veseļojamies, ēdam ķiplokus, veram vaļā čakras (ja tās esot "aizdambētas", tad slimība klāt kā likts - tā tautā runā) utt..

Uz drīzu redzīti!:)

...jeb pēc Latvijas kalendāra mēs te varētu runāt par ideālo sestdienu, kad pēc darba nedēļas visa ģimene guļ līdz deviņiem, desmitiem (varbūt pat ilgāk?) rītā, nekur nesteidzoties. Jā, un tad kāds kādam pasniedz brokastis gultā ar svaigi ceptām kanēļmaizītēm vai kruasāniem, kūpošu kafijas tasi un rīta avīzi piedevām. Eh, kāda pasaka! Vismaz man vēl līdz tādam piektdienas rītam augt un augt...

Mani piektdienas rīti iesākas visai negribīgi, jo jau no paša rīta galvā pēkšņi "atrullējas" visu pa nedēļu nepadarīto darbu saraksts, plus šim sarakstam pēkšņi pievienojas vēl kādi jauni darāmie darbi. Pati jau droši vien esmu vainīga, jāmācās labāk savu laiku plānot utt., bet pasūdzēties taču tik un tā drīkst, vai ne?

Laika optimālākai izmantošanai nelīdz pat visas ūberierīces mana mājā, lai gan bez Rumbas kundzes es vairs grīdu uzkopšanu nevaru iedomāties.

Scoobas kungs jau jūnija sākumā nosprāga, un man nācās vien atgriezties pie grīdas lupatas vulgaris.

Esmu mēģinājusi sastādīt mājas uzkopšanas plānu, bet tas arī man nostrādā tikai kādu īsu brīdi... līdz mājās pārnāk pārējie mājinieki, un iestājās haoss ikdienišķais.

Varbūt visvienkāršāk būtu, ja katru dienu mēģinātu pievērsties kādam mazam mājas stūrītim - teiksim, pirmdien tīrītu kāpņu margas, otrdien - revidētu grāmatu plauktu vai žurnālu kasti utt. Tā nu es šorīt pievērsos dzīvojamās istabas sienas plauktiņiem.

Šeit viens no tiem. Sākotnēji visas lietas uz šī plaukta bija ar jūras vai okeāna tematiku, bet kaut kādā veidā gliemežvākiem un minibākai ir pievienojusies lielās meitas beisbola bumba un sāls klucis no Veļičkas sālsraktuvēm. Patīk man tādi "atmiņu plauktiņi", un atmiņas no šī konkrētā plauktiņa ir ļoti jaukas...





Smiltis stikla traukā uz plauktiņa ir vestas no Koronado pludmales, Kalifornijā - no tās pašas, kuras smitiņās draiskojas Merilina Monro, filmējoties "Some Like It Hot" filmai. Filmas veidotāji skatītājiem gan centās iestāstīt, ka šī jaukā viesnīca meklējama Floridā, bet mēs taču esam acīgi:)



Pāris gliemežvāki un fosīlijas ir mums atceļojušas līdzi no Abolone līča, Kalifornijā.



Un vēl pa kādam akmenim ir ielecis somā kaut kur ceļā gar okeānu starp Losandželosu un Montereju.

Bet nu atgriezīsimies pie brokastīm gultā, un kā tādas labāk pasniegt. Vispār es nedaudz samelojos, jo mans vīrs laiku pa laikam tomēr pasniedz brokastis gultā, tikai tādas normālas brokastu paplātes mums nav. Sāku smelties idejas neta dzīlēs...


Henny Penny by Deger Cengiz brokastu paplāte. Avots - šeit.


Brokastu paplāte - minimāliste. Avots - šeit.


Brokastu paplāte modernisma stilā. Avots - šeit.



Brokastu paplāte Provansas stilā. Avots - šeit.

Un kādi ir jūsu sestdienas rīti? Vai tur ir arī brokastis gultā?

Gribēju jau lielīties, cik veiksmīgi esam uzsākuši bērnudārza un pilnlaika darba gaitas, un še tev - sēžam mājās slimi... Nepagāja ne divas nedēļas, un mana mazā jaunkudze, kas līdz šim nebija pat tādas īstas iesnas izbaudījui, nu ir no sirds "iepazinusies" ar bērnudārza baciļiem vēdervīrusa formā. Eh, dzīves sīkumi, laikam...

Kamēr bērns uz dīvāna man tepat blakus snauž, parādīšu jums, kas šoreiz man atceļoja līdzi. Man arī, tāpat ka Lainei, sanāk tāda sava veida bezmaksas reklāma Mežrozes veikalam.

Mīļās meitenes - pie Mežrozes var piebraukt ar mašīnu! Uz centra pusi braucot, pie Juglas tirgus var ietrāpīt starp to izrakto grāvi un tramvaja sliedēm, un tad rullēt līdz pašam Mežrozes veikalam un eleganti griezt stāvvietā iekšā. To pašu noteikti var izdarīt arī no centra puses braucot.



Šis bija no 0.99 Ls metrā audumu klāsta. Intereses pēc palūkojos, ko tad Svanefors ražo. Mājas tekstilpreces, un visai simpātiskas. Nedomāju, ka drīzumā pirkšu Svanefors šūtos spilventiņus, bet ideju līmenī es gan no viņu kataloga nedaudz "pamielojos".




Kažokbeņki un medniekstila pledi. Man patīk!





Šī bija tā krāsu kombinācija, kas mani pamudināja nopirkt konkrēto Svanefors audumu. Nāk taču Helovīni!




Un šis jau no Ziemassvētku tematikas speciāli Eurokangas kompānijai austs. Izpētīju arī Eurokangas mājaslapu, un starp visu citu, uzgāju kādu reklāmrakstu par LēdijGāgas ciemošanos Eurokangas veikalā.


Un tagad par Akhaban veikalos "salaupīto".



Trikotāžas audumi no Abakhan veikala Rūpniecības ielā.

 Mans favorīts - taps gultas veļa mazajai jaunkundzei.



Lietusmēteļa audums. Ja tik pie mums biežāk lītu, varētu uzšūt meitām arī kādu lietussmēteli...




Šie man ieleca rokās Tartu Akhabanā, kad mani kāds maģisks spēks bija izmitinājis viesnīcā blakus minētajam veikalam. Nu kā tu neklausīsi tādam likteņa pirkstam:)





Un šie nākuši no Lielgabalu ielas Akhabana. Iesākumā bija doma uzšūt kādu siltjaku meitenem, jo  bija doma Ziemassvētkus pavadīt vēsākos krastos. Viss plūst un mainās, un patreiz izklausās, ka siltie audumi vēl tikai gaidīs savu iznācienu...


Audumu kopskats jeb kārtējais apliecinājums tam, ka ar mani tomēr nav viss kārtībā:):) Vai varbūt pastāv kaut kāds Fabricholics Anonymous variants, kur ar šo atkarību cīnīties?:):)

Krāju es ne tikai audumus, bet arī sēklas, kā izrādās...


Depo veikala kasiere uz mani visai līdzjūtīgi noskatījās, kad viņai uz slīdlentes priekša nobēru visu šo sēklu krājumu.





Bet es arī kaut ko iesēju un aplaistu, un rezultāti jau ir!

Lai jums visām un visiem jauka un veselīga ceturtdiena!

Un te mazs pastāstiņš...










Kāds dziesminieku duets gatavojas savam uznācienam.












Mēs vērojām...


 Un arī mūs vēroja...



No vistām un gaiļiem nesaprotu neko, bet šie eksemplāri man ļoti patika. Šajā brīdī iedomājos par Diānu no Bērnu lapas un viņas vistu famīliju...














Un vēl pāris bildes no Skansen.








Dodamies tālāk...












...un tad jau arī atvadamies no lietainās Stokholmas.

P.S. Gandrīz aimirsu piebilst, ka šoreiz atpakaļceļā mans vīrs vinnēja vēl vienu kruīzu. Šoreiz gan biļetes nodevām draugu gādīgās rokās:) Lai viņiem jauks ceļojums!