Vakardien man bija skābi ap dūšu...It kā pat bez īsta iemesla. Viss taču ir labi - neviens nav slims, vīrs nekrāpj, bērni klausa, overloks salabots (un arī jauns klāt uzradies), mans veicais labais Nikons tehniski apskatīts utt. Pat kaut kāda pile kultūras arī man ir tikusi, jo iepriekšējā vakarā kopā ar draugiem noskatījāmies "Argo". Tiem pašiem draugiem, kas mūsu saulainos krastus visai drīz pametīs. Un tas jau noteikti atkal ir izraisījis kārtējo "Doha Blues" epizodi... bet šie met acis uz Zanzibāru kā potenciālo mājvietu turpmākajiem gadiem, un tas taču nemaz nav tālu. Un arī, ja atgriezīsies Kanādā, tas arī nav pasaules gals, eh:)
Un vēl, man jau pāris nedēļas ir pašai sava epifānija par dzīvi šeit. Aizvien vairāk un vairāk jūtos kā lotosa ziedu ēdājs, kas pats labprātīgi sevi kārtējo reizi iebaro ar lotosa apreibinošo substanci (sadzīves komfortiem, ko piedāvā dzīve Dohā), un slīd aizvien dziļākā apātijā. Ja pilnīgi godīgi, tad ļoti reti satieku šeit cilvēkus, kas šeit jūtās pilnībā laimīgi. Apmierināti - jā, pilnīgi noteikti. Nav jau par ko sūdzēties - par elektrību, ūdeni un vietējām telefona sarunām mums nav jāmaksā, uzpildīt mašīnas benzīntanku var pa kapeikām utt. Un tās ceļošanas iespējas jau arī ir tā vērtas. Bet tomēr kaut kas pietrūkst..nu kaut vai tas celms Ikšķiles mežiņā, uz kura pasēdēt un pasapņot. Jūtu, ka mans vīrs jau arī sāk trīties. Šonedēļ pat, pasvieda man šo rakstu par hipsturbia Ņujorkā, un diplomātiski apjautājās, kā es justos šāda veida sabiedrībā:) Papētījām arī nekustamā īpašuma cenas un potenciālās darba vietas manam cienītajam. Jauki pasapņojām, tā teikt, bet nu drīzumā jau šie vai līdzīgi sapņi būs jārealizē arī. Teikšu kā ir, man ir nedaudz bail no tādām radikālām pārmaiņām (tie lotusa ziedi sāk iedarboties, laikam), bet vienlaicīgi kaut kas pakrūtē sāk priecīgi ķnudēt ar'.
Tā, pasūdzējusies esmu, varu nolaisties uz planētas Zeme. Jā, overloks beidzot ir salabots:)
Esot kaut kāda skrūve izļodzījusies. Kāds tur brīnums, ja šis nabaga darba rūķis servisu nebija redzējis jau gandrīz gadus desmit.
Un klāt arī jauns nācis.
Sveicināta Bernina 800DL!
Šaurā ierullētā maliņas Berninas izpildījumā. Jā, tā ir ta pati kleita, ko esmu parādā Plūmītes Es Šuju Sev projektam:)
Pagaidām Brālis dzīvos kopā ar jauno Berninu, bet drīzumā Brāli nodošu kādas citas rokdarbnieces rokās. Arī savu Singer Quantum 9940 pārdošu. Tagad tā svaigi iztīrīta un uztjūnēta gaida savu fotosesiju, lai varu sagatavot sludinājumu vietējam sludinājumu portālam.
Un nobeigumā pasaulē labākie antidepresanti rokdarbniecei - pāris diegu spolītes, oderdrēbe un rāvējslēdzēji. Dzīve iet uz augšu. Ja kādreiz īsos svārku ravējslēdzējus melnā krāsā ar uguni nevarēju šeit sameklēt, tad tagad to ir ka biezs, un ne tikai melni.
Pamazām urbjos cauri piegriežtņkonstruēšanas mākslai no šīs grāmatas, un sapratu, cik daudz man vēl ir jāmācās. Par visai šķidrajiem konstruēšanas kursiem, kurus patreiz apmeklēju, un par kuriem samaksāju milzu naudu, kādā citā ierakstā...
Lai jums jauka svēdiena, bez antidepresantiem:)
Tā, pasūdzējusies esmu, varu nolaisties uz planētas Zeme. Jā, overloks beidzot ir salabots:)
Esot kaut kāda skrūve izļodzījusies. Kāds tur brīnums, ja šis nabaga darba rūķis servisu nebija redzējis jau gandrīz gadus desmit.
Un klāt arī jauns nācis.
Sveicināta Bernina 800DL!
Šaurā ierullētā maliņas Berninas izpildījumā. Jā, tā ir ta pati kleita, ko esmu parādā Plūmītes Es Šuju Sev projektam:)
Pagaidām Brālis dzīvos kopā ar jauno Berninu, bet drīzumā Brāli nodošu kādas citas rokdarbnieces rokās. Arī savu Singer Quantum 9940 pārdošu. Tagad tā svaigi iztīrīta un uztjūnēta gaida savu fotosesiju, lai varu sagatavot sludinājumu vietējam sludinājumu portālam.
Un nobeigumā pasaulē labākie antidepresanti rokdarbniecei - pāris diegu spolītes, oderdrēbe un rāvējslēdzēji. Dzīve iet uz augšu. Ja kādreiz īsos svārku ravējslēdzējus melnā krāsā ar uguni nevarēju šeit sameklēt, tad tagad to ir ka biezs, un ne tikai melni.
Pamazām urbjos cauri piegriežtņkonstruēšanas mākslai no šīs grāmatas, un sapratu, cik daudz man vēl ir jāmācās. Par visai šķidrajiem konstruēšanas kursiem, kurus patreiz apmeklēju, un par kuriem samaksāju milzu naudu, kādā citā ierakstā...
Lai jums jauka svēdiena, bez antidepresantiem:)
Jā, man tāds bija piemeties, un ne pa jokam. Tikai tagad sapratu, cik ļoti esmu pieradusi pie overloka manā darbistabā. Tas man kalpo ne tikai kā vīļu apstrādātājs, bet zināmā mērā dažreiz arī kā šujmašīnas aizstājējs. Protams, var jau dzīvot un radīt burvīgas lietas arī bez overloka, kā to jau ir pierādījušas daudzas blogosfēras radošās būtnes, bet es gan savu overlokatkarību vairs nevaru pārvarēt. Un laikam arī negribu...
Mans overloka jautājums beidzot ir atrisinājies. Ar kādiem rezultātiem, par to kādā citā ierakstā:)
Tas bija tikai tāds neliels ievads tam, ko tad es īsti gribēju jums šodien paziņot. Un tā - pamparampapā!
Čaklās daudzdiegu aparātu darbinātājas, lūdzu jūs neturēt sveci zem pūra, un padalīties ar pieredzi darbā ar savu overloku. Šujmašīnu Apskatu lapa ilgojas pēc jaunām vēsmām.
Tā kā laiks vēl joprojām ir nauda, šoreiz nelielam stimulam piedāvaju sekojošu veicinātājbalvu:
Pirmajām trim overloku apskatu autorēm piedāvāju
Abakhan dāvanu karti 10 Eiro apmērā.
Ja gadījumā neesat Latvijā, un no Abakhan labumiem jums ir ne silts ne auksts, varu piedāvāt Book Depository labumus līdzīgas summas ietvaros.
Kādam jābūt aprakstam?
Par pamatu joprojām varat izmantot šo pašu šujmašīnu apraksta anketu, klāt noteikti pievienojot bildes. Lasītajām droši vien interesēs, kādus tad dūrienus konkrētā overlokmašīna ir spējīga veidot, tāpēc būtu jauki, ja savā aprakstā īpašu uzmanību pievērstu tieši šim punktam. Kad anketa aizpildīta, bildes pievienotas, un apskata autore ar savu rakstīto ir apmierināta - sūtam anketu uz:
sarkanabietiite@gmail.com
Kas tad vēl...
Ar Abakhan vai Book Depository nekādā reklāmiskā formā neesmu saistīta, un visas balvas nāk no sirds un mana maciņa. Jā, dīvainīte, jā, varēju taču sev kaut ko pa šo naudiņu nopirkt. Un tā arī ir - tikai es "pērku" prieku izglītot/informēt, ar cerību, ka visi mani labie nodomi kaut kāda karmiskā formā pie manis atgriezīsies.
Arī turpmāk ceru jūs apbalvot - no katrām piecām turpmākajām apraksta autorēm, viena tiks pie kādas balvas.
Un joprojām gaidu arī citus aprakstus - šujmašīnu, izšūšanas mašīnu, koverloku utt.
Mans overloka jautājums beidzot ir atrisinājies. Ar kādiem rezultātiem, par to kādā citā ierakstā:)
Tas bija tikai tāds neliels ievads tam, ko tad es īsti gribēju jums šodien paziņot. Un tā - pamparampapā!
Uzaicinājums visām overloku īpašniecēm!
Čaklās daudzdiegu aparātu darbinātājas, lūdzu jūs neturēt sveci zem pūra, un padalīties ar pieredzi darbā ar savu overloku. Šujmašīnu Apskatu lapa ilgojas pēc jaunām vēsmām.
Tā kā laiks vēl joprojām ir nauda, šoreiz nelielam stimulam piedāvaju sekojošu veicinātājbalvu:
Pirmajām trim overloku apskatu autorēm piedāvāju
Abakhan dāvanu karti 10 Eiro apmērā.
Ja gadījumā neesat Latvijā, un no Abakhan labumiem jums ir ne silts ne auksts, varu piedāvāt Book Depository labumus līdzīgas summas ietvaros.
Kādam jābūt aprakstam?
Par pamatu joprojām varat izmantot šo pašu šujmašīnu apraksta anketu, klāt noteikti pievienojot bildes. Lasītajām droši vien interesēs, kādus tad dūrienus konkrētā overlokmašīna ir spējīga veidot, tāpēc būtu jauki, ja savā aprakstā īpašu uzmanību pievērstu tieši šim punktam. Kad anketa aizpildīta, bildes pievienotas, un apskata autore ar savu rakstīto ir apmierināta - sūtam anketu uz:
sarkanabietiite@gmail.com
Kas tad vēl...
Ar Abakhan vai Book Depository nekādā reklāmiskā formā neesmu saistīta, un visas balvas nāk no sirds un mana maciņa. Jā, dīvainīte, jā, varēju taču sev kaut ko pa šo naudiņu nopirkt. Un tā arī ir - tikai es "pērku" prieku izglītot/informēt, ar cerību, ka visi mani labie nodomi kaut kāda karmiskā formā pie manis atgriezīsies.
Arī turpmāk ceru jūs apbalvot - no katrām piecām turpmākajām apraksta autorēm, viena tiks pie kādas balvas.
Un joprojām gaidu arī citus aprakstus - šujmašīnu, izšūšanas mašīnu, koverloku utt.
Pie mums šodien ir oficiāla valsts brīvdiena. Emīrs svinīgi paziņoja, ka visiem esot jāsporto. Tauta skrien jau no astoņiem rītā, un vingrina muskuļus arī visādos citos veidos. Ceru, ka pats Emīrs nebrauks uz mūsu ciematiņu un nepārbaudīs, vai es arī ko lietas labā daru, jo no jau paša rīta apņēmos nesportot, bet gan parībināt šujmašīnu.
Sāku ar Goa brīvdienu laikā iegātās pludmales segas malu apstrādi...un tur arī viss sagāja grīstē. Mans Brother 1034D overloks sāka klepot un aizdomīgi rībēt. Jā, tas pats Brother overloks, ko es pavisam nesen Lainei saslavēju, kad Laine vāca overloku īpašnieku atsauksmes par dažādām markām un modeļiem. Taisnības labad jāsaka, ka mans šis overloks kalpo jau vairāk kā desmit gadus.
Nezinu, kas īsti ir par vainu, bet kaut kas ir pamatīgi sagājis grīstē tieši pie nažu saskarsmes punkta. Nav arī kam īsti aizvest, lai aspkatās, kas par ligu. Vārdu sakot, situācija neapskaužama. Risinājums varianti:
1. Mēģināt tomēr vest uz remontu (tikai - jautājums kur, jo Brother pārstāvniecība šeit to nedarīs), un cerēt, ka kādai labai dvēselei izdosies manu veco labo kompanjonu atreanimēt
2. Sēdēt bez overloka - mmm, galīgi nepatīk šis variants
3. Atzīt, ka visam ir savs nolietojums, un laiks meklēt overloku - aizstājēju
Labi, ka vismaz bērni vēl klausa:
vai nu vismaz izliekās, ka klausa:)
Kamēr es izmisīgi pētīju sava overloka iekšas, mana mazā jaunkundze nedaudz piekārtoja overloka diegus.
Lūdzu, mammīt!
Sāku ar Goa brīvdienu laikā iegātās pludmales segas malu apstrādi...un tur arī viss sagāja grīstē. Mans Brother 1034D overloks sāka klepot un aizdomīgi rībēt. Jā, tas pats Brother overloks, ko es pavisam nesen Lainei saslavēju, kad Laine vāca overloku īpašnieku atsauksmes par dažādām markām un modeļiem. Taisnības labad jāsaka, ka mans šis overloks kalpo jau vairāk kā desmit gadus.
Nezinu, kas īsti ir par vainu, bet kaut kas ir pamatīgi sagājis grīstē tieši pie nažu saskarsmes punkta. Nav arī kam īsti aizvest, lai aspkatās, kas par ligu. Vārdu sakot, situācija neapskaužama. Risinājums varianti:
1. Mēģināt tomēr vest uz remontu (tikai - jautājums kur, jo Brother pārstāvniecība šeit to nedarīs), un cerēt, ka kādai labai dvēselei izdosies manu veco labo kompanjonu atreanimēt
2. Sēdēt bez overloka - mmm, galīgi nepatīk šis variants
3. Atzīt, ka visam ir savs nolietojums, un laiks meklēt overloku - aizstājēju
Labi, ka vismaz bērni vēl klausa:
vai nu vismaz izliekās, ka klausa:)
Kamēr es izmisīgi pētīju sava overloka iekšas, mana mazā jaunkundze nedaudz piekārtoja overloka diegus.
Lūdzu, mammīt!
Vakarrīt, pie kopējām brokastīm ar kādiem ļoti labiem draugiem, šie mums paziņoja, ka mācību gada beigās viņi teiks ardievas Dohai. Opā, še tev nu bija...Šķita, ka biju jau pieradusi pie gājputnu mentalitātes, šeit dzīvojot, bet nu šis bija ļoti grūti pārgremojams atklājums. Holmstromi mums ir kā tā viena nemainīgā vērtība, kas vienmēr ir līdzās, un nekad nepieviļ. Pievilta nejūtos, bet tikai ļoti bēdīga. Bēdīga ar par to, ka kārtējo reizi nākas sadurties ar nežēlīgo formulu - trīs bērni jau ir apgrūtinājums potenciālajam vai arī jau esošajam (mūsu draugu gadījumā) darba devējam. Tāda nu ir starptautisko skolu darboņu realitāte. Ja vēlies, lai tavi bērni ietu skolā pa brīvu, tad piedomā, cik to tev ir. Tikai ļoti nedaudzas skolas ir gatavas segt skolas maksu trīs vai četriem skolas vecuma bērniem. Un kur nu vēl aviobiļetes vienreiz gadā visiem ģimenes locekļiem.
Kad realitāte mēģina mūs tā pamatīgāk apsēdināt uz zemes, spārnus varam piedomāt paši (es taču teicu, ka kafijai ir maģisks spēks:). Vai nu vismaz izšūt uz kādas sen aizmirstas un nedaudz morāli novecojušas žaketes. Šeit minētā žakete pirms pārvērtībām:
Un šeit procesā
Vēl tik atliek pieaudzēt otru spārnu, un varēšu atkal lidot:) Viena spārna pieaudzēšana man aizņēma nedaudz vairāk kā stundu.
Lai jums jauka šī svētdiena, un neiaizmirstiet par saviem spārniem! Jums taču arī tādi ir:)
Par Sarkano Bieti
Instazibšņi
Pēdējie ieraksti
Arhīvs
-
►
2015
(11)
- ► septembris (2)
-
►
2012
(72)
- ► septembris (6)
-
►
2011
(76)
- ► septembris (10)