Sarkana Biete

Šis ir mans pirmais automātiskais "nošedulētais" ieraksts. Visiem Priecīgas Lieldienas! Tradīciju garā - kaut kas ar humora piegaršu:

Šorīt man kā Homēram Simpsonam gribējās saķert savu galvu un teikt:



Liels paldies Zandai par pamanīto kļūdu manis konstruētajos legingos. Es taču teicu, ka es vēl tikai "šļupstu". Zanda, Tu esi zelts! Viss ir pareizi - es biju nokļūdījusies ar mērījumu no stakles līdz bikšu galiem. 41 cm vietā man bija uzzīmējušies tikai 24 cm:):) Kāds tur brīnums, ka man sanāca tādas īsas ūziņas.



Bērns gan tik un tā bija pārlaimīgs un ar savu zaķpidžamu aizgāja gulēt. Pagaidām gan vēl mūsu gultā, jo jauno divsstāvīgo IKEA gultu atveda tikai vēlu vakarā. Un tad vēl nepilnu stundu tika skrūvēts, klapēts un stutēts.

Tāda nu izskatās mūsu jaunā mēbele.



Pirkām pašu vienkāršāko - MYDAL gultu. Šķiet, ka būs gana stabila, ja jau izturēja pat manus kāpelējumus otrajā stāvā.

Skats un augšas.




Manas tvīnes sienas dekori. Joprojām mēģinu diplomātiski pierunāt kaut kā šo raibumu minimizēt:) Vispār jau es meitai savā istabā ļauju izpausties kā vien viņai tīk, ar norunu, ka ugunskuru istabā viņa nekurinās un ēst arī ēdīs tikai pirmajā stāvā:) Uzminiet, kurš no maniem bargajiem nolikumiem tiek pārkāpts?:)



Un sen, sen šūti aizkari no igauņu kokvilnas. Jokainie putni vēl joprojām patīk - man, ne manai meitai:) Esot par bērnišķīgiem...

Un par pidžammaratonu. Vakar pabeidzu pidžamansambli numur divi.




Legingi jau ir pieņemama garuma. Topiņam izvēlējos nedaudz citādāku kakla izgriezuma apstrādi. Bildē īsti nevar saprast, bet dzīvē ir tīri simpātiski sakrokots. Nākotnē gan šāda veida apdarei audumu piegrieztu slīpajā diegā, jo,šķiet, ka tādā veidā apkaklīte labāk piegulētu. Redzēsim , kā tas viss izpildīsies mazajai mugurā. Jā, un piedurknes ir nedaudz sakrokotas, lai topiņam piešķirtu nedaudz meitenīgu toni. Taureņi, taču:)



Nākamais pidžamaudums gaida savu iznācienu. Ir doma par garajām piedurknēm, un priekšējo paneli no citas krāsas auduma.

Bildē ticis arī Berninas aksesuāru katalogs. Jau nez kuro dienu internetā dzenāju taisnā dūriena, eh, kā gan to sauc latviešu mēlē - needle plate - adatas plati. Arī manam vietējam izplatītājam tādas arsenālā nav.



Bilde no interneta.

Jautāsiet, kam šāds štruments nepieciešams?

Lieta tāda un apstākļi sekojoši - jo modernāka šujmašīna ar lielāku dekoratīvo dūrienu klāstu, jo lielāks tas caurums adatu platē, lai adata var skriet pa labi un kreisi, dekoratīvo dūrienu veidojot. Vecākām mašīnām, kurām nav pat zigzaga dūriena, šis atvērums ir pavisam maziņš un apaļš, jo adata netaisa nekādus ekstra soļus ne pa labi, ne pa kreisi. Dūriens sanāk glīts, jo glīts, jo audums ir nostiepts, un "nekrīt" iekšā lielajā adatas plates atvērumā.



Lūk, ilustrācijai - adatas plate manai Bernina 580. Redzat, cik tai ir liels atvērums adatai? Burvīgs fakts, ja ir vēlme paspēlēties ar dekoratīvajiem dūrieniem -  piemēram, Adventa kalendāra zeķes šujot. Ne tik burvīgs, ja ir vajadzība nošūt krekla krādziņu maziem, glīšiem dūrieniem. Nē, nepārprotiet, nav jau tik traki. Var jau šūt ar to pašu pamatkomplektācijas adatas plati, bet rezultāti esot labāki ar taisnā dūriena adatas plati.

Vārdu sakot, visu nevar gribēt, un vienkāršākas mašīnas nebūt nav sliktākas mašīnas. Ne par velti ir vesela armija šuvēju- amatieru, kas savos arsenālos tur pa vienai (vai vairākām:) vintidža šujmašīnām. Man šad tad patīk palasīt Braiana domas šajā jautajumā viņa blogā Brian Sews. Interesants un sievišķīgi neizcakots skatījums uz šūšanu un šujmašīnām.

Kas tad vēl...Jā, vakar man klēpī ieslīdēja vēl viena piegriežtņu konstruēšanas grāmata. Šo grāmatu izvēlējos pēc internetā izlasītajām atsauksmēm - viss ir centrimetros (collas, piedodiet, bet es jūs tā līdz galam arī nekad neiemīlēšu), un pati autore ir mācījusies pēc Millera metodes.




Un tagad - marš, atpakaļ pie pidžamām:)

...man nav šūpulī ielikta. Vismaz tādā klasiskā koncentrēšanās spējas formā nu noteikti ne. Ja būtu augusi citā laikā, man noteikti piekarinātu Uzmanības Deficīta Sindroma birciņu. Nekas jau nav mainījies arī tagad - man vienmēr acis ņirb uz visām pusēm, jo viss apkārt šķiet tik interesants, un visu gribētos pamēģināt. Un rokdarbu veidu un formu dažādība jau nu noteikti nepalīdz ar šo problēmu cīnīties.

Nē, šis paragrāfs nebija nekāda preambula jauna rokdarbu veida prezentēšanai...Jau vairākas nedēļas mani grauž pāris neapstrīdamas patiesības:

1. mazajai jaunkundzei gandrīz visas pidžamas ir par mazu
2. minētās jaunkundzes mammai audumu pidžamu šūšanai ir ka biezs (par šujmašīnu daudzumu un dažādību vispār nerunāsim)
3. šī pati 2.punktā minētā būtne nesen ir tikusi pie jaunas bērnu apģērba piegriežtņkonstruēšanas grāmatas.

Nu bet atgriezīsimies pie maniem pirmajiem šļupstiem piegriežtņu veidošanā.



Aldridža savā grāmatā piedāvā trīs pamatpiegriežtņu variantus - augumam cieši piegulošam krekliņam, brīvam un ļoti, ļoti brīvam. Es izvēlējos vidēji brīvo variantu.




Nu ko , tik tālu nu esam. Atliek tikai izvēlēties audumu un ķerties pie piegriešanas.



Šis audums savu iznācienu gaidīja jau pāris gadus. Manuprāt, ļoti sezonāli aktuāls:)

No paša šūšanas procesa bilžu gan man nav, jo darbojos pēc darba pa vakara tumsu.



Un te rezultāts.



Salīdzinājums ar H&M legingiem. Nezinu, kāpēc tik liela starpība - visu biju nomērījusi pareizi. Nākamajam legingu pārim piemetu pāris centimetrus klāt. H&M legingi gan jaunkundzei ir nedaudz par garu, tāpēc ņēmu kaut kādu vidējo aritmētisko.



Un šeit jau arī top nākamais pidžāmansamblis. Legingi būs parastie, bet ar augšdaļu gan gribu nedaudz paspēlēties - varbūt krokošu piedurknes, varbūt arī kakla daļu nedaudz uzfrišināšu.

Plānā idejiski kosmosā ir palaista doma par 4 pidžamām kopskaitā - divas ar īsajām un divas ar garajām piedurknēm:)

Un nu, atpakaļ pie manas mantras - pidžamšūšana ir interesanta štelle, ir interesanta štelle, ir interesanta štelle...

Oriģinālais šī ieraksta nosaukums bija "Paģiras un Ikea ieņemšana", bet tad pārdomāju, jo lasītājus šāds ieraksta nosaukums varētu atturēt no ieraksta izlasīšanas.