Sarkana Biete

Vai jūsu pusē Ziemassvētki ir jau aizvadīti, dāvanas saņemtas un godam novērtētas?

Man šķita, ka mūsu pusē jau bijām no Ziemas saulgriežien pienācīgi atvadījušies, bet, kā par brīnumu, dāvanu birums joprojām turpinās!!!

Šoreiz pārsteigumu man sagādājuši divi rūķi no Latvijas - proti, Inese no Hela darbojas bloga un Irēna no Re-Darbiem.  Ko tur teikt - esmu ļoti priecīga un no sirds pateicīga jums abām!!!



Tagad viens no Irēnas darinātajiem dzīvnieciņiem mitināsies pie mums tuksnesī. Spriežot pēc apmierinātā smaidiņa, viņam (jeb varbūt tomēr viņai?:) šeit tīri labi patīk. Ir jau arī par ko smaidīt - termometrs rāda 20 grādus plusā!!!


Irēnas tamborētās (?) podziņkrellītes pavasarīgās krāsās. Vēl joprojam nevaru "izkost", kā tādas īsti top? Vai ar kādas supersmalkas tamboradatas palīdzību? Jebkurā gadījumā - man ir jauns un oriģināls aksesuārs! Jēēē!


Un reciklēts piezīmju blociņš ar Latvijas karti. Skat, pat mana mīļā, vecā labā Stabu iela ir tikusi kadrā:) Vai tā ir tikai sagadīšanās?:)

Nevarēju nenobildēt arī Irēnas veidoto iepakojumu krellītēm un origami stila apsveikumu . Es tikai varu brīnīties, mācīties un iedvesmoties! Paaaldies, Irēna!




Un skat, kāds krāšņums ir atnācis no Ineses!!! Es visvisādi riktējos, lai bildē pēc iespējas labāk parādītu gan šīs efektdzijas krāsu, gan faktūru.

Inese, Tu esi trāpījusi desmitniekā, jo maniem rokdarbiem ir viļnveida raksturs, un tieši patreiz man ir atkal mīļa kļuvusi vecā labā adīšana;) Ar efektdzijām gan līdz šim neesmu darbojusies, bet nu būs iemesls apgūt arī šo eksotisko dziju!



Un kas tad te? Tā ir Ineses pašas rokām darināta apsveikumkartiņa! Vai nav apbrīnojami skaists darbs?


Nezinu, vai man izdevās ar fotoaparātu noķert to saules staru saspēli ar kartiņas sidrabotajiem un zeltītajiem akcentiņiem...


Un šeit kaut kas nu ļoti sentimentāls un mīļs, paties'! Eh, nezin vai vārdos var izteikt, cik tomēr svarīgas ir tās garšas un smaržas, kas saistās ar mājām...Inese, Tevis sūtītajā paciņā bija daudz vairāk saldumu nekā šajā bildē redzams, bet manas mājas 'žurciņas' visai fiksi paspēja daļu paciņas satura sabāzt aiz vaigiem kārajiem. Jo īpaši pieprasītas bija konfektes "Vētrasputns" un "Rudzupuķe":). Kad mājinieku roķeles jau sāka sniegties pēc trifelēm, es uzstādīju ultimātu, ka turpmākā saldumu sadale būst tikai ar manu iepriekšēju piekrišanu:) Un tējas smarža man vēl ilgi atgādinās par maniem mīļākajiem svētkiem!



Visādi citādi pie mums viss pa vecam - zāle zaļo, un sniegu joprojām vērojam tikai TV un kompjūterekrānos.



Nenoturējos un pievienoju šo bildi ar manu cienīto:) Uzminiet nu, ko viņš tu dara? Nē, musulmaņu ticībā mans īru izcelsmes jeņku puika vēl nav pārgājis, un ar pieri pret Meku lūgšanā nav noliecies....

Viņš cītīgi mēģina atrast zālienā pazudušo knīpiņskrūvīti no savas ģitāras.

Katram savi rokdarbi - manējam tas ir ģitāras tjūnings ar visādām ekstrām.



Kamēr tētis ķimerējas ap savu stīginstrumentu, meitenes bizenē apkārt un bauda burvīgo laiku. Vai es jau  jums teicu, ka pie mums ir 20 grādi plusā?:)


Šī gada eglīte jau ir "palaista pensijā", bet izmest to pavisam, man rokas neceļas. Vai varbūt jums ir kādas labas ideja, kā šo adataini reciklēt?



Un atkal jau spēles ar ūdeni...




Vai jums šajā bildē nešķiet kaut kas aizdomīgs? Pačukstēšu, ka ir gan, un tas ir saistīts ar kāda maza ķipara nevēlēšanos turēties mammai pie rokas...jā, un vēl tur bija trepes, kas piepeši bija pienākušas pavisam tuvu minētā ķipara pierītei:) Visi gan ir dzīvi un veseli...