Sarkana Biete

Šis būs fiksais ieraksts, un šogad tādu noteikti būs vairāk. Esmu šo lietu apsmadzeņojusi, un nākusi pie slēdziena, ka gariem aprakstiem man reizēm nav vienkārši iekšā, tupretim īsais komunikācijas formāts man tīk.

Vai jūs atceraties savu pirmo kinoteātra apciemojumu?

Es kasīju, grābu savos atmiņu apcirkņos, bet tā arī neko neatradu. Kaut kur pa miglu pavīdēja pārblīvētais Ikšķiles kultūras nams, kad tur cilvji draudzīgi kopā saspiedušies dzīvoja līdzi indiešu Zitai un Gitai. Vēl atceros kādu savu mūzkas skolas čella klasesbiedreni, kas regulāri bastoja, jo viņu vilka uz kino. Es arī reizēm bastoju, bet kino vietā man bija svarīgāka bučošanās ar savu pimo aizraušanos...

Nu bet atgriezīsimies tagadnē. Šīs "redzēt, izjust, piedzīvot pirmo reizi" emocijas man bija tas gods baudīt pāris dienas atpakaļ kopā ar savu četrgadnieci. Mēs noskatījāmies filmu par lācēnu Padingtonu. Un pēc pilnas programmas - ar visu popkorna tūti un pārcukuroto Spraitu.







Es pat nezinu, kas mani aizrāva vairāk: pati filma, vai arī tas mirdzums manas četrgadnieces acīs. Filma bija kā radīta mūsu jaunākās atvases iniciācijai lielā ekrāna pasaulē. Ne par garu, pietiekoši saistoša, un arī vecākiem tīkama.

Man pašai ļoti patika tās jaukās kalipso mūzikas gabaliņu iešprices.



No sirds iesaku. Jeb britu stilā sakot - "it was jolly good fun!"

Kādas ir jūsu atmiņas par pirmo kinoteātra apmeklējumu? Un kā ar jūsu atvasēm?

Pāris dienas atpakaļ izlaidu nelielu loku pa pilsētu, un aizbraucu uz izslavēto Pasar Mayestik. Viss tur ir kā solīts: audumi, šūšanas piederumi, trauki, kurpes utt., bet es turējos brangi, un no šujamlietām nenopirku neko. Ar lielu interesi vēroju, kā strādā vietējie drēbnieki. Tiem ir atvēlēts viss  Pasar Mayestik augšstāvs. Viss notiek ļoti vienkārši un bez nekādām lielām ekstrām. Tālāk lai runā bildes. Ņemiet nu par labu to kvalitāti, jo bildēts ar telefonu.


Tie paši drēbnieki turpat arī nosnaužas un iestrebj pa zupiņai. Sajūta tāda, ka būtu ielauzusies kaut kādas slepenas komūnas sadzīvē. Bet neviens uz tādiem lūriķiem kā es nedusmojas, tikai uzsmaida un strādā tālāk.


Es kaut kā biju iedomājusies, ka redzēšu tur Juki šujmašīnu jūru, bet tā arī nevienu Juki nesatiku redzēju tikai vienu Juki. Pārsvarā dominēja Typical markas mašīnas, par kurām man personīgi ir visai miglaina bilde. Redzēju vēl pāris smalkākas Elnas un pāris Brother modeļus. Nu tas tā, ja nu kādu tas interesē.