Šis būs fiksais ieraksts, un šogad tādu noteikti būs vairāk. Esmu šo lietu apsmadzeņojusi, un nākusi pie slēdziena, ka gariem aprakstiem man reizēm nav vienkārši iekšā, tupretim īsais komunikācijas formāts man tīk.
Vai jūs atceraties savu pirmo kinoteātra apciemojumu?
Es kasīju, grābu savos atmiņu apcirkņos, bet tā arī neko neatradu. Kaut kur pa miglu pavīdēja pārblīvētais Ikšķiles kultūras nams, kad tur cilvji draudzīgi kopā saspiedušies dzīvoja līdzi indiešu Zitai un Gitai. Vēl atceros kādu savu mūzkas skolas čella klasesbiedreni, kas regulāri bastoja, jo viņu vilka uz kino. Es arī reizēm bastoju, bet kino vietā man bija svarīgāka bučošanās ar savu pimo aizraušanos...
Nu bet atgriezīsimies tagadnē. Šīs "redzēt, izjust, piedzīvot pirmo reizi" emocijas man bija tas gods baudīt pāris dienas atpakaļ kopā ar savu četrgadnieci. Mēs noskatījāmies filmu par lācēnu Padingtonu. Un pēc pilnas programmas - ar visu popkorna tūti un pārcukuroto Spraitu.
Es pat nezinu, kas mani aizrāva vairāk: pati filma, vai arī tas mirdzums manas četrgadnieces acīs. Filma bija kā radīta mūsu jaunākās atvases iniciācijai lielā ekrāna pasaulē. Ne par garu, pietiekoši saistoša, un arī vecākiem tīkama.
Man pašai ļoti patika tās jaukās kalipso mūzikas gabaliņu iešprices.
No sirds iesaku. Jeb britu stilā sakot - "it was jolly good fun!"
Kādas ir jūsu atmiņas par pirmo kinoteātra apmeklējumu? Un kā ar jūsu atvasēm?
Vai jūs atceraties savu pirmo kinoteātra apciemojumu?
Es kasīju, grābu savos atmiņu apcirkņos, bet tā arī neko neatradu. Kaut kur pa miglu pavīdēja pārblīvētais Ikšķiles kultūras nams, kad tur cilvji draudzīgi kopā saspiedušies dzīvoja līdzi indiešu Zitai un Gitai. Vēl atceros kādu savu mūzkas skolas čella klasesbiedreni, kas regulāri bastoja, jo viņu vilka uz kino. Es arī reizēm bastoju, bet kino vietā man bija svarīgāka bučošanās ar savu pimo aizraušanos...
Nu bet atgriezīsimies tagadnē. Šīs "redzēt, izjust, piedzīvot pirmo reizi" emocijas man bija tas gods baudīt pāris dienas atpakaļ kopā ar savu četrgadnieci. Mēs noskatījāmies filmu par lācēnu Padingtonu. Un pēc pilnas programmas - ar visu popkorna tūti un pārcukuroto Spraitu.
Es pat nezinu, kas mani aizrāva vairāk: pati filma, vai arī tas mirdzums manas četrgadnieces acīs. Filma bija kā radīta mūsu jaunākās atvases iniciācijai lielā ekrāna pasaulē. Ne par garu, pietiekoši saistoša, un arī vecākiem tīkama.
Man pašai ļoti patika tās jaukās kalipso mūzikas gabaliņu iešprices.
No sirds iesaku. Jeb britu stilā sakot - "it was jolly good fun!"
Kādas ir jūsu atmiņas par pirmo kinoteātra apmeklējumu? Un kā ar jūsu atvasēm?
.JPG)
.jpg)
Tiešām ieinteresēji ar filmas klipiem. Labprāt noskatītos!
AtbildētDzēstMans pirmais kinoseansa apmeklējums notika tepat ciema kultūras namā, droši vien tās bija kādas multenes. Vēlāk, protams, arī indiešu filmas, Zorro, cilvēks bez galvas(tā bija padomju fantastika vai poļu filma?)
Tad jau bija kinoteātri rajona pilsētā un Rīgā "Pionierī"(blakus viesnīcai Latvija bija taču tāds, vai ne?).
Bet man ļoti spilgti palikusi atmiņā kāda kino afiša. Kad mācījos 1.klasē, man nācās paveseļoties sanatorijā Inčukalnā. No turienes mēs braucām uz Rīgas Zoo, un tur pie vārtiem bija kinoafiša "Maskava asarām netic". Tad es savā prātā visādi izdomājos par tām asarām, varbūt tāpēc atceros vēl tagad, ne tik daudz vizuāli, cik emocionāli.
Kā es tā varēju aizmirst par Pioniera esamību! Paldies, ka atgādināji. Tas arī ir no manas bērnības atmiņām. Un Zorro taču arī nevar aizmirst:)
DzēstEs laikam arī savu kino karjeru sāku ar Pioniera kinolektorijiem, tas vismaz ir pirmais, ko atceros. :) Meita pirmoreiz uz kino bija, kad viņai bija 3 gadi, arī bija ar mirdzošām acīm un lielā sajūsmā. Pēc tam esam vēl vairākas reizes bijušas, bet vairāk tomēr nopērkam vai izīrējam filmas un skatāmies TV... Mēs vispār daudz skatāmies TV.. :)
AtbildētDzēstNu mēs arī grēkojam vai izklaidējamies (atkarībā no viedokļa:) TV priekšā, bet nu tā īstā kinoteātra apmeklējuma sajūta tomēr stāv visam pāri! Domājām aizvest mazo meitu arī uz Nakti Muzejā, bet šķiet būs par biedējošu viņai. Lielā meita ar draudzenēm gan jau noskatījās, un viņia patika.
DzēstMēs cenšamies vismaz reizi mēnesī vest mazos uz teātri, kino, pasākumiem, koncertiem. Pirmais kino apmeklējums maziem bija kopā uz "Vinnijs Pūks un Milzu Lempis". Markusam 3, maritai 5. Filma 1 st un 5 min bija tieši tik cik lai mazie izturētu un neapniktu. Pēc tam jau regulāri esam gājuši uz dažādām filmām, uzvedumiem. Šodien no dārziņa šie iet uz bibliotēku skatīties uzvedumu. Tāpēc maniem mazajiem domāju kultūras pietiekoši.
AtbildētDzēstMani ar bērnībā mamma diezgan vadāja pa teātriem, kino, pasākumiem. Pēc tam vēl uz visām partijas sēdēm, politiskajiem mītiņiem un kongresu pasākumiem tiku vilkta līdzi. Nesūdzos par ģiemniskajiem pasākumiem ne tad, ne tagad :D
Manas pirmās atmiņas ir par Jelgavas kino kopā ar vecākiem un Luiju de Finesu :D Iespējams Cilvēku orķestri. Nu kādi 4-6 gadi man bija. Kaut kādu indiešu filmu, un tad mazliet vēlāk Vējiem līdzi. Vieslielākās šausmas uzdzen filma, uz kuru sarunājām iet kopā ar draudzeni, bet viņa neatnāca, un dabūju noskatīties viena pati...Kin-Dza-Dza.... :( džīzas..arī pieaugusi skatījos-nesapratu.
AtbildētDzēstDēls pirmo reizi redzēja 3 gados Rīga Plaza Smūrfijus, arī ar popkornu :) Tikmēr lielais bērns iefanoja par One Directioniem filmā. Mjā, lielo bērnu apdalījām, 9 gados pirmo reizi skatījās Mamma Mia uz lielā ekrāna. Tagad viena no mīļākajām filmām :)
Forši tagad bērniem, tik daudz ko var uzzināt )))
AtbildētDzēst