Iespējams, ka tā ir kāda likteņa ironija, ka man, izteiktam aerofobam, dzīve ir iegrozījusies tieši tā, ka bez lidošanas nu neiztikt nekādi. Sākumā domāju, ka, jo vairāk lidošu, jo bailes kļūs mazākas, bet, eh, kā es atkal kļūdījos...
Un vēl smieklīgāks ir tas fakts, ka pati esmu centīgi nostrādājusi divus gadus Rīgas lidostā, citiem cilvēkiem vēlot "Patīkamu lidojumu!". Šķiet, ka tas pat saasināja manu situāciju. Jo vairāk zini par aviācijas "iekšiņām", jo vairāk saproti, ka visur ir tikai cilvēki. Apzinīgi, centīgi, zinoši, profesionāli (ar dažiem stulbiem nano vērtības izņēmumiem), bet tomēr cilvēki. Nu tā kaut kā...
Un ko lai tad dara, ja jālido tik un tā? Man nav nekādas unversālas receptes, bet varu padalīties ar saviem novērojumiem un pieredzi:
Ja ar šo informāciju nepietiek, ir vērts arī palasīt citu ceļotāju komentārus par konkrētajām lidmašīnām un vietu plāniem turpat SeatGuru. Izrādās, ir vēl visādi sīkumi un knifiņi, kas lidojuma pieredzi var vai nu uzlabot vai pasliktināt. Vārdu sakot, tas ir sava veida mājasdarbs pirms lidojuma, kas sevi attaisno.
Cik tomēr patreiz esmu tālu no jums...
Un vēl smieklīgāks ir tas fakts, ka pati esmu centīgi nostrādājusi divus gadus Rīgas lidostā, citiem cilvēkiem vēlot "Patīkamu lidojumu!". Šķiet, ka tas pat saasināja manu situāciju. Jo vairāk zini par aviācijas "iekšiņām", jo vairāk saproti, ka visur ir tikai cilvēki. Apzinīgi, centīgi, zinoši, profesionāli (ar dažiem stulbiem nano vērtības izņēmumiem), bet tomēr cilvēki. Nu tā kaut kā...
Un ko lai tad dara, ja jālido tik un tā? Man nav nekādas unversālas receptes, bet varu padalīties ar saviem novērojumiem un pieredzi:
- Statistika ir visu baiļu vislabākā pretinde. Nav man jums te jāstāsta, un jūs paši jau noteikti to zināt, bet reizēm sev ir vērts atgādināt, ka pastāv lielāka iespēja nokrist pa kāpnēm un lauzt sprandu nekā iekāpt "nepareizajā" lidmašīnā. Žetons aplikācijas "Am I Going Down?" radītājiem, kas visu šito galvas lauzīšanu aizmēž prom kā nebijušu. Atliek tikai ievadīt vajadzīgos datus, proti, lidmašīnas tips, no kurienes uz kurieni, un, voila, jūsu rezultāts
Tas, protams, negarantē, ka neiekāpsiet lidmašīnā, kuras pilotam ir pamatīga cemme uz visu cilvēci, un sevis apliecināšanas dēļ, tas izdomās ietriekt lidaparātu kalnu grēdā. Un vēl jau var gadīties kāds urla, kam rokā trāpusies "surface-to-air"raķete. Un tas mani noved pie otrā punkta, proti...
- Sarkasms un Melnais Humors. Jā,mīlīši, tas man palīdz. Dīvaini, bet par šo tēmu tā riktīgi izsmejoties, man paliek vieglāk. Iespējams, paša lidojuma laikā es filmu "Aeroplane" neskatītos, bet pirms lidojuma mani tā nedaudz atspirdzina. Visi jau mēs kādreiz "izbeigsimies", un neba nu mums paredzēt un noteikt, kur un kā.
Un šis skečiņš no Saturday Night Live ir C vitamīns neatšķaidītā veidā:)
Un vēl viens jautrs SNL gabaliņš par lidostu drošību
- Vietu izvēle. Ja vien man ir iespēja, es jau savlaicīgi izvēlos konkrētu vietu lidmašīnā. Jā, pat reizēm piemaksājot, bet man tas ir būtiski. Jūtos izcili draņķīgi, ja netieku pie savas iecerētās vietas pie ejas. Kāpēc tieši pie ejas? Nekur jau es skriet un lekt pa salonu netaisos, bet manā gadījumā, tas man samazina blakus esošo nepazīstamo cilvēku skaitu tieši par vienu. Un vēlams, lai eja būtu man kreisajā pusē. bet nu nebūsim pieticīgi, un neapstāsimies tikai pie šiem parametriem:) Vietai jābūt pēc iespējas tuvāk pilota kabīnei (tas, ja nu man pēkšņi pasauc vadīt lidmašīnu:), lai samazinatu turbulences kratekļu iespējamību, vēlams, ne virs lidmašīnas spārna, un ar atliekamu atzveltni. Jūtos izcili stulbi, ja man trāpās tāds krēsls, kuram šīs opcijas nav. Visiem šiem vietu izlūkgājieniem labi noder Seat Guru mājaslapa, kur var visu sīki un smalki redzēt. Kā piemēru paņēmu konkrētu lidojumu no Džakartas uz Tokiju ar ANA aviokompāniju, un lūk, ko tur var redzēt:
Pārskats par biznesa un ekonomiskās klases sēdekļiem, ietverot pat tādu informāciju, par cik grādiem kurš sēdeklis var tik atliekts. Burvīgi. Tālāk pie vietu izvēles:
Šajā konkrētajā gadījumā es izvelētos 26. rindu, vidējās četras vietas. Ideāla kombinācija mūsu ģimenei - bērni pa vidu, lielie pa malām. Liels pluss četrvietniekiem ir tas, ka roku atzveltnes vidējiem diviem krēsliem var parasti atlocīt uz augšu, un bērni var nedaudz izstiepties. Ļoti svarīgs faktors garajos lidojumos, manuprāt.
Ja ar šo informāciju nepietiek, ir vērts arī palasīt citu ceļotāju komentārus par konkrētajām lidmašīnām un vietu plāniem turpat SeatGuru. Izrādās, ir vēl visādi sīkumi un knifiņi, kas lidojuma pieredzi var vai nu uzlabot vai pasliktināt. Vārdu sakot, tas ir sava veida mājasdarbs pirms lidojuma, kas sevi attaisno.
- Ekipējums. Un te man talkā nāk sekojošas lietas:
- Spilvens Jā, es esmu jokainīte un garajos lidojumos ņemu līdzi savu mājas spilvenu. Man labāk patīk parastais vidēja izmēra dūnu pildītais spilvens, kuru es varu murcīt un veidot pēc savas patikas. Esmu lidojusi arī ar tiem pakavveida spilveniem, bet tādu, kas man īsti iet pie sirds, vēl neesmu atradusi. Ir vai nu par cietu, par lielu, vai vēl kaut kāda vaina. Ak, cik es esmu nesarežģīta:)
- Lakats, daudzfunkcionālais. Te man jāpateicas vīra māsai, kas man kādos Ziemassvētkos uzdāvināja neapstrādātā zīda lakatu/šalli. Lai gan izmantoju arī lidmašīnā pieejamās segas, man tomēr labāk patīk pašas manta. Sarullētā veidā aizņem ļoti maz vietas.
- Zeķes. Man lidmašīnā trakoti salst kāju pēdas, tāpēc vienmēr paķeru līdzi zeķu pāri.
- Iešļūcenes. Ja neaizmirstu, paņemu arī tās. Svētīga lieta, ticiet man. It sevišķi, ja apavi ir ar šņorēm, vai kā citādi pagrūtāk uzvelkami un novelkami.
- Tukša ūdenspudele, kuru paprasu stjuartēm/iem uzpildīt ar ūdeni jau lidmašīnā. Var jau turēt tās lidmašīnā dotās plastmasa glāzītes, un ik pa laikam papildināt, bet man tas traucē. Ķēpīgi un aizņem vietu.
- Savas uzkodas. Pavisam nesen mums par uzticīgu ceļa biedru ir kļuvusi šī cepumu kastīte ar Paddington lācīša simboliku. Perfekta izmēra un ar slēdzi. Tur mēs liekam iekšā ledenes, cepumus, burkānus (te man pietrūkst Narvesena mazie burkāniņi) un vēl šo to. Ledenes aiziet uz "urrā", kad gaisa spiediena maiņu dēļ sāk sāpēt ausis. Es pat izliekos nemanām falšās ausu sāpes, kuras ik pēc regulāra intervāla piemeklē manu jaunāko. Galvenais, lai visi apmierināti, tā teikt. Ar lidmašīnā piedāvāto ēdienu man ir visai trauksmainas attiecības. Reizēm ir ok, bet pārsvarā netīk. Kāpēc pārējās aviolīnijas nevar piedavāt auzu pārslu putru kā to dara AirBaltic...
- Maza viegli salokāma somiņa, kurā salikt salonā nepieciešamo. Tur tad saliekam no rokas bagāžas atlasītās nepieciešamās lietas, lai lidojuma laikā nav jālec augšā un jāvirina bagāžas nodalījuma plaukti, lai paņemtu zobbirsti, piemēram. Šo mazāko somu turam pie mūsu jaunākās atvases kājām zem priekšā sēdošā pasažiera sēdekļa
- Līdzeklis pret galvassāpem un vēdersāpēm. Galvassāpes man uznāk ar šveices pulksteņa precizitāti īsi pirms nolaišanās. Ar vēderu arī visādi var gadīties - stress,lidmašīnas ēdiens plus ilgstoša sēdēšana nav tā pati labākā kombinācija
- Ko es daru un nedaru pirms lidojuma un lidojama laikā:
- Ja vien iespējams, laicīgi piereģistrējos vēl mājās esot
- Apmēram 24 stundas pirms lidojuma nelietoju alkoholu. Nedaru to arī lidojuma laikā. Ir gadījies ieraut lidojumā, bet tad es jūtos izcili čābīgi. Alkohols mani burtiski "izžāvē".
- Dzeru daudz ūdens, un visiem citiem dzērieniem saku "nē".Atsakos pat no sulām. Ja ielidošana sakrīt ar brokastu laiku, tad reizēm iedzeru kafiju, bet arī tas ir izņēmuma kārtā.
- Nezinu kādēļ, bet lidojumos nevaru lasīt ilgstoši, tāpēc nākas paļauties uz aviokompānijas piedāvāto izklaides programmu. Iepriekšējos divos lidojumos man paveicās, un ceļā uz Frankfurti ar lielu aizrautību noskatījos TV seriāla "Fargo" pirmo sezonu, un atpakaļceļā uz Džakartu "Broadchurch" Otro sezonu.
- Lidojuma laikā ik pa laikam pavazājos pa salonu, lai atdzīvinātu asinsriti. Vispār jau man nāktos nēsāt vēnu zeķes, bet es tajās jūtos kā vidusslaiku spīdzināšanas aparātā. Ar tādām gan lidoju īsi pēc vēnu operācijām. Jā, diemžēl daudzskaitlī:(
Noteikti jau ir vēl kādi knifiņi, kuri man patreiz ir izskrējuši no galvas, bet nu pa lielam ņemot tā ir mana lidošanas "gudrība". Ņemiet par labu:)
Noslēgumā vēl pāris foto, par un ap lidošanu.
Cik tomēr patreiz esmu tālu no jums...
Lidojuma virtuālā karte arī ir savs izklaides veids.
Un pats galvenais ir paturēt prātā, kāpēc mēs lidojam. Ja galamērķī mani sagaida mīļā, lai arī mākoņainā, Rīga, tad viss ir tā vērts!
Lai jums jauki!
.JPG)
.jpg)
:) smaidīgi...arī es laikam esmu aerofobs...katreiz, jāpārvar sevi, lai dotos ceļā. Un tās ausu sāpes baisas, man nelīdz ne pūšamie, ne tabletes, ne ūdens, ne konfektes...tik nedaudz atvieglo. Katreiz nobruņojos...un brīnos, ka citi mierīgi izbauda lidojumu, kamēr es intensīvi loku vienu konču pēc otras un dzeru litriem ūdeni.
AtbildētDzēstAr ausu sāpēm joki mazi. Jūtu Tev līdzi. Man vēl klāt komplektā nāk tādas kā sāpes sprandā, un tā nopietni, ka acis no pieres sprāgst ārā. Vīrs man mēģināja mācīt, kā pūst caur degunu gaisu ārā kaut kā tā īpaši, kā ūdenslīdējiem, bet man nesanāk:(
Dzēst