...par vienu izglābtu tītaru, jo šogad mūsu galdu nerotās Pateicības dienas tītars. Nē, tā nav apzināta izvēle, bet gan vienkārša apstākļu sakritība, ka šogad man šajā dienā ir jāstrādā. Bet par vienu dzīvu tītaru man tik un tā ir prieks:)
...par to, ka man nav jāvelk zeķubikses. Manā garderobē tādu nav jau vairākus gadus. Man ļoti pietrūkst Latvijas ziemas, bet zeķubikses, un lielā, ziemai piederošā tuntulēšanās, gan ne.
...par to, ka manai mazajai meitai šodien rokās patrāpījās flomasters tieši gaiši rozā krāsā, jo savādāk viņas matu rotu papildinātu kādā citā, tumšākā krāsā iekrāsota paliela galvas daļa.
...par to, ka man vispār ir tādas foršas meitenes, jo kas gan man savādāk palīdzētu ar dārza un piemājas darbiem. (Uz bērnu darbaspēka izmantošanu šeit nav nekādas norādes:)
...par to, ka mums patreiz nav jāskaita katra kapeiciņa, un varu bērnam droši ļaut spēlēties ar ūdeni, jo par to jau ir samaksāts. (Ūdens patēriņu gan nedaudz regulējam, jo kaut kur taču par to maksā pati Māte Daba:)
...par mūsu skaisto dārzu. Tas gan nepieder mums, bet tā skaistos košumkrūmus un kokus varam baudīt kaut vai īslaicīgi.
...par to, ka man ir tāds foršs vīrs, kas mani iedrošina un atbalsta visos manos radošajos sirojumos, pat ja maniem veidojumiem nav nekādas funkcionālas vērtības.
...un arī par to, ka man esat visas Jūs - blogdraudzenes - ideju ģeneratores, iedrošinātājas, atbalstītājas, un visādi citādi feini cilvēki:)
Un par ko esat pateicīgas Jūs?
...par to, ka man nav jāvelk zeķubikses. Manā garderobē tādu nav jau vairākus gadus. Man ļoti pietrūkst Latvijas ziemas, bet zeķubikses, un lielā, ziemai piederošā tuntulēšanās, gan ne.
...par to, ka manai mazajai meitai šodien rokās patrāpījās flomasters tieši gaiši rozā krāsā, jo savādāk viņas matu rotu papildinātu kādā citā, tumšākā krāsā iekrāsota paliela galvas daļa.
...par to, ka man vispār ir tādas foršas meitenes, jo kas gan man savādāk palīdzētu ar dārza un piemājas darbiem. (Uz bērnu darbaspēka izmantošanu šeit nav nekādas norādes:)
...par to, ka mums patreiz nav jāskaita katra kapeiciņa, un varu bērnam droši ļaut spēlēties ar ūdeni, jo par to jau ir samaksāts. (Ūdens patēriņu gan nedaudz regulējam, jo kaut kur taču par to maksā pati Māte Daba:)
...par mūsu skaisto dārzu. Tas gan nepieder mums, bet tā skaistos košumkrūmus un kokus varam baudīt kaut vai īslaicīgi.
...par to, ka man ir tāds foršs vīrs, kas mani iedrošina un atbalsta visos manos radošajos sirojumos, pat ja maniem veidojumiem nav nekādas funkcionālas vērtības.
...un arī par to, ka man esat visas Jūs - blogdraudzenes - ideju ģeneratores, iedrošinātājas, atbalstītājas, un visādi citādi feini cilvēki:)
Un par ko esat pateicīgas Jūs?