...par vienu izglābtu tītaru, jo šogad mūsu galdu nerotās Pateicības dienas tītars. Nē, tā nav apzināta izvēle, bet gan vienkārša apstākļu sakritība, ka šogad man šajā dienā ir jāstrādā. Bet par vienu dzīvu tītaru man tik un tā ir prieks:)
...par to, ka man nav jāvelk zeķubikses. Manā garderobē tādu nav jau vairākus gadus. Man ļoti pietrūkst Latvijas ziemas, bet zeķubikses, un lielā, ziemai piederošā tuntulēšanās, gan ne.
...par to, ka manai mazajai meitai šodien rokās patrāpījās flomasters tieši gaiši rozā krāsā, jo savādāk viņas matu rotu papildinātu kādā citā, tumšākā krāsā iekrāsota paliela galvas daļa.
...par to, ka man vispār ir tādas foršas meitenes, jo kas gan man savādāk palīdzētu ar dārza un piemājas darbiem. (Uz bērnu darbaspēka izmantošanu šeit nav nekādas norādes:)
...par to, ka mums patreiz nav jāskaita katra kapeiciņa, un varu bērnam droši ļaut spēlēties ar ūdeni, jo par to jau ir samaksāts. (Ūdens patēriņu gan nedaudz regulējam, jo kaut kur taču par to maksā pati Māte Daba:)
...par mūsu skaisto dārzu. Tas gan nepieder mums, bet tā skaistos košumkrūmus un kokus varam baudīt kaut vai īslaicīgi.
...par to, ka man ir tāds foršs vīrs, kas mani iedrošina un atbalsta visos manos radošajos sirojumos, pat ja maniem veidojumiem nav nekādas funkcionālas vērtības.
...un arī par to, ka man esat visas Jūs - blogdraudzenes - ideju ģeneratores, iedrošinātājas, atbalstītājas, un visādi citādi feini cilvēki:)
Un par ko esat pateicīgas Jūs?
...par to, ka man nav jāvelk zeķubikses. Manā garderobē tādu nav jau vairākus gadus. Man ļoti pietrūkst Latvijas ziemas, bet zeķubikses, un lielā, ziemai piederošā tuntulēšanās, gan ne.
...par to, ka manai mazajai meitai šodien rokās patrāpījās flomasters tieši gaiši rozā krāsā, jo savādāk viņas matu rotu papildinātu kādā citā, tumšākā krāsā iekrāsota paliela galvas daļa.
...par to, ka man vispār ir tādas foršas meitenes, jo kas gan man savādāk palīdzētu ar dārza un piemājas darbiem. (Uz bērnu darbaspēka izmantošanu šeit nav nekādas norādes:)
...par mūsu skaisto dārzu. Tas gan nepieder mums, bet tā skaistos košumkrūmus un kokus varam baudīt kaut vai īslaicīgi.
...par to, ka man ir tāds foršs vīrs, kas mani iedrošina un atbalsta visos manos radošajos sirojumos, pat ja maniem veidojumiem nav nekādas funkcionālas vērtības.
...un arī par to, ka man esat visas Jūs - blogdraudzenes - ideju ģeneratores, iedrošinātājas, atbalstītājas, un visādi citādi feini cilvēki:)
Un par ko esat pateicīgas Jūs?
.JPG)
.JPG)
.jpg)
.jpg)
es ar par otro punktu :D :D :D neciešu ne acu galā :D kaut brīžam darbs uzspiež ko tādu stiberēt kājās :(
AtbildētDzēstun par pēdējo - paldies tev ar ;)
Paldies tev, ka tu šeit [tīklā] esi, jo tu blogosfēru padari foršāku! Tiešām!
AtbildētDzēstPaldies Tev par to, ka tik jauki proti pateikt PALDIES :) un paldies, ka mums pārējām bloglandietēm ir draudzene kaut kur tālu tālu ziedošā tuksnesī! :)
AtbildētDzēstLielisks ieraksts. Un superīgs tievais salavecis ar uzskrullētiem zābīšiem.
AtbildētDzēstNū.../es tā kautrīgi iešvīkāju ar kāju pusaplīšus/...paldies, par to pēdējo paldies:)
AtbildētDzēstEs arī mēdzu teikt paldies par visu ko. Katru nedēļu. Savās domās. Tas uzmundrina sevi un liek ieraudzīt daaaaudz labu lietu.
Un forši, ka tītars palika dzīvs. Par tītara naudu var nopirkt kaut ko meitenēm:), vai ne?
Paldies - ir viens no maniem mīļākajiem vārdiem.. skaists tak!!
AtbildētDzēstBet nudien - Paldies! par to, ka ir iespēja būt, gan realitātē, gan blogu pasaulē, gan vienkārši sajust visu..
Paldies par šo mīļo ierakstu un īpašs paldies par vienu dzīvo tītaru (lai arī zinu, ka priekš patērētājiem tas jau ir nobendēts :()
AtbildētDzēstEs esmu pateicīga par visu, kas man bijis, ir un būs, jo bez visa tā nebūtu manis tādas, kāda esmu... Oh, kā pateicu :D
Un man patiešām liels prieks, ka vismaz virtuāli esam pazīstamas :)
Paldies, paldies paldiesam un paldies par paldiesiem! :) Es piebiedrojos tam paldiesam par vīru. Uiiii, kāds paldies arī manam par to, ka mani ar visu manu lupatu kaudzi nav izrakstījis no mājas grāmatas un paldies manai meitiņai par pacietību un to, ka piedod man par maniem neklātbūtnes mirkļiem, kurus zogu viņai darbiņa dēļ.
AtbildētDzēstun protams, paldies liktenim, ka ir mūs visas te tā smuki savedis kopā bloggerī ;)
AtbildētDzēstNudien skaists ieraksts un es varu tikai PIEVIENOTIES visam iepriekš teiktajam! Paldies jums visām, ka esat, rakstāt, dalieties priekos un pārdzīvojumus ,un ,vispār , vai nav burvīgi, ka varam dalīties... taisni nesen domāju, - ak ja es būtu varējusi jau jaunībā blogot par saviem rokdarbiem... Man blogs būtu km-iem garš:):):)
AtbildētDzēstMīļi vārdi, skaists ieraksts un paldies , ka esi!Atsevišķi paldies par jauko somiņu maniem mašīnā adītajiem darbiņiem, katru dienu man ceļo līdzi, dikti ērta!Visam jau teiktajam varu tik piekrist, ku jauki, ka mēs esam viens otram un tieši mēs!
AtbildētDzēst:)
AtbildētDzēstTik jauks!
AtbildētDzēst