Tikpat labi šīm ierakstam nosaukums varētu būt "Ir jau biļetes man kabatā" vai "Par visu un neko" vai vēl kaut kas tamlīdzīgs... Spriediet paši, jo ieraksts tiešām būs haotisks:)
Un tā, pati priecīgākā ziņa - biļetes TIEŠĀM ir jau kabatā, un jūnija vidū drasēšu jau pa Rīgas bruģi. Prieks ir neizsakāms, jo Latvijā neesmu bijusi no tālā 2010.gada vasaras, kad pasaulē nāca mana jaunākā atvasīte. Tā pati, kas nākamajā bildē izskatās pēc grāmatvedes.
Un tā, pati priecīgākā ziņa - biļetes TIEŠĀM ir jau kabatā, un jūnija vidū drasēšu jau pa Rīgas bruģi. Prieks ir neizsakāms, jo Latvijā neesmu bijusi no tālā 2010.gada vasaras, kad pasaulē nāca mana jaunākā atvasīte. Tā pati, kas nākamajā bildē izskatās pēc grāmatvedes.
Jā, un tas pats augstākminētais prieks ir tik liels, ka brīžiem pat aizmirstās visas veselības problēmas, ar kurām medikamentozi cīnoties liekais svars nāk ar tādiem atlēta soļiem, ka beidzot ir piepildījies mans "sapnis" par Burda Plus modeļu realizēšanu dzīvē. Bet, patiešām, Burdas Plus modeļi man vienmēr ir simpatizējuši, bet tā kā parasti "dzīvojos" Burdas 38-40 , nu labi, būsim godīgi, reizēm arī 42.izmēra pusē, tad nekad neko no šiem žurnāliem nebiju šuvusi. Tagad jūs par mani zināsiet visu = pases dati sekos:)
O, paldies, jums kortikosteroīdi, no kuriem (pagaidām) nav nekādas jēgas, ja nu pie kategorijas "jēga" nepieskaitām tādus blakusefektus kā jau minētais svara pieaugums, un sāpošs vēders:) Latvijas ārsti, es jau nāku!!!
Pietiek gausties...Visādi citādi dzīve rit, reizēm ritinās, uz priekšu, un šis tas top.
Patreiz strādāju pie viena no Burdas 12/2011 102. modelīša. Tas gan vēl no Burdas parasto izmēru "platā gala":)
Ir doma šo pārveidot par maksi kleitu, jo (eh, atkal jāsūdzās:), lai tautu nebiedētu, un lieku reizi neskaidrotu, ka man nav masaliņas, un šī kondīcija nav lipīga, nāksies savas kājas "piesegt". Vispār par šito šmuci vārdā "antifosfolipīdu sindroms" un "vaskulīts" kādu citu reizi uzrakstīšu nedaudz detalizētāk, lai ļauži ir informēti. It sevišķi daiļās būtnes...Nu gan pietiks par šo tēmu...
Un tā, šim modelītim izvēlējos krepzīdu no saviem krājumiem. Rādu jums kleitas "iekšiņas", lai padalītos ar manu jaunatklājumu vīļu apstrādes lauciņā.
Pavisam nesen mana šujamarsenālam pievienojās Hug Snug lentītes, kas paredzētas tieši vīļu apstrādei. Pašam iesākumam es esmu iegādājusies trīs pamatkrāsas lentītes - melnu, brūnu un baltu, bet šīs lentītes ir pieejamas visās varavīksnes krāsas gan Ebay, gan ZiperStop veikalā. Manējās nāk no šī Ebay pārdevēja.
Avots - šeit.
Avots - šeit.
Kas tad šīm lentītēm ir tik īpašs? Mani uzrunāja to vieglums. Jā, patiesi, pat pēc pārlocīšanas dubultā, tās brīnumjauki sadzīvoja ar smalko krepzīda audumu.
Es par to esamību un lietderību uzzināju no šīs dāmas bloga. Vienā no ierakstiem, viņa dalās ar savu pieredzi un padomiem par šīm lentītēm. Vairāk informācijas šeit. Un vispār, iesaku ielūkoties arī citos šīs dāmas ierakstos - tie varētu būt īpaši tuvi vintidža stila cienītājām.
Nākamie divi man nav nekādi jaunatklājumi, bet gan uzticami un pārbaudīti kompanjoni.
Numur viens: - zigzaga šķēres, ar kuru palīdzību visi tie padomi vīļu apstrādē "te līkumā iegriezt šitā, bet te izliekumā šītentā" ir pilnīgi nevajadzīgi, jo zigzagam ir tāda daba, ka tas izgriežās/iegriežās kur un kā vajag.
Numur divi: - sauksim to par maizes kukuļa lieluma šūšanas papildierīci. Angliski gan to sauc par "Tailor's Ham". Ja es dzīvotu kādas kokzāģētavas tuvumā, tad mēģinātu sadraudzēties ar tās īpašnieku, lai tas man atdāvinātu tādas pāri palikušas pasmalkākas skaidas. Tas ir tas pildījums, kas iekšā šai uzpariktei. Ļoti labi noder, gludinot visādas sīkdetaļiņas (bildē apakaklītes vīlīte).
Nobeigumā, lai pierādītu šī ieraksta haotiskumu, pievienoju pāris bildes "iz tuksneša" dzīves. Ne viss Katārā ir "glamūrīgs":)
Lai jums jauka šī svētdiena!