Jūnijs ir baigais ašais zemeņu zēns. Ir atkal fiksi atskrējis, dīvanā pie mums iesēdies, un saka, lai krāmējam čemodānus, jo vasara Latvijā jau gaidot. Un mēs esam priecīgi. Priecīgi, ka viens veiksmīgs skolas gads, nu jau vairs ne tik svešajā Indonēzijā, ir noslēdzies. Priecīgi, ka priekšā divi forši KasVarBūtVēlLabāksParVasaruLatvijā mēneši! Un tādi kā nedaudz nokaunējušies, ka neesam ar visu šogad piedzīvoto padalījušies ar saviem bloga sekotājiem. Nu vismaz es esmu nedaudz nokaunējusies. Neko jau daudz es te vairs nesastrebšu, bet pirms vēl Latvijas iespaidi visu iepriekš piedzīvoto nepadara blāvāku, mēģināšu ko labot, nelielu fotoreprtāžu veidā.
Un tā, pagājušā gada oktobrī apciemotā Bali sala.
Bali no mums ir gandrīz vai rokas stiepiena attālumā. Reizēm pat jokojam, ka mums ir vieglāk un ātrāk tikt uz Bali nevis uz kādu Džakartas attālāku rajonu. Jociņš ir ar savu graudiņu patiesības, jo Džakartas satiksme ir pasaulē vistrakākā/vislēnākā/visnoslogotākā utt. Uz lidostu varam aizbraukt pa kādām 40 minūtēm pa speciālu apvedceļu, un tad jau līdz pašai Denpasaras (Bali) lidostai lidojums ir tikai pusotru stundu garš. Uz kādu iecienītu ēstuvi Džakartas sirdī gan nākas vizināties stundas divas vai pat vairāk. Reizēm satiksme pilnībā apstājas un iestājas pilnīgs un galīgs indonēziešu valodā dēvēts "macet".
Bet nu atpakaļ pie Bali fotoreportāžas. Pavisam īsumā - uzturējāmies mēs Sanurā, vienā no visklusākajām Bali pludmalēm. Noīrējām villu ar mazu baseiniņu. Apciemojām arī citas pludmales un arī Bali kultūras centru Ubudu. Tālāk aiziet bilžu jūra. Ja sanāks, vēlāk papildināšu bildes ar nelieliem info kumosiņiem.
Pirmās četras bildes - mūsu pagaidu mājas Sanurā. Ja ir interese, varu padalīties ar informāciju - kas, kur un kā. Ideāls variants lielākām ģimenēm, jo šim īpašniekam pieder divas kopā savienotas villas.
Baseiniņš, no kura mūsu jaunāko atvasi izvilināt varēja tikai ar saldējuma palīdzību:)
Tiek centīgi pētīta cunami evakuācijas ceļu karte. Katram gadījumam, tā teikt.
Mierīgā Sanur pludmale. Vēsturiski gan šī vieta nav bijusi tik mierīga gan. Iesaku izlasīt Vikijas Baumas Love and Death in Bali, ja ir dziļāka interese par šo interesanto un kolonizācijas mocīto salu.
Vēl joprojām tā pati Sanura un kāds bāls rudmatains radījums.
Kā lai šādi prezentētu ēdienu neiemūžina?
Svētā govs Angelika pie kādas viesnīcas jogas centra. Angelika tiek regulāri vannota un visādi citādi aprūpēta.
Plakāts - pierādījums tam, ka ne visi Balinieši sajūsmā sit plaukstiņas par kārtējās viesnīcas invāziju, ar visām no tā izrietošajām sekām. Tiek izjaukts ekolīdzsvars, kārtējās mangrovju audzes iznīcinot, un vēl šādas tādas nesmukas blaknes, kas nāk līdzi tūrisma ekspansijai. Ir jau arī pretējs viedoklis - viesnīcas, tūristi ir Baliniešu ienākumu avots.
Un vēl pāris skati no Sanuras.
Kāds pārlaimīgs, saulītes pārmīļots bērnelis.
Apciemojām arī tūristu iecienīto Kutas pludmali. Apciemojām, un mums pietika. Netīk mums šādi burziņi.
Tirgotāju aleja. Ja ir kāre pēc šortiņiem ar dekoratīvu pomponu apdari, tad uz priekšu!
Bet nu jūra, jūra, jūra tik un tā visus vilina!
Motociklu krāvums Kutas pludmalē.
Kadrs - ilsutrācija vietējām garšu kārpiņu īpatnībām. Blakus kečupam vulgaris gozējas indonēziešu iecienītā asā mērcīte. Bet nu ir arī asa! Mūsu vietējā McDonalds ēstuvē tā ir kečupa vietā.
Jā, un ja nu tā pludmales čība ir pušu, tad jaunu var iegādāties...automātā?
Nākamā pietura - Seminjakas pludmale. Iespējams, ka nākamo reizi izvēlēsimies šo par savu pieturvietu Bali. Pirmās piecas bildes no kāda jauki pavadīta vakara šajā pludmalē. Leduskafija, stilizēta joga, pareizrakstības stunda smiltīs, zirgi saulrietā - ir labi!
Nākamais rīts Seminjakas pludmalē.
Šeit mans cienītais vēl pārlaimīgi smaida, bet tās pašas dienas vakarā likās horizontāli ar briesmīgu amēbu infekciju, kuru pēc tam vēl nācās ilgi un dikti ārstēt.
Iespējams, ka šī grāmatu bode uz riteņiem ir turpat Seminjakas pludmalē iemūžināta, bet es vairs īsti neatceros.
Un vēl kāda pludmale. Kad atcerēšos nosaukumu, darīšu zināmu
Ceļojums uz Ubudu un kāda Balinieša mākslinieka mājas apciemojums
Nākamreiz fotoreportāža par Langkavi salu Malaizijā
Un tā, pagājušā gada oktobrī apciemotā Bali sala.
Bali no mums ir gandrīz vai rokas stiepiena attālumā. Reizēm pat jokojam, ka mums ir vieglāk un ātrāk tikt uz Bali nevis uz kādu Džakartas attālāku rajonu. Jociņš ir ar savu graudiņu patiesības, jo Džakartas satiksme ir pasaulē vistrakākā/vislēnākā/visnoslogotākā utt. Uz lidostu varam aizbraukt pa kādām 40 minūtēm pa speciālu apvedceļu, un tad jau līdz pašai Denpasaras (Bali) lidostai lidojums ir tikai pusotru stundu garš. Uz kādu iecienītu ēstuvi Džakartas sirdī gan nākas vizināties stundas divas vai pat vairāk. Reizēm satiksme pilnībā apstājas un iestājas pilnīgs un galīgs indonēziešu valodā dēvēts "macet".
Bet nu atpakaļ pie Bali fotoreportāžas. Pavisam īsumā - uzturējāmies mēs Sanurā, vienā no visklusākajām Bali pludmalēm. Noīrējām villu ar mazu baseiniņu. Apciemojām arī citas pludmales un arī Bali kultūras centru Ubudu. Tālāk aiziet bilžu jūra. Ja sanāks, vēlāk papildināšu bildes ar nelieliem info kumosiņiem.
Pirmās četras bildes - mūsu pagaidu mājas Sanurā. Ja ir interese, varu padalīties ar informāciju - kas, kur un kā. Ideāls variants lielākām ģimenēm, jo šim īpašniekam pieder divas kopā savienotas villas.
Baseiniņš, no kura mūsu jaunāko atvasi izvilināt varēja tikai ar saldējuma palīdzību:)
Tiek centīgi pētīta cunami evakuācijas ceļu karte. Katram gadījumam, tā teikt.
Mierīgā Sanur pludmale. Vēsturiski gan šī vieta nav bijusi tik mierīga gan. Iesaku izlasīt Vikijas Baumas Love and Death in Bali, ja ir dziļāka interese par šo interesanto un kolonizācijas mocīto salu.
Plakāts - pierādījums tam, ka ne visi Balinieši sajūsmā sit plaukstiņas par kārtējās viesnīcas invāziju, ar visām no tā izrietošajām sekām. Tiek izjaukts ekolīdzsvars, kārtējās mangrovju audzes iznīcinot, un vēl šādas tādas nesmukas blaknes, kas nāk līdzi tūrisma ekspansijai. Ir jau arī pretējs viedoklis - viesnīcas, tūristi ir Baliniešu ienākumu avots.
Un vēl pāris skati no Sanuras.
Apciemojām arī tūristu iecienīto Kutas pludmali. Apciemojām, un mums pietika. Netīk mums šādi burziņi.
Bet nu jūra, jūra, jūra tik un tā visus vilina!
Motociklu krāvums Kutas pludmalē.
Kadrs - ilsutrācija vietējām garšu kārpiņu īpatnībām. Blakus kečupam vulgaris gozējas indonēziešu iecienītā asā mērcīte. Bet nu ir arī asa! Mūsu vietējā McDonalds ēstuvē tā ir kečupa vietā.
Jā, un ja nu tā pludmales čība ir pušu, tad jaunu var iegādāties...automātā?
Nākamā pietura - Seminjakas pludmale. Iespējams, ka nākamo reizi izvēlēsimies šo par savu pieturvietu Bali. Pirmās piecas bildes no kāda jauki pavadīta vakara šajā pludmalē. Leduskafija, stilizēta joga, pareizrakstības stunda smiltīs, zirgi saulrietā - ir labi!
Nākamais rīts Seminjakas pludmalē.
Iespējams, ka šī grāmatu bode uz riteņiem ir turpat Seminjakas pludmalē iemūžināta, bet es vairs īsti neatceros.
Un vēl kāda pludmale. Kad atcerēšos nosaukumu, darīšu zināmu
Ceļojums uz Ubudu un kāda Balinieša mākslinieka mājas apciemojums
Nākamreiz fotoreportāža par Langkavi salu Malaizijā
.JPG)
.jpg)
paldies par foto ceļojumu :)
AtbildētDzēstPrieks censties!
DzēstDikti interesanti... :)
AtbildētDzēstNu tad būs vēl:)
DzēstPaldies, paldies, paldies par skaisto bilžu birumu! Man tā patīk lasīt un skatīties jūsu ceļojumu atskaites :). Un lai skaista atpūta Latvijā! ;)
AtbildētDzēstGribu uz Bali
AtbildētDzēstĻoti skaisti!
AtbildētDzēst