Atzīstos - esmu padomju sistēmas produkts, ar visām no tā izrietošajām sekām. Varbūt arī tāpēc visā padomijas laiku lietu šarmā tā pa lielam es nekādu lielo šarmu nesaskatu.* Kamēr citi priecājas par pižikiem, attiecīgā laika nozīmītēm utt., es tam visam eju, vai vismaz gāju, garām ar lielu loku. Līdzīgas sajūtas man ir attiecībā arī uz mājokļu interjeriem, ko pārstāv augstākminētā ēra. Aizveru acis, un gara acīm redzu visas tās standartsekcijas (manuprāt, tāda vēl joprojām ir manas mammas dzīvoklītī), dīvāniņus u.t.t. Nezinu kāpēc, bet vēl manā atmiņā ir iespiedies un satraumējis kaut kur redzēts pie sienas pielikts milzonīgs sarkans paklājs no draudzīgajām austrumu republikām. Tik traki iespiedies, ka es par šo interjera elementu negribu negribēju pat dzirdēt.
* neesmu bez sirds un atmiņām, un man arī ir dažas padomju mantojuma lietas, kas tomēr ir mīļas un izsauc zināmu sentimentu - kino, tā servīze ar zilajām rudzupuķītēm mammas sekcijā, novelcenes ar multfilmu personāžiem un vēl daudzas citas lietas :)
Patinam bildi uz priekšu, iemetam Ilzi Tuvajos Austrumos, kur visi priecājas par zeltlietām un paklājiem, un kāds tur brīnums, ja manī atkal uzviļņo bērnības emocijas attiecībā uz paklājiem kā tādiem.
Bet es varu mainīties, un to arī drosmīgi darīju, vakar pati iniciējot braucienu uz vienu no populārākajiem paklāju veikaliem Dohā. Šim lēmumam es sevi briedināju vairākus gadus, un pamazām ļāvos vīram mani pierunāt, ka, prombraucot no šī reģiona piemiņai būtu jauki paķert līdzi kādu paklāju. Un pati sevi pārsteidzu...
Veikala īpašnieks, plašāk atpazīstams kā The Rug Man, mani burtiski apbūra. Apbūra ar savām zināšanām un pieredzi, apbūra ar stāstiem par katru paklāju. Piebildīšu, ka Paklāju Vīra veikaliņā neatradīsiet rūpnieciski ražotus paklājus - šeit katrs paklājs ir darināts ar rokām, dažādās tehnikās, katrs pats par sevi unikāls, un dažādiem maciņiem piemērots.
Tā paklāju pirkšanas aritmētika ir diezgan vienkārša - jo smalkākas izcelsmes šķiedra un ciešāks pinums, jo dārgāks arī pats paklājs. Papriecājāmies par zīda paklājiem, bet tomēr nenopirkām. Paklājus pirkām meitām, un ar domu, ka tie kalpos kā paklāji, nevis sienas dekori, tāpēc zīda izstrādājumi mūsu darbīgajām un reizēm šmulīgajām metenēm neder. Skaisti jau nu gan bija visi persiešu paklāji ar eksotiskiem putniem un kokiem, bet nu pagaidām lai tie paliek atmiņā kā gleznas:)
Tālāk sākām pētīt vilnas paklājus, un te arī nenācās vilties. Vienu pēc otra mūsu priekšā izritināja dažnedažādākos brīnumus - ar dzīvības kokiem un tradicionāliem konkrētā reģiona rakstiem. Ko tik tur nevar saskatīt - jā, es atradu arī pat jumjus un auseklīšus.
Lai māsu starpā vēlāk neizceltos karš - sak, kāpēc Tev tika tas skaistais koks un putns, bet man tikai ģeometriskas figūras, mēs piemeklējām līdzīgas tematikas paklājus. Izpētījuši un nopriecājušies par veselu gūzmu skaisto paklāju, palikām pie šiem diviem paklājiem no Gazni provinces Afganistānā. Ja jums šķiet, ka afgāņi un latvieši ir tik attālināti viens no otra kā vistālākās planētas, papētiet pirmo paklāju nedaudz tuvāk, un, iespējams, saskatīsiet tur kaut ko atpazīstamu un tuvu.
Paklājs Numur Viens
Paklājs Numur Divi
Paklāju fotosesijas laikā uz savu zvaigznīšu brīdi uzprasījās arī šis jaukais ķeblītis zilonēna formā. Tas nāk no Indijas.
Un ja jau par Indiju, tad klāt piemetu vēl pāris bildes no Indijas kolorīta mūsu interjerā.
Divi grāmatu plaukti Mugālu impērijas stilā un kafijas galdiņš tradicionālā kokgrebumu tehnikā no Indijas ziemeļiem. Apsolos, ka pēc pārvākšanās šīm skaistajām mēbelēm pievērsīšu pelnīto uzmanību, un noslaucīšu putekļus un no kafijas galdiņa izkasīšu gadiem sakrāto izlijušo un sakaltušo aktimeļu kultūrslāni. Šitie rukši tomēr prot novērtēt dažas pērles:)
Un nobeigumā mīkla - kas tas ir: maziņš un mammas jakas piedurknē paslēpies?
* neesmu bez sirds un atmiņām, un man arī ir dažas padomju mantojuma lietas, kas tomēr ir mīļas un izsauc zināmu sentimentu - kino, tā servīze ar zilajām rudzupuķītēm mammas sekcijā, novelcenes ar multfilmu personāžiem un vēl daudzas citas lietas :)
Patinam bildi uz priekšu, iemetam Ilzi Tuvajos Austrumos, kur visi priecājas par zeltlietām un paklājiem, un kāds tur brīnums, ja manī atkal uzviļņo bērnības emocijas attiecībā uz paklājiem kā tādiem.
Bet es varu mainīties, un to arī drosmīgi darīju, vakar pati iniciējot braucienu uz vienu no populārākajiem paklāju veikaliem Dohā. Šim lēmumam es sevi briedināju vairākus gadus, un pamazām ļāvos vīram mani pierunāt, ka, prombraucot no šī reģiona piemiņai būtu jauki paķert līdzi kādu paklāju. Un pati sevi pārsteidzu...
Veikala īpašnieks, plašāk atpazīstams kā The Rug Man, mani burtiski apbūra. Apbūra ar savām zināšanām un pieredzi, apbūra ar stāstiem par katru paklāju. Piebildīšu, ka Paklāju Vīra veikaliņā neatradīsiet rūpnieciski ražotus paklājus - šeit katrs paklājs ir darināts ar rokām, dažādās tehnikās, katrs pats par sevi unikāls, un dažādiem maciņiem piemērots.
Tā paklāju pirkšanas aritmētika ir diezgan vienkārša - jo smalkākas izcelsmes šķiedra un ciešāks pinums, jo dārgāks arī pats paklājs. Papriecājāmies par zīda paklājiem, bet tomēr nenopirkām. Paklājus pirkām meitām, un ar domu, ka tie kalpos kā paklāji, nevis sienas dekori, tāpēc zīda izstrādājumi mūsu darbīgajām un reizēm šmulīgajām metenēm neder. Skaisti jau nu gan bija visi persiešu paklāji ar eksotiskiem putniem un kokiem, bet nu pagaidām lai tie paliek atmiņā kā gleznas:)
Tālāk sākām pētīt vilnas paklājus, un te arī nenācās vilties. Vienu pēc otra mūsu priekšā izritināja dažnedažādākos brīnumus - ar dzīvības kokiem un tradicionāliem konkrētā reģiona rakstiem. Ko tik tur nevar saskatīt - jā, es atradu arī pat jumjus un auseklīšus.
Lai māsu starpā vēlāk neizceltos karš - sak, kāpēc Tev tika tas skaistais koks un putns, bet man tikai ģeometriskas figūras, mēs piemeklējām līdzīgas tematikas paklājus. Izpētījuši un nopriecājušies par veselu gūzmu skaisto paklāju, palikām pie šiem diviem paklājiem no Gazni provinces Afganistānā. Ja jums šķiet, ka afgāņi un latvieši ir tik attālināti viens no otra kā vistālākās planētas, papētiet pirmo paklāju nedaudz tuvāk, un, iespējams, saskatīsiet tur kaut ko atpazīstamu un tuvu.
Paklājs Numur Viens
Un ja jau par Indiju, tad klāt piemetu vēl pāris bildes no Indijas kolorīta mūsu interjerā.
Un nobeigumā mīkla - kas tas ir: maziņš un mammas jakas piedurknē paslēpies?
.JPG)
.jpg)
superskaisti paklāji.. īstenībā ļooti latviski, es ar gāju ar līkumu tām visām padomjlaika lietām, bet šie paklāji mani uzrunāja..un man nesen sāka iepatikties tās kristāla lietas kas vienmēr sekcijās putekļus krāja :)
AtbildētDzēstAk dies`, dievinu Tavas mēbeles. Kā man patīk tas indiešu skapītis, iemīlējos :)))
AtbildētDzēstCik skaisti!
AtbildētDzēstO, man arī tie paklāji pie sienām mammas mājās.... Bet nu šitie tiešām ir forši, man tas Nr.2 reāli aizķēra sirdi-un tas zilais zilonbeņķītis ir dikti foršs!
AtbildētDzēstCIk skaisti paklāji!
AtbildētDzēst